Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_11_30-seq288> ?p ?o. }

• 2000_11_30-seq288 type Speech.
• 2000_11_30-seq288 number "288".
• 2000_11_30-seq288 date "2000-11-30".
• 2000_11_30-seq288 isPartOf 2000_11_30.
• 2000_11_30-seq288 spokenAs 77.
• 2000_11_30-seq288 spokenText "Sāksim analizēt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumus tīri no juridiskā viedokļa. Šobrīd valsts Sociālo un darba lietu komisija ierosina 17. pantā aizstāt piektajā daļā skaitli “99” ar skaitli “93”, un to pašu ierosina darīt arī šā paša panta sestajā daļā, atkal aizvietojot skaitli “99” ar skaitli “93”. Tiktāl tas viss būtu skaidrs. Bet, ja mēs paskatāmies pašreizējo likuma redakciju, tātad 17. panta piekto daļu. Ko mēs lasām? Aizvietojam šo skaitli “99” ar “93”, un ir: “Ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri dzimuši līdz 1993. gada1. janvārim, ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, nosaka Ministru kabinets. ” Mēs skatāmies Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu sestajā daļā. Ievietojam skaitli “93” skaitļa “99” vietā un lasām: “Ģimenes valsts pabalsts par bērniem, kuri dzimuši 1993. gada 1. janvārī un vēlāk, ir 20 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. ” Nu šeit vienkārši juridiski ir nekorekti, jo iznāk, ka par vienu un to pašu lietu pirmām kārtām runā likums, bet pēc tam vēl var lemt Ministru kabinets. Nu vajadzētu tad arī vismaz padomāt un sakārtot likumu pēc būtības. Bet, ja mēs runājam par šiem bērnu pabalstiem, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija patiesi ļoti rūpīgi strādāja. Un ir skaidras trīs lietas - pirmais, ir nepieciešams izlīdzināt pabalstus tik tiešām par pirmajiem bērniem. Bet nākamais ir, mūsuprāt, ne mazāk svarīgs - palielināt pabalstu par pirmo bērnu. Tas nav mainījies, es nezinu, jau no deviņdesmito gadu sākuma. Un tad ir jautājums par to, kā palielināt vispār. Un absolūti nav skaidrs, kāpēc šobrīd ir paredzēts palielināt pabalstu, sākot no otrā bērna, kas ir 1,2 reizes lielāks, un tā tālāk. Kāpēc pirmais bērns tiek atstāts novārtā? Mūsuprāt, pie mūsu demogrāfiskās situācijas Latvijas valstī mums būtisks ir pats pirmais bērns. Jā, mums vajag arī otro, mums vajag arī trešo, bet vai mums vajag jau ceturto bērnu, kurš... Jā, mums vajag, bet, ja šis bērns dzimst nelabvēlīgā ģimenē, tad mums jāskatās, lai šie bērnu pabalsti nokļūst tieši līdz bērnam, nevis lai vecāki to naudu nodzer, kā mēs zinām, ka tas notiek. Un šis jautājums ir jāskata ļoti komplicēti un kompleksi. Jo ir jautājums, kā šobrīd vispār bērni un ģimenes saņem dažādus atvieglojumus vai pabalstus. Tie ir šie valsts ģimenes pabalsti, tad ir šis neapliekamais minimums par katru apgādājamo, tad ir arī apliekamo ienākumu samazināšana par daļu no summām, kas izlietotas bērniem izglītības iegūšanai un veselības aprūpei, tad vēl saņem pabalstus no pašvaldībām. Viss ir labi, bet šobrīd arī valdība domā par jaunu atbalsta veidu ģimenēm, tas ir garantētais minimālais ienākums, kas ir plānots 21 lats. Skatīsim šo jautājumu arī klāt pie šīs lietas. Skatīsim, vai ir jāsaņem šie valsts ģimenes pabalsti ģimenēm, kuru ienākumi, kā jau es minēju, ir stipri lielāki par vidējo uz vienu ģimenes locekli. Šobrīd likums šādas atšķirības nianses neatrunā. Un šeit vēl varētu būt daudz un dažādi aspekti, par ko ir jārunā. Tas, protams, dažādos veidos skar neapliekamo minimumu. Tas skar arī pašvaldību ieņēmumu bāzi un finansu izlīdzināšanas mehānismu. Kā mēs zinām, iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek novirzīts diviem budžetiem. Viena daļa veselības aprūpei, otra daļa - pašvaldībām kā ieņēmumi. Arī šis jautājums mums ir jāskata. Kā mēs to naudu tad sadalīsim? Mēs izņemsim pirms veselības aprūpes budžeta? Vai pēc? Kā mēs šo naudu pārdalīsim? Tas ir administrēšanas jautājums. Ko darīs tās ģimenes, kurās, piemēram, mātei ir 300 latu lieli ienākumi, bet kurai ir trīs bērni? Viņa tik tiešām zaudēs 60 latus gadā, bet klāt viņa dabūs tikai 24 latus. Un ko darīs otrais un trešais bērns, kuriem netiek pabalsts palielināts? Arī tāds aspekts mums ir jāskatās. Es domāju, ka šis jautājums šeit tiešām ir jāizsaka. Izskan pārmetums par to, ka atbildīgās ministrijas nav strādājušas gada laikā, bet šobrīd, mūsuprāt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātā pārejas noteikumu formula ir vienīgais tiešais uzdevums valdībai maksimāli īsā laikā šo jautājumu atrisināt.".
• 2000_11_30-seq288 language "lv".
• 2000_11_30-seq288 speaker Aija_Poca-1948.
• 2000_11_30-seq288 mentions Q211.
• 2000_11_30-seq288 mentions Q8436.