Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_19-seq223> ?p ?o. }

• 2000_10_19-seq223 type Speech.
• 2000_10_19-seq223 number "223".
• 2000_10_19-seq223 date "2000-10-19".
• 2000_10_19-seq223 isPartOf 2000_10_19.
• 2000_10_19-seq223 spokenAs 66.
• 2000_10_19-seq223 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es negribu atkārtot to, ko teica Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, un vienlaikus negribu kavēt jūsu laiku, tāpēc atļaujiet man varbūt runāt kopā gan par šāgada budžeta grozījumiem, gan par nākamā gada budžetu. Gribētu teikt tā, ka neviena valdība nesāk savu darbu tukšā vietā. Tai vienmēr ir iespēja izmantot iepriekšējo valdību sasniegto, tai nākas balstīties uz jau aizsāktiem darbiem, tos turpinot un pabeidzot. Diemžēl tai nākas rēķināties arī ar dažiem iepriekšējo valdību un Saeimu solījumiem un ar budžetā neizstrukturētām izmaksām. Par to es nevēlos... Šodien es nevēlos izmantot Saeimas tribīni politiskai daiļrunībai, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību, godājamie deputāti, uz tiem mērķiem, kam pirmām kārtām ir jākalpo 2001. gada budžetam un grozījumiem šāgada budžetā. Jūsu priekšā ir pirmais šīs valdības izstrādātais nākamā gada budžeta projekts, kas ir iesniegts apstiprināšanai Saeimā. Mēs esam centušies izstrādāt līdzsvarotu un uz attīstību virzītu budžetu, saglabājot kā makroekonomisko, tā arī sociālo stabilitāti valstī un veicinot ekonomikas izaugsmi. Apzinoties to, ka tikai šogad valsts ir sākusi iziet no ekonomiskās krīzes, esam ieturējuši ceļu uz stingru, brīžiem pat nežēlīgu taupības režīmu, nepiešķirot līdzekļus tām vajadzībām, bez kuru realizēšanas valsts vēl kādu brīdi spēj iztikt. Līdzekļu samazinājums ierēdņu algām, autotransporta iegādēm, remontiem ministrijām, protams, nav tas avots, kas jūtami uzlabos situāciju budžetā, taču tas apliecina, ka valdība ir gatava savilkt jostas tieši tāpat, kā to nākas darīt citiem. Diemžēl šogad valdība nevarēja izstrādāt tā saukto nulles budžetu, lai gan to bija solījuši izveidot jau mūsu priekšgājēji. Mums bija pārāk maz laika. Principu, ka budžets tiek sastādīts no nulles, mēs ieviesīsim ar 2002. gadu un sāksim to īstenot tūlīt pēc šāgada budžeta pieņemšanas... pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas. Tad ikvienai ministrijai nāksies pierādīt un pamatot katra pieprasītā santīma nepieciešamību un tā vairs nevarēs turpināt līdz šim izmantoto praksi, kad līdzekļi tiek plānoti pret iepriekšējā gada pieprasīto, kad nav vajadzības pierādīt, vai tie vispār ir bijuši vajadzīgi un vai nevar iztikt ar mazākiem līdzekļiem, ietaupīto novirzot citiem valstij svarīgiem mērķiem. 2001. gada budžets, neapšaubāmi, būs solis uz priekšu budžeta deficīta samazināšanā. Ja mēs salīdzinām, tad 1999. gadā konsolidētā budžeta deficīts bija 4,3%, bet 2001. gada budžetā ir plānots 1,74% deficīts, kas ir mazāks par faktisko 2000. gada deficītu un būtiski mazāks par Māstrihtas kritērijos noteikto, kā arī reāli vairākās Eiropas Savienības valstīs pastāvošo budžeta deficītu. Ir labs jautājums: vai bija iespējams izveidot bezdeficīta budžetu? Es gribētu teikt, ka teorētiski tas bija iespējams, taču mums būtu jāatzīst, ka skolotājiem dotie solījumi palielināt algas atkal ir izrādījušies tikai priekšvēlēšanu triki. Mums tādā gadījumā būtu bijis arī jāatzīst, ka likumu, kas paredz lauksaimniecībai piešķirt 3% no valsts budžeta, valdība vienkārši nepildīs, ka solījumi, ko esam devuši, lai iestātos NATO, ir tikai tukši solījumi un tā tālāk, un tā joprojām. Pagaidām tautsaimniecības attīstības tempi vēl nenodrošina tādus papildieņēmumus budžetā, lai bez deficīta izpildītu visus šos solījumus. Protams, ir iespējams vēl viens ceļš - līdzekļus varētu mēģināt atraut no tiem, kuri paredzēti tautsaimniecības attīstībai. Tas nozīmētu - nebarot govi, tāpēc ka iepriekšējais saimnieks nav vīžojis sapļaut pietiekami daudz siena, un tomēr cerēt, ka tā sāks dot vairāk piena. Šādā situācijā jebkurš zemnieks pateiks priekšā, ka pareizāk būtu aizņemties to sienu no kaimiņa, sagaidīt uzdīgstam zāli, laist govi pļavā, lai pēc tam pārdotu pienu un atmaksātu kaimiņam parādu. Iepriekšējos gados uzkrātais valsts parāds 2001. gadā liek par aizņēmumiem un kredītiem samaksāt 43,9 miljonus latu. Latvietim, kurš par visu vairāk nemīl parādus, tas ir smags, iekšēji grūti pieņemams risinājums, taču cita labāka risinājuma šobrīd nav. Un tomēr, zinot, ka parāds nav brālis, mums ir jātaupa, kur vien tas ir iespējams. Taupība nav tikai valdības pienākums, bet arī jūsu, cienījamie deputāti, izšķiršanās. Tieši deputāti likumos ir iebalsojuši daudzus dažādus labus priekšlikumus, kuru realizācijai ir vajadzīga nauda. Savas ieceres jūs uzdevāt īstenot valdībai. Ir bijušas izsvērtas ieceres, kas pieņemtas pēc rūpīgas to realizēšanas seku izvērtēšanas, bet diemžēl citreiz likuma grozījumi, it īpaši tie, kuri pieņemti priekšvēlēšanu gaisotnē, kad prāti bija pārāk satraukti un nervi - uzvilkti, nav realizējami bez jauniem aizņēmumiem, ko tā arī varētu nosaukt - par savas nākotnes apēšanu. Kad mums beidzot pienāks tie laiki, kad sapratīsim, ka nedrīkst solīt to, ko pēc tam nav iespējams realizēt. Nedrīkst, pēc manām domām, vienreiz cēlu mērķu vārdā iebraukt tik dziļos parādos, ko pēc tam nāksies atmaksāt gadiem, ierobežojot tēriņus pašam nepieciešamākajam. Ilglaicīgi no tādas politikas neviens nav ieguvējs - ne valsts, ne valdība, ne īslaicīgā pabalsta saņēmēji, ne dāsnie politiķi, no kuriem gan pēc tam, tiesa, atbildība netiek prasīta. 2001. gada budžeta ieņēmumu prognoze ir tapusi ilgā un rūpīgā darbā, pie tās ir strādājuši daudzi eksperti. Pagātnē mums ir bijuši bēdīgi piemēri, kad deputāti, nepamatota optimisma pārņemti, ir palielinājuši budžeta prognozes. Zinām, kas no tā ir iznācis, - ieņēmumu neizpilde, deficīts, parādi. Un tie paši cilvēki pēc tam rādīja uz valdību ar pirkstu un sacīja: “Jūs esat vainīgi!” Ne es, ne kāds cits no ministriem neesam ar mieru nokļūt šādā situācijā, tāpēc mana kategoriska prasība ir nepalielināt budžeta ieņēmumu prognozi nākamajam gadam, jo šādai rīcībai nav nekādu citu argumentu kā tikai visprimitīvākais populisms. Tagad mums ir jārisina sasāpējušie jautājumi par dažādiem pabalstiem, ko “mantojumā” atstājusi iepriekšējā Saeima. Budžeta paketē esam ieslēguši likumprojektus, kuros atsakāmies no piesaistes, piemēram, pie minimālās algas, jo jāsaka, ka šādai piesaistei jēga ir tikai tad, ja valstī ir augsta inflācija. Valdība ir nolēmusi jūlijā paaugstināt minimālo algu, kas veicinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumu pieaugumu. Būs vairāk naudas veselības aprūpei un sociālajai sfērai - pensijām. Ir pagājis tas laiks, kad cilvēkiem varēja uzspiest lēmumus, nepainteresējoties, ko viņi par tiem domā un kādas ir viņu vajadzības. Tieši tāpēc šai valdībai īpaši svarīgi ir uzturēt sociālo dialogu, tāpēc jautājumu, piemēram, par minimālās algas paaugstināšanu mēs vairākkārt rūpīgi apspriedām trīspusējā padomē. Eksperti izvērtēja visu iespējamo lēmumu sekas, un budžetā piedāvātais risinājums faktiski ir mūsu kopīgā kompromisa rezultāts. Godājamie deputāti! Valdība atbilstīgi deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbu ir noteikusi, ka tās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā, valsts drošība un izglītība. Šīs prioritātes atspoguļojas jaunajā valsts budžetā. Starp citu, runājot par aizsardzību, jau atskan balsis, ka aizsardzībai papildlīdzekļus nevajag, ka ir citas sfēras, kur šos līdzekļus varētu izlietot. Protams, izvēle ir deputātu ziņā, taču pirms balsošanas es aicinu apzināties, ka, mēģinot knapināties uz aizsardzības un uz valsts drošības rēķina, mēs varam nonākt situācijā, ka tiek zaudēts pats būtiskākais - Latvijas valsts neatkarība. Mēs esam pārliecināti, ka nodrošināsim izvirzīto prioritāšu īstenošanu, jo ir pamats nākotnē raudzēties ar piesardzīgu optimismu. Šā gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās ir pieaudzis par 5,1%, kas ir straujākais pieaugums kopš 1998. gada nogales. Ekonomiskā augšupeja ir vērojama visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs, visstraujāk attīstoties pakalpojumu sfērai, kas rada stabilas attīstības priekšnoteikumus un ļauj prognozēt 4,4% IKP pieaugumu 2001. gadā salīdzinājamās cenās, vidējā termiņā pieaugumam palielinoties līdz 5,2%. Latvija Krievijas krīzes ietekmē ir būtiski pārstrukturējusi savu tirgu. 2001. gadam ir jāiezīmē arī jaunu tirgu iekarošanas un apgūšanas tendences. Skaidrs, ka ir sagaidāms, ka tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūrā pieaugs gatavās produkcijas īpatsvars. 2001. gadā kopumā ir sagaidāms zems inflācijas līmenis, kas rada stabilitāti, ļaujot arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem plānot savu biznesu. Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, palielināsies nodarbinātība. Bezdarba līmenis turpina samazināties, šā gada septembra beigās nokrītot līdz 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Turklāt bezdarba samazināšanās tendences ir vērojamas arī reģionos, kur bezdarbs tradicionāli ir vislielākais. Gribu atgādināt, ka šogad nav paaugstināts neviens nodoklis. Tieši pretēji. Esam samazinājuši akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, un arī valsts sociālās apdrošināšanas maksājumos darba devēji maksās par 1% mazāk. Nodokļu nepaaugstināšana rada stabilitāti un uzņēmējiem ļauj plānot savu darbību. Tas arī mudina uzņēmējus neizvairīties no nodokļu maksāšanas. Attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas izvairās godīgi nokārtot savas saistības ar valsti, var ar visu atbildību apsolīt, ka mēs darīsim visu, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Te izmantosim visas iespējamās metodes - gan stimulus godīgiem uzņēmējiem, gan bargus sodus blēžiem. 2001. gada laikā visās nozarēs ir jāturpina pragmatisks darbs, īpašu uzmanību veltot informācijas tehnoloģiju attīstībai un ražošanas veicināšanai, kā arī Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu saņemšanas nodrošināšanai. Jo tas, vai spēsim saglabāt ekonomiskās attīstības pozitīvās tendences, noteiks ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet arī katra iedzīvotāja ikdienu, mūsu valsts drošību, sekmīgu sadarbību vienotā Eiropas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Jau kļūst par tradīciju, ka budžeta apspriešanas laikā parādās cilvēki, kas prognozē badu, mēri un citas nelaimes, ja vien netiks piešķirta nauda viņu pārstāvētajām sfērām, novadiem un rūpaliem. Es lūdzu jūs, godājamie deputāti, uzmanīgi un kritiski izturēties pret šādām runām un ar vieglu roku neapmierināt katru skaļu pieprasījumu. Jums ir jādomā par valsts budžetu kopumā, par to, kā tas atspoguļos visu iedzīvotāju, ne tikai atsevišķu interešu grupu viedokli. Šodien es aicinu jūs, godājamie deputāti, konstruktīvi, ar atbildības sajūtu atbalstīt šos projektus un sākt darbu pie iesniegtā nākamā gada budžeta projekta un šāgada budžeta grozījumu projekta. Es ceru, ka pagātnē ir tas laiks, kad budžeta projekta apspriešana tiks izmantota, lai, noniecinot citus, izceltu sevi, lai sev pierakstītu ne tikai citu sasniegumus, bet pat vispasaules ekonomiskās attīstības tendences un citus pasludinātu par muļķiem, kaitniekiem un mīkstčauļiem. Es ticu, ka tas vairs nenotiks un šeit būs dzirdamas konkrētas runas un izskanēs konkrēti priekšlikumi, kas balstīsies uz konkrētiem skaitļiem un faktiem. Es vēlu jums veiksmi un aicinu, strādājot ar budžetu, ik brīdi apzināties to atbildību par tautsaimniecības attīstību un Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanu, kuru jums ir deleģējuši vēlētāji. Paldies par uzmanību.".
• 2000_10_19-seq223 language "lv".
• 2000_10_19-seq223 speaker Andris_Berzins-1951.
• 2000_10_19-seq223 mentions Q822919.
• 2000_10_19-seq223 mentions Q211.
• 2000_10_19-seq223 mentions Q79820.
• 2000_10_19-seq223 mentions Q193089.
• 2000_10_19-seq223 mentions Q458.
• 2000_10_19-seq223 mentions Q159.
• 2000_10_19-seq223 mentions Q7184.
• 2000_10_19-seq223 mentions Q16361176.