Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_19-seq225> ?p ?o. }

• 2000_10_19-seq225 type Speech.
• 2000_10_19-seq225 number "225".
• 2000_10_19-seq225 date "2000-10-19".
• 2000_10_19-seq225 isPartOf 2000_10_19.
• 2000_10_19-seq225 spokenAs 49.
• 2000_10_19-seq225 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Godājamie deputāti un kolēģi! Latvijas Republikas valdība ir izstrādājusi grozījumus 2000. gada budžetā un budžetu 2001. gadam. Tas kā vienmēr ir tapis grūtās debatēs un smagās diskusijās. Valsts ekonomisko situāciju, kura noteica šā budžeta izstrādes noteikumus, raksturoja divu globālu makroekonomisku procesu ietekme. Pirmais faktors, kas tieši ir ietekmējis mūs un mūsu valsts budžetu pagājušajā gadā, ietekmē šogad un ietekmēs arī nākamajā gadā, ir naftas cenu straujais kāpums pasaules tirgū. Latvijas valdība uz šo parādību reaģējusi strauji un adekvāti. Mēs samazinājām akcīzes nodokļa likmi, lai maksimāli mīkstinātu šā procesa ietekmi uz tautsaimniecību. Tas ir, mēs izdarījām to, ko no savām valdībām prasa streikotāji visā Eiropā. Taču šie soļi mūs neglāba un nevarēja paglābt no naftas produktu tirgus pieauguma samazināšanās. Valdība un parlaments rīkojās gudri, reaģējot uz naftas krīzi. Taču mēs, tāpat kā analītiķi Eiropā un Amerikā, nespējām paredzēt šo krīzi, un rezultāts ir tas, ka atsevišķas šāgada budžeta prognozes tagad izskatās pārāk optimistiskas, un mums ar to bija jārēķinās, gan labojot šāgada budžetu, gan sastādot jauno budžetu. Otrs būtisks faktors, kas ietekmēja un droši vien arī turpmāk ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, ir eiro kursa kritums. Šis bija kārtējais trieciens Latvijas tautsaimniecībai, kas tikko kā sāka izķepuroties no Krievijas krīzes sekām, pārorientējot savu darbību uz daudz perspektīvākajiem un drošākajiem Eiropas tirgiem. Latvijas ekonomika veiksmīgi tika galā ar Krievijas krīzi, taču, līdzko mēs guvām pirmos panākumus šajā virzienā, tā uzreiz nāca šādi jauni pārbaudījumi jeb, precīzāk sakot, jauni zaudējumi. Un tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka mūsu valstī ir jāveido stabila un ilglaicīga finansu politika, jo katru gadu jārēķinās ar līdzīgiem satricinājumiem un pārbaudījumiem. Eiro krīze mums norādīja, ka, ja mēs būtu Eiropas Savienībā, šī krīze mūs neskartu. Tas ir, tā kārtējo reizi mums atgādināja, ka pievienošanās Eiropas Savienībai dotu Latvijai milzīgu ekonomisko efektu un stabilitāti. Vēl viens apstāklis, kas ietekmēja šā budžeta veidošanu, ir valdību maiņa tepat Latvijā. Rezultāts bija tas, ka budžeta izstrādes process aizkavējās par gandrīz diviem mēnešiem un bija nepieciešams vēl vairāk laika, lai jaunās komandas izpratni un ambīcijas jelkādā veidā saskaņotu ar realitāti. Jā, protams, valdība sastāv tikai no cilvēkiem un valdībai, strādājot pie budžeta, īpaši, ja valdība veido savu pirmo budžetu, nākas sadurties ar to, ko es saucu par valsts naudas pievilcības fenomenu. Valsts naudas pievilcības fenomens izpaužas cilvēku atšķirīgā pieejā savai naudai vai kādu citu - privātpersonu vai privātfirmu - naudai un valsts naudai. Šā fenomena būtība ir tā, ka cilvēki, domājot par savu naudu un tērējot savu naudu, rīkojas pilnīgi savādāk nekā tad, ja domā par valsts naudu vai rīkojas ar valsts naudu. Pamatatšķirība ir tā, ka, domājot par valsts naudu, cilvēki aizmirst vienu no pašām galvenajām naudas īpašībām. To, ka nauda ir kaut kas tāds, kā daudzums ir ierobežots. Savukārt domājot par savu naudu, cilvēkam šis aspekts dominē. Tā veidojas konflikts starp privātpersonu un valsti. Cilvēkam nauda vienmēr ir ierobežotā daudzumā, bet valstij - it kā neierobežotā daudzumā. Skaidrs, kas izriet no šādas domāšanas. Nākas secināt, ka mūsu domāšanā nereti eksistē it kā divas naudas - mana privātā nauda un valsts nauda. Valsts naudas fenomens dzīvē izpaužas vispirms jau kā nepārvarama vēlme tērēt vairāk, nekā ir iespējams. Ir skaidrs: kāpēc netērēt valsts naudu, jo tā taču atšķiras no manas naudas? Taču patiesībā valsts nauda ir tā pati mūsu nauda un tā ir ierobežotā daudzumā. Tā ir nepievilcīga patiesība, kuru tomēr nav iespējams apiet, veidojot budžetu. Šis ir kompromisa budžets, taču saprātīga kompromisa budžets. Saprātīgumam politikā ir viļņveida raksturs. Tā ir sinusoīda, kura augstāko punktu sasniedz laikā starp vēlēšanām. Attiecīgi mēs esam tuvu augstākajam punktam, un, manuprāt, to var redzēt arī budžetā. Kompromiss politikā savukārt nozīmē sadarīt tik daudz nepatikšanu, cik vien var, izbēgot no pilnīgas katastrofas. Un tāds manās acīs ir šis budžets - varētu teikt, profesionāls un izsvērts. Mēs esam izstrādājuši labu budžetu jeb, citiem vārdiem sakot, tādu budžetu, ar kuru neviens nav apmierināts. Pat skolotāji, kuri šajā budžetā saņem kopš neatkarības atjaunošanas nepieredzētu pieaugumu, ir neapmierināti. Es nemaz nerunāšu par mediķiem, policistiem un daudziem, daudziem citiem! Ar budžetu nav apmierināts satiksmes ministrs, ar budžetu nav apmierināts labklājības ministrs, ar budžetu neesmu apmierināts arī es. Un ir pilnīgi skaidrs, ka ar budžetu nebūsiet apmierināti arī jūs. Es par to runāju tādēļ, ka vēlos lieku reizi vērst jūsu uzmanību uz to, lai, vērtējot šo budžetu tāpat kā jebkuru atbildīgu valstisku lēmumu, mēs mācētu atrast īstos kritērijus, neiespaidojoties no tā, kas mums patīk vai nepatīk. Un, galvenais, lai mēs spētu būt godīgi. Godīgi pret sevi, godīgi pret saviem vēlētājiem, nesolītu neiespējamo, neprasītu neiespējamo un nepasliktinātu valsts finansu stāvokli. Es raksturotu šo budžetu kā maigu pavasari, kas iesilda bezdeficīta nākotni 2002. gadā, jo mēs esam spējuši samazināt budžeta deficītu no 4,6% 1999. gadā līdz 3% šogad un ieplānojuši 1,7% nākamgad. Tā ir ļoti spēcīga un veselīga tendence. Nākamā gada budžetā ir ietverta maksimāla kompromisu un labas gribas deva, nenonākot konfliktā ar veselo saprātu. Turklāt tas ir sasniegts, nepalielinot nodokļus un ar nodokļiem apliekamo bāzi. Es zinu finansistus un politiķus, kas gribētu redzēt budžetu, kurā izdevumi samazināti vēl vairāk. Es zinu profesionāļus, kas viegli pierādīs, ka sociālo izmaksu slogs ir pārāk smags. Tāpat es zinu, cik neapmierināti būs tie daudzie, daudzie cilvēki, kuriem šis budžets nedarīs vieglāku dzīvi nākamajā gadā. Es zinu visus, kam vēl nāksies uzturēt pie dzīvības to, kas patiesībā jau sen ir sabrucis vai nelietojams, un reizēm te ir runa par veselu nozaru sabrukumu. Taču budžets - tās ir vienmērīgi sadalītas ciešanas, un daudziem tā ir arī vienmērīgi sadalīta vilšanās. Kā finansu ministrs varu rūpēties vienīgi par to, lai šis sadalījums būtu pēc iespējas taisnīgāks. Šāgada budžets ir bijis taisnīgāks pret skolotājiem un pensionāriem. Šoreiz lai piedod visi pārējie, būtiski varējām līdzekļus pielikt tikai skolotājiem. Tas ir kā ģimenē, kad vienīgais un pēdējais iekrātais tiek atdots tam bērnam, kas dodas uz skolu. Un es izvairīšos no citātiem no latviešu literatūras, Poruka un “Atraitnes dēla”, tāpēc ka esmu pārliecināts, ka jūs saprotat, ko es domāju. Un, protams, būtisks kompromiss ir minimālās algas pielikums, tas mums nākamgad maksās 5,8 miljonus latu. Neskatoties uz starptautisko ekspertu iebildumiem pret šā palielinājuma negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, mēs tomēr izšķīrāmies par šo soli. Es domāju, vismaz šeit mēs visi sen jau esam sapratuši, ka naudas ir tik, cik tās ir. Mūsu pienākums ir pielikt pūles, būt godīgiem, gudriem un taisnīgiem, ar to apejoties. Šīs mūsu piepūles rezultātu sauc par budžetu. Šis mūsu piepūles rezultāts ir jūsu priekšā. Andra Bērziņa valdība Latvijas politikā ir ienākusi ar savu īpatnējo stilu un savu savdabīgo rokrakstu politisko lēmumu veidošanā un pieņemšanā. Neslēpšu, es ilgi nevarēju pie tā pierast. It kā nemitīga atlikšana, it kā lēns teps, it kā nespēja definēt stingru pozīciju. Tomēr neviens nevarēs noliegt, ka šai valdībai izdodas nonākt pie sabalansētiem, sociāli izsvērtiem un prātīgiem lēmumiem, tādiem kā šis budžets. Bez brīnumiem, bez revolūcijām, bez lielām reformām, bez nekā tāda, ar ko ļoti lielīties, bet arī bez būtiskiem trūkumiem. It kā nedaudz garlaicīga, bet, jāsaka, reālistiska un sabalansēta pieeja. Un man, protams, pietrūks atraktīvisma, disciplīnas un enerģijas, kas strāvotu no Šķēles sastādīta budžeta, tas būtu interesantāk, radikālāk, stingrāk un noteiktāk, tur būtu daudz ko kritizēt un daudz ko celt debesīs. Varētu dalīties nometnēs, piekritējos un noliedzējos, disputēt un plēsties. Šeit nekā tāda nav. Šis ir pelēks, reālistisks, savā ziņā garlaicīgs budžets, taču es gribu, lai visi zina, ka, lai nonāktu pie šā ne ar ko īpaši neievērojamā budžeta, valdība ir strādājusi daudzus, daudzus mēnešus, neskaitāmas reizes gājusi turp un atpakaļ cauri visiem iespējamajiem un neiespējamajiem variantiem. Ir ieguldīts liels, rūpīgs, ar vislielāko atbildības sajūtu darīts darbs. Tajā nav ne vismazākās paviršības vai vienaldzības. Cita lieta ir tā, ka arvien vēl neskaitāmām mūsu problēmām - un medicīna un zinātne tam ir vislabākie piemēri - mēs spējam aplikt apkārt tikai sastatnes kā šobrīd Brīvības piemineklim...".
• 2000_10_19-seq225 language "lv".
• 2000_10_19-seq225 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q822919.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q211.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q3744607.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q193089.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q458.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q159.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q8436.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q337179.
• 2000_10_19-seq225 mentions Q3111942.