Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_19-seq235> ?p ?o. }

• 2000_10_19-seq235 type Speech.
• 2000_10_19-seq235 number "235".
• 2000_10_19-seq235 date "2000-10-19".
• 2000_10_19-seq235 isPartOf 2000_10_19.
• 2000_10_19-seq235 spokenAs 125.
• 2000_10_19-seq235 spokenText "Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Ar filozofisku apcerējumu par 2001. gadu vairāk un par 2000. gadu mazāk pie mums griezās Ministru prezidents un ļoti pārliecinoši - finansu ministrs. Un es domāju, ka ir vērts ieklausīties vārdos, kuros runāts par argumentāciju, par skaitļiem, par reālu pieeju, un no tāda viedokļa es izvērtēju ne tikai to, ko dzirdēju, bet arī to, kas ir ierakstīts iesniegtajos likumprojektos. Un tagad nedaudz par likumprojektu par 2000. gadu, kāds tas ir pašreiz iekļauts darba kārtībā. Pirmām kārtām es gribētu pateikt, ka, piekrītot jēdzienam, ka šis budžets ir sastādīts pēc principa: naudas ir tik, cik ir, un līdz ar to īpaši pārdalīt nav ko, tas ir pietiekami pelēcīgs budžets, taču es nepiekrītu vismaz diviem apgalvojumiem, kas šeit ir minēti. Un pirmais ir apgalvojums, ko Ministru prezidents ir minējis, ka varbūt naudas šajā budžetā nav tik, cik gribētos, tāpēc, ka bija plānotas nereālas nodokļu prognozes, un pirmām kārtām kā visnereālāko tas skar akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozi. Saistībā ar šo apgalvojumu es gribētu pateikt, ka daļēji tas atbilst īstenībai, bet tikai tādā ziņā, ka akcīzes nodokļa kombinētās likmes piemērošana vieglajiem automobiļiem, kura tika pieņemta 1999. gada 1. septembrī, patiešām nenesa gaidāmos rezultātus, un tāpēc 2000. gada maijā spēkā stājās cits likums, kas attiecīgo situāciju izlaboja. Taču, ja jūs atceraties, tad sociāldemokrāti arī toreiz brīdināja, ka šie teorētiskie aprēķini var nenest gaidāmo rezultātu, un faktiski dzīve apliecināja, ka valsts budžets zaudēja daudz ko no tā, kas tam bija līdz šim. Līdz ar to, no tāda viedokļa raugoties, jā, bija pieņemta nereāla nodokļu prognoze, un budžetā kļuva drusku mazāk naudas, nekā tas bija nepieciešams. Attiecībā uz akcīzes nodokļa prognozi. Šajā likumprojektā ir sekojošs pamatojums, ka tas nepildījās galvenokārt tādēļ, ka bija ļoti nopietna krīze Krievijā, ka bija ļoti nopietna krīze Eiropā. Es domāju, ka tas mazākā mērā skāra šā akcīzes nodokļa izpildi, bet akcīzes nodokļa nepalielināšanās ir atkarīga no tā, kādā veidā mēs iekasējam šos nodokļus. Ja mēs paskatāmies līmeni… Jūs varētu apbraukāt Latvijas pierobežas pilsētas, un jūs varbūt redzētu, ka atsevišķās pilsētās, neraugoties uz kopējā nabadzības līmeņa pietiekami uzskatāmu klātbūtni, atsevišķas mājas ir ļoti sakoptas. Ja jūs aprunāsieties ar attiecīgo pašvaldību vadītājiem, viņi jums pateiks, ka šīs attiecīgās mājas, protams, pieder attiecīgo pašvaldību muitniekiem, kuri strādā pierobežā. Ja jūs sakārtosiet kaut vai nulles deklarācijas jēdzienu, kaut vai legālās prezumpcijas jēdzienu, tad, protams, būs saruna par to, vai šīs mājas varētu uzcelt par to algu, ko šie cilvēki saņem. Un vēl šie pašvaldību vadītāji pasaka, ka pierobeža ir pāplūdināta ar lētu, nekvalitatīvu Krievijā ražotu benzīnu un naftas produktiem. Ja mēs gribam drusku padziļināti analizēt šo situāciju, tad, es domāju, jūs piekritīsiet tādai informācijai, ka ne jau tie cilvēki, kuri tur ar benzīna kannām vai ar piemontētām benzīna bākām ieved Latvijas teritorijā šo benzīnu, tālāk to tirgo. Šajā sakarā varbūt ir vērts ieklausīties, ko pateica Autopārvadātāju asociācija. Viņi sacīja sekojošo: akcīzes nodokļa neizpilde sākās ar to brīdi, kad akcīzes nodokli sāka iekasēt uz robežas, nevis no mazumtirgotājiem. Es domāju, ka mūsu amatpersonām ir jāieklausās šajos vārdos, un tad viņas varbūt varētu labāk argumentēt, kāpēc naudas budžetā ir tik, cik tās ir. Tad varbūt nevajadzētu balstīties tikai uz Eiropas un Krievijas krīzēm. Otrais jautājums, ar kuru es šeit saskāros un kurš man liekas diskutabls. Runa ir par to, ka kopumā uzņēmumu ienākumu prognozes izrādījās pārlieku optimistiskas, ka peļņa nav tik liela, ka nodokļi tātad neienāca. Tad nu es gribētu pateikt, ka, runājot par šo otro, pietiekami pamatoto argumentu, vismaz trīs lietas ir pietiekami uzskatāmas, kuras vienkārši nav sakārtotas. Pirmā lieta. Uzņēmumi kaudzēm un grupām ir reģistrēti ofšoru zonās. Tie nemaksā ne tikai peļņas nodokli, bet tie vispār nekādus nodokļus nemaksā. Tātad, kamēr šis jautājums nebūs sakārtots, mēs, protams, nevaram teikt, ka mums nauda ir sakārtota atbilstoši šodienai objektīviem kritērijiem. Otrs jautājums, kas atkal skar grupas. Uzņēmumi ir reģistrēti dzīvokļos bez mazākās mantiskās atbildības. Sagrupējot tos, protams, šajās dienās ir vērojams ļoti interesants un uzskatāms piemērs saistībā ar “Latvenergo”, kur arī ne tikai šie mazie uzņēmumi tādā veidā slēpjas no nodokļu iekasētājiem. Arī lielie uzņēmumi spēlē šo pašu spēli. Manis minētais “Latvenergo” nonāca līdz situācijai, ka, lai par 200 miljoniem latu apdrošinātu lielo uzņēmumu, tas izvēlējās kādu nelielu apdrošināšanas biedrību, kuru sauc LRL(?). Tā ir firma, kuru tātad vada 28 gadus veca jauniete un kura ir vienkārši reģistrēta kopmītnē. Nu kolosāls piemērs, kādā veidā mēs varam sagaidīt no šā uzņēmuma atdevi saistībā ar valsts budžetu! Protams, es gribu pateikt arī trešo lietu. Nodokļi no uzņēmumu darbības, arī peļņas nodokļi, nekādā gadījumā mums nebūs pietiekami, un šis budžets vienmēr būs pelēcīgs, ja mēs tomēr neatradīsim risinājumu tādai parādībai, ka masveidā pastāv dubultā grāmatvedība un maksājumi aploksnēs. Runājot par to, man krita acīs vēl kāda parādība, un tāpēc es negribētu piekrist šoreiz likumprojekta iesniedzējiem, kuru sniegtajā anotācijā ir apgalvojums, ka attiecīgais likumprojekts tautsaimniecības konkurētspēju nekādi neskar. Neskar, protams, eksporta attīstību, nodarbinātību... ka neko neskar šis likumprojekts. Ka atkal ir tehniskas dabas dokuments sastādīts, kur vienkārši ir realizēta šodienas situācija. Viens arguments, kas parāda, ka šis jautājums tomēr skar tautsaimniecību šodien. Runa ir tieši par šo likumprojektu, nevis par to, kas bija pirms gada. Jau tad bija jāsavelk stingrāk jostas, un jau tad pēc Satiksmes ministrijas labprātīgas vai piespiedu piekrišanas ceļu fonda budžets tika samazināts par 30 miljoniem, un šinī gadā atkal tas tiek samazināts par 10 miljoniem. Saglabājot šo 10 miljonu samazinājumu attiecībā uz infrastruktūras attīstību, uz ceļiem, tas skars jebkuru. Un es nezinu, kurš nopietns finansists tādā gadījumā varēs apgalvot, ka mums rokās ir dokuments, kas neskar tautsaimniecību. Paldies.".
• 2000_10_19-seq235 language "lv".
• 2000_10_19-seq235 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2000_10_19-seq235 mentions Q211.
• 2000_10_19-seq235 mentions Q193089.
• 2000_10_19-seq235 mentions Q3736450.
• 2000_10_19-seq235 mentions Q159.