Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_11_32-seq567> ?p ?o. }

• 2000_11_32-seq567 type Speech.
• 2000_11_32-seq567 number "567".
• 2000_11_32-seq567 date "2000-11-23".
• 2000_11_32-seq567 isPartOf 2000_11_23.
• 2000_11_32-seq567 spokenAs 77.
• 2000_11_32-seq567 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis mans 7. priekšlikums ir saistīts arī ar 13. un 14. priekšlikumu, kas faktiski ir tikai ievads 23. priekšlikumam. Un jautājums faktiski pēc būtības ir tāds: kas tad ir augstskola? Vai augstskola ir, kā mēs to izpratām padomju laikos, valsts iestāde, varbūt arī iestāde, ko dibinājusi pašvaldība vai kāda cita privāta institūcija, vai augstskola tomēr ir cita rakstura institūcija, kam ir nepieciešama īpaša reģistrācijas kārtība? Šī reģistrācijas un dibināšanas kārtība faktiski pastāv it sevišķi Eiropas augstskolās, kas Eiropas pilsētās daudzās vietās faktiski ir veidojušās vēl pirms tam, kad tikusi dibināta valsts. Un tāpēc mēs varam mierīgi teikt, ka augstskola un pilsētas bieži vien ir radušās agrāk par valsti. Un ne jau valsts ir tā, kas dibina augstskolas. Bieži vien to ir darījušas pilsētas vai kas cits, bet visādā ziņā visas šīs trīs institūcijas savā ziņā ir līdzvērtīgas. Līdzvērtīgas un arī ar kaut ko saistītas. Tomēr saistība diemžēl šajā likumdošanā arvien vairāk tiek nīdēta ārā. Pagaidām Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atļāvusies atstāt tādu formulējumu, ka augstskola ir iestāde ar kaut kādām pašpārvaldes iezīmēm. Nē, cienījamie deputāti! Augstskola ir personu apvienība. Personu apvienība publisko tiesību jomā. Un uz to mums ir jāvirzās. Uz to ir mums jāiet. Mēs saprotam, ka mēs nevaram, būdami cieši saistīti ar padomju tiesību sistēmu, tā vienkārši šodien atbrīvoties no izpratnes par iestādi, par ministrijai pakļautu augstskolu, kuru mēs finansējam, kuru mēs ar karotīti barojam un kurai mēs gribam iecelt rektoru vai kaut kā citādāk to regulēt. Mums grūti pieņemt, ka mums ir jāvirzās uz to, ka mēs atdodam kaut ko no savas varas daļas, ka mēs atdodam kaut ko no valdības vai ministrijas varas kādam citam tikpat nozīmīgam vai ne mazāk ietekmīgam, bet, protams, finansiāli no valdības un no budžeta atkarīgam subjektam, kāda ir augstskola. Diemžēl mums šāda izpratne nav populāra. Diemžēl tā neveido pilsonisku sabiedrību. Tā neveido citus demokrātiskas pašpārvaldes centrus, uz ko vairākkārtīgi ir norādījusi mūsu diezgan populārā socioloģe Ilze Ostrovska, tāpēc šis priekšlikums arī ir parādījies. Trijos šajos priekšlikumos ir runāts par to, ka tā ir nevis iestāde, bet gan institūcija. Tātad te ir daudz “mīkstāk” pateikts, ka tā ir institūcija, un, runādams par 23. priekšlikumu, es, protams, šajā komentārā centīšos sniegt padziļinātu skaidrojumu. Tomēr visādā ziņā pieeja augstskolai kā iestādei pēc savas būtības ir nepareiza. Šis varbūt nav pats labākais variants, un šajā ziņā ir jāpiekrīt Ābiķa kungam, ka trešajā lasījumā nav vēlams risināt šādas fundamentāla rakstura problēmas, taču jautājums ir par to, vai mēs gribam virzīties uz priekšu un dot arvien vairāk pašpārvaldes tiesību šādai iestādei, bet beigās to pārveidojam par to, par ko būs runāts manā 23. priekšlikumā, vai arī mēs tai soli pa solim ņemam nost šīs pašpārvaldes funkcijas. Kādam nolūkam tad mēs veidojam pasniedzēju pašpārvaldi? Kādēļ mēs veidojam darbinieku pašpārvaldi? Kādēļ mēs veidojam studentu pašpārvaldi? Kādēļ mēs veidojam tātad attiecīgi Senātu, kur šīs institūcijas grupu vēlētie pārstāvji sanāk kopā un pieņem savu satversmi? Un dara to tikpat neatkarīgi, kā, atvainojiet par salīdzinājumu, to dara valstis vai pilsētas. Un šī tad arī ir mana priekšlikuma būtība, jo, ierakstot nevis “iestāde”, bet “institūcija”, mēs ļaujam, protams, virzīties uz priekšu nākamajiem priekšlikumiem, stingri nenosakot, ka augstskola ir iestāde. Paldies.".
• 2000_11_32-seq567 language "lv".
• 2000_11_32-seq567 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_11_32-seq567 mentions Q193089.
• 2000_11_32-seq567 mentions Q130614.