Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_19-seq277> ?p ?o. }

• 2000_10_19-seq277 type Speech.
• 2000_10_19-seq277 number "277".
• 2000_10_19-seq277 date "2000-10-19".
• 2000_10_19-seq277 isPartOf 2000_10_19.
• 2000_10_19-seq277 spokenAs 125.
• 2000_10_19-seq277 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Runājot par 2001. gadu un tā budžetu, es gribētu atkal atgādināt par neizmantotajām iespējām. Šo neizmantoto iespēju dēļ naudas atkal būs budžetā tik, cik tās būs, un tā būs jāsadala uz parasti jau aprobēto nozaru bāzes. Pirms pāris dienām mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija saruna ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, un viņi, atbildot uz mūsu jautājumiem par Latvijas Bankas lomu tautsaimniecībā, pateica, ka faktiski viņu loma ir nodrošināt komercbanku drošību. Un tikai. Un tātad attiecībā uz visu pārējo, to, kādā veidā kredītpolitika noris valstī, mēs varētu balstīties pirmām kārtām, protams, tikai uz valdības piedāvājumu un tā akceptu parlamentā. Kas notiek tad, kad komercbankas strādā atbilstoši tirgus likumiem, atbilstoši tam, kā tām ir izdevīgāk un drošāk? Pirmām kārtām mēs skārām mazos un vidējos uzņēmumus. Šeit ir absolūti pārbaudīta prakse, ka daudz drošāk, lētāk un izdevīgāk ir kredītu iedot lielam uzņēmumam par maziem procentiem. Ja mēs šo pašu kredītu no tās pašas bankas piedāvājam mazam, sīkam uzņēmējam, tādā gadījumā gan saņemt šo kredītu ir grūtāk, gan arī procentu likmes ir augstākas. Līdz ar to tās partijas, kuras proponē, ka ir steidzami jādomā par mazo un vidējo biznesu, es domāju, ka valdībai var ieteikt, ka tas ir absolūti uzskatāms par tādu, kas ir no valdības atkarīgs. Jo labāk, ka šo ideju izvirza partijas, kuras patiešām pašreiz ir vairākumā. Otrs jautājums, kuru mēs skārām, runājot ar Latvijas Bankas pārstāvi. Bija runa par to, ka, protams, lielā pilsētā vai arī pašā lielākajā pilsētā Rīgā kaut kam kredītu iedot atkal ir izdevīgāk nekā mazpilsētā un - vēl jo vairāk - kādā atbalstāmajā reģionā. Arī atbalstāmo reģionu cilvēkam tāpat nav sākumkapitāla, lai uzsāktu kādu lietu, un, to uzsācis, viņš, protams, varētu dot savu tiesu, lai valsts budžets būtu lielāks, bet mēs viņam absolūti “nogriežam” šo iespēju. Un pie tam, protams, es arī saredzu, runājot par šiem atbalstāmajiem reģioniem… no vienas puses, budžetā vēl iestrādāt… ka patiešām fonds, kurš bija tam domāts, no valdības puses tiek samazināts, nedomājot par kredītpolitiku. Un investīciju politika kā tāda? Garantēto investīciju no valsts budžeta nav vairāk kā iepriekšējos gados. Piemēram, 1999. gadā 2,4% no visa budžeta gāja uz Latgali, bet 2000. gadā - 0,4%. Nu ļoti spēcīgs finansējums tiek šiem reģioniem! Tādēļ es nesaredzu, ka nākamajā gadā būs tāds pieaugums, kas dotu rezultātus, un ka mēs varēsim runāt par labāku budžetu. Un, protams, tas pats jautājums attiecas uz nozarēm - vai kreditēt naftas biznesu vai lauksaimniecību? Tās ir absolūti dažādas lietas, un komercbankas atbilstoši savai drošībai, protams, metīsies naftas biznesā. Mēs šodien, 2000. gadā, konstatējam, ka ar zemkopību mums nav labi, apjomi ir samazinājušies par 0,2%. Es negarantēju, ka, pastāvot šādai attieksmei, mēs varētu 2001. gadā dabūt labākus rezultātus. Šie ir jautājumi, kuri ir būtiski un aktuāli un uz kuriem ir jāatbild, domājot par 2001. gadu. Un, protams, pastāvot šādai attieksmei, var arī prognozēt… Es piekrītu kolēģim - jā, budžets atkal veidosies antisociāls, to jautājumu varētu risināt, un tad, protams, reģionālā nevienlīdzība attīstībā samazināsies. Gribu pateikt vēl vismaz vienu lietu. Saistībā ar Aizsardzības ministriju mēs mānām paši sevi. Tad, kad, atsaucoties uz NATO prasību palielināt koeficientu līdzekļiem, ko tātad no budžeta mēs atskaitām priekš Aizsardzības ministrijas, mēs atsevišķas nozares neiekļaujam Aizsardzības ministrijas kopējā tāmē, mēs līdz ar to nepamatoti palielinām šo izdevumu daļu. Līdzīgi mēs atkal mānām zemniekus. Attiecībā uz nākamo gadu likumā iestrādājot valsts paredzētās subsīdijas, kas ir 3% no valsts budžeta, tur iekšā esam ielikuši arī kopā ārējo palīdzību Latvijai, kam nav nekā kopēja ar to, ko Latvijas valsts no sava budžeta liek iekšā. Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Šodien “Neatkarīgā Rīta Avīze” ir konstatējusi faktu, ka finansu ministrs tuvākajās pašvaldību vēlēšanās piedāvā no Tautas partijas...".
• 2000_10_19-seq277 language "lv".
• 2000_10_19-seq277 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2000_10_19-seq277 mentions Q211.
• 2000_10_19-seq277 mentions Q2660080.
• 2000_10_19-seq277 mentions Q687709.
• 2000_10_19-seq277 mentions Q4294480.
• 2000_10_19-seq277 mentions Q7184.