Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_19-seq265> ?p ?o. }

• 2000_10_19-seq265 type Speech.
• 2000_10_19-seq265 number "265".
• 2000_10_19-seq265 date "2000-10-19".
• 2000_10_19-seq265 isPartOf 2000_10_19.
• 2000_10_19-seq265 spokenAs 77.
• 2000_10_19-seq265 spokenText "Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Un tiešām tagad pievērsīsimies 2001. gada budžeta projektam un to pavadošo likumprojektu paketei, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi. Atļaujiet man jums sniegt nelielu ieskatu un arī nelielu vērtējumu šim dokumentam, jo jau šobrīd gan mūsu komisijā, gan noteikti arī frakcijās un arī jūsu speciālajās komisijās ir saņemti iesniegumi no ļoti daudzām institūcijām - no skolām, no pašvaldībām, no autoceļu būvētājiem… Es varētu šeit faktiski pārskaitīt gandrīz vai visu Latvijas valstī esošo struktūru pārstāvjus, kas lūdz piešķirt papildu finansējumu. Un šobrīd mums faktiski būs jāizšķiras, mums būs jāpieņem lēmums un jāizvērtē, kas tad valstī ir svarīgāks, - vai tā ir indivīda labklājības celšana vai valsts drošība, vai tā ir vēlme uzņemt jaunu spēlfilmu ar latviešu aktieriem vai tā ir cīņa pret narkotikām, vai tā ir veselības aprūpes sistēma vai tā ir ieslodzījuma vietu programma… Un tā es varētu pretstatīt un likt pretī ļoti daudzas un dažādas sfēras, kuras it kā ir pretrunīgas, raugoties no to izpausmes formām un arī no sabiedrības nozīmīguma viedokļa, bet tajā pašā laikā šis naudas mazums mums starp tām visām ir jāsadala. Ja mēs vērtējam to, kāds tad ir šis 2001. gada budžets, tad es gribētu teikt, ka vispār katram valsts budžetam mums pēdējā laikā ir bijusi tendence pielikt klāt kādu apzīmējumu. Mēs esam dzirdējuši gan par “izspiestu citronu”, gan par “saspriegotu segu vai audeklu”, mēs esam dzirdējuši par “attīstības budžetu”, mēs esam dzirdējuši par “taupības budžetu” vai vienkārši par “bezdeficīta budžetu”. Šodien es dzirdēju par “pelēku budžetu”. Un jāsaka, ka man šis apzīmējums gandrīz vai patika, jo ko tad galu galā nozīmē “pelēks budžets”? Nu tas ir tāds, kas mūs netraucē. Īstenībā tas ir tāds, kas nomierina un kas ir labs. Es no savas puses gribētu teikt, ka šis budžets ir pragmatisks. Un kāpēc tieši pragmatisks? Tāpēc, ka nav mēģināts par katru cenu samazināt šos izdevumus un tādējādi atbīdīt problēmu risinājumu atkal uz kādu vēlāku laiku, kad šīs problēmas būs jau tiktāl samilzušas, ka mums varbūt būs nepieciešams krietni lielāks līdzekļu apjoms, lai šīs samilzušās problēmas risinātu. No otras puses, tas ir pragmatisks arī no ieņēmuma daļas vērtējuma, jo šobrīd ieņēmumu daļas un konkrēto nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi ir salīdzināmi ar tautsaimniecības attīstības tempiem. Šeit nav nekādu strauju izlēcienu, kā tas bija pagājušajā gadā, kad konkrēti akcīzes nodokļa pieaugums bija plānots 24%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Šeit šie tempi ir pietiekami korekti un līdz ar to varbūt atsevišķās pozīcijās liekas pat pietiekami konservatīvi, un tādējādi varbūt pat rodas vēlme mazliet tos palielināt, bet, manuprāt, to būtu bīstami darīt, jo labāk lai ir konservatīva pieeja. Daudz patīkamāk mums būtu grozīt pēc tam nākamajā gadā budžetu uz ieņēmumu daļas palielināšanu un arī uz izdevumu palielināšanu, nekā atkal mēģināt šo gan ieņēmumu, gan izdevumu daļu samazināt. Un kādas tad ir šobrīd varbūt, no vienas puses, pozitīvās iezīmes šajā budžetā? Tātad mums tomēr ir izdevies samazināt budžeta deficīta apjomu, kas šobrīd ir 3,1… kas mums ir iesniegts šāgada budžeta grozījumos. Taču tas samazināsies līdz 1,9, bet, ja mēs pieskaitīsim klāt vēl fondēto pensiju uzkrājumu, tad tas samazināsies līdz 1,7 procentiem. Šajā budžetā, vismaz tā paskaidrojumu daļā, iezīmējas trīsgadu budžeta projekta iezīmes. Vāji iezīmējas, bet tomēr iezīmējas. Un tas ir ļoti labi, jo vismaz ir pilnīgi skaidrs, ka būtu jāattīsta šī pieeja, jo tad mums ir iespējams prognozēt izdevumus tālākai perspektīvai un skatīties, kā tas būtu samērojams ar resursiem. Kādas šeit ir prioritātes? Tās tika jau minētas. Un tā ir šī valsts drošība. Jaunums ir arī tas, ka Valsts budžeta likumā kā pielikums, kā apstiprināms pielikums, ir šīs valsts drošības jeb aizsardzības programmas nepieciešamā budžeta finansējuma apjoms trim gadiem. Un tā būs, mūsuprāt, liela izšķiršanās, mums balsojot un apstiprinot to jau šogad šā budžeta ietvaros, kā arī nākamā gada budžeta ietvaros, nosakot šos skaitļus tik ilgam laika periodam. Tātad ir arī otra prioritāte - šis nelielais palielinājuma efekts izglītības sistēmā pedagogu darba algām. Nedaudz, salīdzinoši ar citām nozarēm, ir pieaudzis veselības aprūpes finansējums. Kā pozitīvu parādību es gribētu minēt to, ka ir plānots minimālās darba algas palielinājums nākamajā gadā no 1. jūlija, kas varētu ģenerēt ienākumus pašvaldību budžetos un arī vienlīdz atbilstīgi apjomiem sociālās apdrošināšanas budžetā. Kā negatīvu es gribētu minēt to faktu, ka nākamajā gadā investīcijas, kuras dotē no vispārējiem ieņēmumiem, paliek tieši tādā pašā līmenī, kādas tās ir šogad. Un tas, manuprāt, ir draudoši, jo vienīgi investīcijas ir tās, kas nākotnē mums var radīt papildu ieņēmumus. Kāds mums vēl ir bijis vērtējums, skatot šo budžeta projektu? Gribētu piekrist tam, ko šeit teica arī finansu ministrs, ka biežās valdības maiņas apgrūtina budžeta veidošanas procedūru. Un galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka nav iespējams tomēr veidot šo budžetu no tā saucamā nulles varianta, pārvērtējot un izvērtējot iestāžu un ministriju funkcijas un vajadzības. Vēl joprojām mums šis finansējums iet no iepriekšējā gada bāzes. Diemžēl jāteic tā, ka mēs, strādājot ar Valsts kontroles ziņojumu par 1999. gada budžeta izpildes rādītājiem, atkal konstatējām, ka eksistē nepamatoti tēriņi vai arī tēriņi, kuri būtu ierobežojami. Jāteic, ka šāgada budžeta apspriešana Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā sākās nedaudz citādāk, nekā tas bija iepriekšējos gadus, un tas bija tieši šis jauninājums, ka mēs mēģinājām iepazīties gan ar šo Valsts kontroles atzinumu par 1999. gada budžeta izpildi, gan arī izskatījām ministriju un to pārraudzībā esošo iestāžu publiskos gada pārskatus. Tas īstenībā bija ļoti interesanti, un jāsaka, ka mūsu kopējais secinājums ir tāds, ka šie pārskati īstenībā pārsvarā gadījumu neataino līdzekļu lietderīgu vai nelietderīgu tērēšanu šajās institūcijās. Un arī šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau gatavo priekšlikumus Valsts reformu birojam par to, kādā veidā, mūsuprāt, būtu nepieciešams uzlabot instrukciju, kas nosaka šo publisko gada pārskatu sagatavošanu. Par skaitļiem es daudz negribētu runāt. Jums katram priekšā ir šis budžeta likumprojekts, un katram ir iespēja vērtēt gan ieņēmumu, gan izdevumu posteņus, tomēr es vēlreiz gribētu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka šis ir labs pamatdokuments, lai mēs varētu jau strādāt un sagatavot to otrajam un galīgajam lasījumam. Vienlaikus es gribētu nedaudz pakavēties arī pie budžetu pavadošo likumprojektu paketes. Man tiešām jāizsaka pateicība valdībai par to, ka šogad šī pakete sastāv no trīsreiz mazāka likumprojektu skaita, nekā tas bija iepriekšējos gados, un faktiski visi šie likumprojekti lielākā vai mazākā mērā ir vērsti uz budžeta veidošanas un arī uz ieņēmumu palielināšanas sistēmas sakārtošanu. Tātad varbūt pirmo reizi mēs saskaramies ar budžetu, kuru nepavada likumprojekti, kur ir paredzēta nodokļu likmju paaugstināšana. Visus šos likumprojektus varētu nosacīti iedalīt četrās grupās. Tātad pirmā grupa ir tie, kas skar tikai un vienīgi budžeta tiesības, un tie ir likumprojekti par pašvaldību budžetiem un par budžeta un finansu vadību. Un jāteic, ka tas tiešām precizē tās normas, kuras, kā mēs redzam, šobrīd vai nu pietiekami labi nav noformulētas, kuras nestrādā vai arī kuras vienkārši parāda, kādā veidā ir jāuzlabo budžeta vadības procedūra. Nākamie ir nodokļu likumprojekti, un šeit es gribētu varbūt nedaudz pakavēties pie dažām pozīcijām. Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli ir nepieciešams precizēt normas par apliekamo objektu, jo no 2002. gada, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokļa apjomu, ir nepieciešams izmantot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, bet no tā ir izslēgta inženiertehnisko būvju vērtība, kas būtībā ir ļoti pozitīvi. Nākamais ir pievienotās vērtības nodoklis, kur pamatā dominē likumdošanas normu saskaņošana ar Eiropas Savienību, bet arī šeit ir vairākas normas, kas, mūsuprāt, būtu ļoti nopietni diskutējamas. Un tas ir jautājums par dažādu šobrīd esošo atvieglojumu samazināšanu, jo tie ir jāsaskaņo ar Latvijas reālo situāciju un ar Latvijas spēju šīs normas ieviest vai nu šobrīd, vai tomēr kādā tālākā periodā, jo acīmredzot, tikai un vienīgi cenšoties pilnībā ieviest šeit Eiropas Savienības prasības, mēs varbūt kādreiz arī paši sev nodarīsim pāri. Runājot par uzņēmumu ienākuma nodokli, likumprojektā ir ļoti atbalstāma norma par atvieglojumu investīcijām 40% apmērā, kuras ir investētas trīs gadu periodā un kuru apjoms pārsniedz 10 miljonus latu. Tie tiešām ir lieli investori, un pamatā tie varētu būt ārzemju investori. Vai mums tomēr vēlreiz nevajadzētu padomāt par to, kādā veidā mēs balstām pašmāju ražotājus. Un šeit es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šobrīd mēs neredzam likumu par nodokļiem un nodevām, vismaz tādu sadaļu, kas kaut kādā veidā risinātu jautājumu par uzņēmumu parādiem, kuri ir veidojušies jau līdz 1995. gadam un kuri velkas līdzi tiem uzņēmumiem, kas šobrīd ir spējīgi strādāt un kas vairākkārt ir palielinājuši savu darbības apjomu. Tomēr šie parādi velkas tiem līdzi, un šīs soda naudas krājas un krājas, un faktiski tiem vairs nav iespējams no šiem parādiem tikt vaļā. Mums ir pietiekami pozitīva pagājušā gada prakse, kuru mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iestrādājām likumprojektā. Manuprāt, mums parlamentā vajadzētu pie šiem jautājumiem pastrādāt arī šobrīd. Nākamā pakete ir saistīta ar dažādu izmaksu precizēšanu, nosakot to fiksētos apjomus un atsaistot tās no minimālās algas, kas ir relatīvs rādītājs. Tie ir vairāk vai mazāk tehniski grozījumi, jo pašas pabalstu summas netiek samazinātas. Viens un pats pēdējais, manuprāt, vissmagākais likumprojekts saucas “Par sociālo palīdzību”. Šajā likumprojektā ir paredzēts pārcelt bērnu pabalstu palielināšanas jautājumu vēl par diviem gadiem - uz 2003. gadu. Un tomēr, kaut arī varbūt šobrīd mums nav pilnībā skaidrs, kā mēs varētu to realizēt, mums vajadzētu jau sākt domāt, kādā veidā šo bērnu pabalstu sistēmu pārkārtot. Mēs visi zinām, ka ne jau visiem šie bērnu pabalsti ir vajadzīgi. Ir pietiekami turīgas ģimenes, kuras varētu to arī nesaņemt, un tad mums būtu iespējas šo naudu pārdalīt par labu trūcīgajiem. Nav šā modeļa! Es gribētu aicināt visus deputātus: “Domāsim kopā un meklēsim izeju!” Tātad kopumā arī šie likumprojekti, manuprāt, tikai veicinās valsts finansu sistēmas sakārtošanu gan no iespējamo ieņēmumu palielināšanas viedokļa, gan arī optimizēs izdevumus, balstoties gan uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, gan arī balstoties uz līdzatbildīgo komisiju viedokļiem, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi likumprojektu par pašvaldību budžetiem, kur Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi visus likumprojektus, kas bija saistīti ar nodokļu jautājumiem, un tikai Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja likumprojektu “Par sociālo palīdzību”. Es tomēr lūgtu Saeimu izteikt savu attieksmi, pozitīvu attieksmi, pret šo 2001. gada budžeta projektu, lai mēs varētu strādāt un pieņemt to līdz gada beigām jau otrajā un galīgajā lasījumā. Pirms mēs balsojam par pašu budžeta likumprojektu, es lūgtu noteikt steidzamību visiem to pavadošajiem budžeta likumprojektiem.".
• 2000_10_19-seq265 language "lv".
• 2000_10_19-seq265 speaker Aija_Poca-1948.
• 2000_10_19-seq265 mentions Q822919.
• 2000_10_19-seq265 mentions Q211.
• 2000_10_19-seq265 mentions Q79820.
• 2000_10_19-seq265 mentions Q193089.
• 2000_10_19-seq265 mentions Q458.
• 2000_10_19-seq265 mentions Q8436.