Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_11_32-seq601> ?p ?o. }

• 2000_11_32-seq601 type Speech.
• 2000_11_32-seq601 number "601".
• 2000_11_32-seq601 date "2000-11-23".
• 2000_11_32-seq601 isPartOf 2000_11_23.
• 2000_11_32-seq601 spokenAs 77.
• 2000_11_32-seq601 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējiem trim priekšlikumiem, kuri diemžēl dažādu aspektu dēļ jūsu atbalstu neguva, taču es neatturēšos no iespējas izteikt savu viedokli šinī jautājumā, jo likumdošana mums ir jāsakārto. Un, ja tas nav iespējams šajā reizē, tad par to ir jārunā vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz. Iepriekšējā priekšlikumā un vēl arī tajos divos citos, par kuriem es nedebatēju, es runāju par varbūt juridiskām niansēm, par iestādi vai institūciju, taču, kas attiecas uz 7. pantā izdarīto grozījumu (otrajā lasījumā tika izslēgts pirmās daļas otrais teikums, ka “augstskolas ir pašpārvaldes iestādes”, kas faktiski ir kā tilts starp manu piedāvājumu un esošo sauso formulējumu “iestāde”), es saskatu tiešus draudus augstskolu demokrātijai, augstskolu pašpārvaldei. Tā ir augstskolu nolikšana zem stingrākas vai pārlieku stingras valsts regulācijas. Nav nenoliedzams, ka augstskolām šis pašpārvaldes moments ir ļoti svarīgs. Tāpat kā pašvaldībām. Taču tās ir teritoriālas pašpārvaldes, bet augstskolas ir nozaru pašpārvaldes. Tās, protams, sastāv no personām, nevis ir iestādes. Un tādēļ arī ir šis manis piedāvātais formulējums: “Augstskolas ir publisko tiesību autonomi pašpārvaldes subjekti. ” Tātad tie ir publisko tiesību subjekti, kas ir pēc sava juridiskā statusa līdzvērtīgi Rīgas, Liepājas vai citām domēm. Viņi nav ministrijai pakļautas iestādes, kurās mēs varam iecelt un gribējām iecelt kanclerus un kurās mēs gribētu iecelt dažādus citus cilvēkus, kas varētu šeit regulēt kaut ko. Taču neatkarīga augstskola - tā ir ne tikai tāda demokrātijas iegriba. Tā ir vēsturiska situācija, tā ir vēsturiska prakse, ka augstskolas pašas sevi pārvalda. Pārvalda no šiem trijiem vai četriem zariem (tie tātad ir pasniedzēji, darbinieki, studenti), un veidojas satversmes sapulce. Tādēļ arī ir šāds formulējums. Un tas ir nevis kāds privāto tiesību veidojums, bet gan publisko tiesību veidojums, jo mēs prasām no viņām un dodam viņām... nu, lielākoties, protams, finansējumu mēs viņām dodam, bet mēs viņām dodam arī tiesības un uzliekam viņām pienākumus, un saskaņā ar šīm tiesībām un šiem pienākumiem, kas ir ierakstīti šo augstskolu satversmēs, viņas attiecīgi darbojas. Tādēļ es domāju, ka šā panta otrā teikuma izslēgšana ir zināma atgriešanās pie padomju sistēmas, pie tā, ka tā ir kāda stingri ministrijai pakļauta iestāde; nav vairs šā pašpārvaldes momenta, kas ir ierakstīts otrajā teikumā. Mēs gribam, tā teikt, zem vienas ministrijas sakoncentrēt visu ministriju augstskolas, lai kaut kā unificētu šo sistēmu. Es domāju, ka tā ir antidemokrātiska pieeja. Tikai demokrātija šinī jomā un, protams, kontrole pār valsts budžeta izlietojumu var dot efektīvus rezultātus. Es neuzskatu, ka augstskolām ir tīkams šāds attiecību modelis: ministrija - iestāde. Augstskolas ir demokrātiskas, augstskolas ir neatkarīgas, augstskolas ir pazīstamas ar savu brīvo garu, un, es domāju, brīvam garam augstskolās ir sava vieta. Un tādēļ mums jācenšas, lai augstskola tiktu formulēta tā, kā tā parasti tiek formulēta Centrālajā Eiropā, - kā personu apvienība, kā publisko tiesību subjekts, kā pašpārvaldes subjekts. Jo bez šāda formulējuma mums Eiropā nav ko darīt. Paldies par uzmanību.".
• 2000_11_32-seq601 language "lv".
• 2000_11_32-seq601 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_11_32-seq601 mentions Q2660080.
• 2000_11_32-seq601 mentions Q193089.