Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_26-seq357> ?p ?o. }

• 2000_10_26-seq357 type Speech.
• 2000_10_26-seq357 number "357".
• 2000_10_26-seq357 date "2000-10-26".
• 2000_10_26-seq357 isPartOf 2000_10_26.
• 2000_10_26-seq357 spokenAs 40.
• 2000_10_26-seq357 spokenText "Cienītie kolēģi! Reizēm mums ļoti patīk lasīt mūsu dzejnieku vārsmas, it īpaši Rūdolfa Blaumaņa vārdus: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods!” Es domāju, ka šodien ir tā reize, kad ir jāparunā par to, kas ir Latvijas valsts un latviešu tautas gods. Vai tas ir klanīšanās un ieklausīšanās jebkuros spriedelējumos, kurus parasti izsaka ne sevišķi attīstīti ārzemnieki, kas šeit ierodas mūs pamācīt? Diez vai. Šeit, Saeimā, ir jāparāda raksturs. Mēs esam Latvijā izvēlēti būt par pašu augstāko lēmējvaru, kas lemj visus galvenos jautājumus. Tātad, lūk, arī jautājumi, kas skar Latvijas godu, mums ir jālemj. Vai mums dara godu tas vērīgums, ar kādu mēs ieklausāmies jebkurās tā saucamajās konsultācijās no ārpuses? Vai var iedomāties valsti, kurā var ierasties citas valsts pārstāvji un sākt jaukties mūsu tiesu sistēmā, sākt mācīt, kā mums ir jātiesā un par ko ir jātiesā? Ir jau aiziets pat tik tālu, ka arī aizdomās turamos par ekonomiskiem noziegumiem mēs vairs paši nedrīkstam tiesāt. Turklāt mūsu saziņas līdzekļi ar lielu prieku to visu demonstrē, ļoti uzmanīgi ieklausās. Mūs māca, kādam ir jābūt Valodas likumam, kādam ir jābūt Pilsonības likumam un kādiem ir jābūt citiem likumiem. Un nu mēs esam aizgājuši jau tik tālu, ka sākam pieņemt likumprojektus uz pieprasījumu. Redziet, mums pieprasa šādu likumprojektu par līgumu ar Austrāliju. Ja nebūtu Kalēja, nebūtu šāda projekta. Vai tad tiešām jau tik tālu mēs būtu nonākuši? Interesanti jau ir arī tas, ka Kalējs jau nebūšot vienīgais. Nu jau ir parādījies vēl viens uzvārds - Ozols. Vēlāk varbūt būs vēl Ozoliņš. Pēc tam vēl kāds Krūmiņš vai Kociņš parādīsies. Tātad acīmredzot piemeklēs vēl kaut ko. Viena lieta, protams, ir vispārējs līgums ar jebkuru demokrātisku valsti par tiesisku jautājumu kopīgu risināšanu. Protams, arī ar Austrāliju. Tā ir pavisam cita lieta. Taču tad ir jāizvēlas cits laiks un citi jautājumi, nevis jāpiemēro kaut kas kaut kam. Vairāk nekā anekdotiski skan apgalvojums, ka, darbojoties apsardzē, Kalējs, lūk, esot veicinājis genocīdu. Nu, tikpat labi genocīdu tad varēja veicināt rakstvedis, kas tur sēdēja, tikpat labi varēja genocīdu veicināt tulks vai jebkurš cits cilvēks, kas tur strādāja. Apsardzes darbinieki, karavīri ievēroja instrukcijas un paši nekādas instrukcijas nesacerēja. Un karavīrs nav noziedznieks (izņēmums ir gadījumi, kuros viņš vēršas pret civiliedzīvotājiem). Un tad nu atcerēsimies dažus citus karavīrus, tikai citās formas drēbēs tērptus, kas tiešām vērsās pret civiliedzīvotājiem! Mēs esam jau aizmirsuši mūsu mīkstčaulību un gļēvulību, izdodot Parfjonovu jeb, pareizāk sakot, atdodot atpakaļ viņa dzimtajai mātei - Krievijai. Ar kādu sajūsmu viņu tur sagaidīja! Noziedznieku, kas Latvijā ir darbojies noziedzīgi, Krievijā sagaidīja kā varoni. Vēl pavisam nesen bija cits gadījums. Biedrs Kononovs, tagadējais Krievijas pilsonis, tika apkampts un bučots, un ar viņu kopā tika izdzerts šņabis. Un kas tad to darīja? To darīja biedrs Udaļcovs. Tas, kuram Latvija ir devusi iespēju šeit atrasties. Nekaunīgi visas valsts priekšā tas notika. Vai bija kādi protesti no mūsu puses? Vai mēs kaut kādā veidā centāmies to ietekmēt? Nē. Nē! Mūsu televīzija parādīja: redz, cik skaisti izskatās nacionālais Krievijas varonis Kononovs. Bučojās… nu nezin kāpēc ar Udaļcovu. Kononovs tā kā par vecu būtu kaut kam citam. (Starpsauciens no zāles: “Ādamson, izpēti!”) Redziet, tā mēs skatāmies uz citiem. Un tagad ir jautājums - kā citi uz mums šādā sakarībā skatās? Tieši šie spiedieni, šīs bezkaunības... Kaut kāds Simona Vīzentāla centrs, sabiedriska organizācija, kuru neviena valsts pasaulē neatbalsta, kurš grābsta kaut kādus atlikumus no finansēm, kuram trūkst naudas, bet kurš par visām varītēm vēl grib kaut ko no sevis izspiest… kaut kāds viens maziņš vadonītis, kurš pat nevada visu centru, kurš vada tikai vienu biroju, ir šeit, Latvijā, gandrīz katru dienu redzams kādā laikrakstā, viņa fotogrāfijas tiek publicētas, viņa izteicieni tiek citēti. Kam tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs Latvijā tiem cilvēkiem, kas cer uz kaut kādiem grasīšiem. Varbūt kaut ko arī viņiem atmetīs par labu uzvešanos attiecīgajā vietā un laikā. Laikam jau nu, cerams, ne visi Saeimas deputāti pie tādiem piederēs. Šodienas balsojums, protams, arī to varēs apliecināt. Balsojums ieies vēsturē, patīk vai nepatīk. Tas tiks vērtēts. Katrs uzvārds, katra persona tiks vērtēta: kāpēc viņa ir balsojusi un ko viņa ar to ir gribējusi panākt? Vai viņa tiešām ir rūpējusies par Latvijas valsti, domājusi par balsojamā dokumenta juridisko saturu jeb vai viņš ir domājis, kā kārtējo reizi pieglaimoties - pie tam kādam sīka kapitāla turētājam, kas viņai atmetīs dažus dolārus? Šā projekta pieņemšana šodien, kā jūs labi saprotat, neatrisinās nevienu jautājumu. Lai, lūdzu, nāk šeit tribīnē juristi un pasaka, kuru jautājumu mēs šodien atrisināsim, pieņemot šo projektu! Kuru konkrēti? Prokuratūras darbinieki ir pateikuši... Juristi, citi juristi, ir pateikuši, ka tā problēma, kas ir saistīta ar Kalēju, nav saistāma ar šo projektu. Kāpēc tad mēs šeit par to runājam? Acīmredzot tikai tāpēc, lai parādītu savu labo gribu. Lai redz, ka mēs atkal kārtējo reizi cenšamies un ka mums ļoti gribas, lai mūs ievērotu. Te pēc manis tūlīt nāks tribīnē īstais runātājs - cilvēks ar uzvārdu Cilevičs, kas Latviju ir nepārtraukti apkaunojis publiski. Cilvēks, kurš šeit barojas no Latvijas valsts maizes un kurš dara kaunu Latvijas valstij starptautiskos saietos. Nāciet tik šurp, es nākšu otrreiz tribīnē. Par to jūs varat būt pārliecināts. Lūk, šī bezkaunība jau šeit ir redzama. Tas ir bezkaunības augstākais punkts - sēdēt šajā valstī, baudīt visas privilēģijas, ko dod šī valsts, vazāties riņķī pa pasauli un šai valstij darīt negodu. Es domāju, ka tas labākais, ko mēs varam izdarīt, ir domāt par līgumu. Jā, par to mēs varam domāt, bet vajag domāt par to, kādu līgumu ar Austrāliju mēs gribam, un šo līgumu nesaistīt ar kaut kādu atsevišķu cilvēku. Un tāpēc desmit deputāti ir ierosinājuši pēc debatēm balsot par šā jautājuma atlikšanu. Un tad mēs varēsim turpināt šo sarunu. Paldies par uzmanību.".
• 2000_10_26-seq357 language "lv".
• 2000_10_26-seq357 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2000_10_26-seq357 mentions Q822919.
• 2000_10_26-seq357 mentions Q211.
• 2000_10_26-seq357 mentions Q159.
• 2000_10_26-seq357 mentions Q408.
• 2000_10_26-seq357 mentions Q1082044.