Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_19-seq22> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2000_10_19-seq22 type Speech.
- 2000_10_19-seq22 number "22".
- 2000_10_19-seq22 date "2000-10-19".
- 2000_10_19-seq22 isPartOf 2000_10_19.
- 2000_10_19-seq22 spokenAs 125.
- 2000_10_19-seq22 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas un valdības locekļi! Iekams izdarām izšķiršanos par vienu vai otru šā likumprojekta grozījumu, es aicinu nopietni padomāt par to būtību. Nav pirmā reize, kad Latvijas parlaments groza nule pieņemtu likumu vai pieņem grozījumus grozījumos, kuri vēl nav stājušies spēkā, un rezultātā tas beidzas ar tautas nobalsošanas jeb referenduma sarīkošanu. Kas tad ir izdienas pensija? Tā ir īpaša sociālās garantijas forma cilvēkiem, kuri savu ieguldījumu valsts labā ir devuši īpašos apstākļos. Tā ir kompensācija par viņu darbu, kas ikdienā ir bijis saistīts ar risku dzīvībai un veselībai, ka viņi ir devuši valstij zvērestu, ka izšķirošajā brīdī rīkosies neadekvāti personiskajai drošībai. Šo cilvēku neaizskaramību un darba režīmu neregulē darba aizsardzības un citi drošības normatīvi, viņu intereses neaizstāv arodbiedrības vai citas profesionālās apvienības. Cik man zināms, visās pasaules valstīs šīs kategorijas cilvēkiem kā viena no sociālās garantijas formām pastāv tiesības uz izdienas pensiju ar salīdzinoši zemāku šīs pensijas vecumu, nekā tas ir vispārējos gadījumos. Šķiet, ka arī Latvijas Saeima ir vienisprātis ar pasaules praksi, jo savulaik ir lēmusi, ka Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, iekšlietu un prokuratūras darbiniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju, tā ir noteikusi arī šīs pensijas saņemšanas kritērijus un apjomus. Tad kāpēc mēs kārtējo reizi gribam atņemt cilvēkam to, ko viņš ir nopelnījis? Bruņoto spēku virsnieks vai instruktors ir nodienējis izdienas pensijas piešķiršanai paredzēto laiku, bet joprojām sekmīgi turpina pildīt savus pienākumus, un tad viņš izdara kādu pārkāpumu, par kuru var piemērot disciplinārsodu atvaļināšanas formā vai saukt pie kriminālatbildības. Nav šaubu, ka viņam par nodarīto ir jāsaņem sods atbilstoši tā smagumam - vai nu ir jātiek atvaļinātam, vai karavīra mundieris jānomaina pret cietumnieka drēbēm, bet kāds tam visam ir sakars ar iepriekšējo dienestu, kuru pildīdams, viņš nopelnījis savu pensiju? Dienests Bruņotajos spēkos nav uzņēmējdarbība, tajā nepieņem kuru katru no ielas, un zināma atbildība šeit ir jāuzņemas arī Aizsardzības ministrijai par savu kadru politiku un to atlases kritērijiem. Ja jau virsnieks vai instruktors, kurš ir nopelnījis izdienas pensiju, “nopelna” (pēdiņās) arī reālu brīvības atņemšanu, tad lai pats arī apmaksā savu uzturēšanos ieslodzījuma vietā no Aizsardzības ministrijas budžeta piešķirtās izdienas pensijas. Tālab es lūdzu atbalstīt manu 1. priekšlikumu un tam pakārtotos priekšlikumus nr. 4 un nr. 5. Protams, šīm personām izdienas pensija nebūtu piešķirama pilnā apjomā un atbilstoši vispārējiem noteikumiem, bet gan samazinātā veidā. Manis ieteiktie procenti šajos priekšlikumos varētu būt diskusiju objekts, apspriežot grozījumus trešajā lasījumā. Lai nenāktu atkārtoti šeit, tribīnē, pie reizes lūdzu atbalstīt arī manu priekšlikumu nr. 3. Grozījumu autori grib izslēgt no atalgojuma, no kura aprēķina izdienas pensijas, piemaksas, kuras nosaka Ministru kabineta nolikumi. Parasti tās ir piemaksas par bīstamību atsevišķu kategoriju militārpersonām, piemaksas par kvalifikāciju un dažas citas. Es nezinu, kā citādāk mēs varēsim piesaistīt speciālistus aviācijai, kurus pastāvīgi pārvilina civilās aviosabiedrības ar saviem augstajiem atalgojumiem, kvalificētus jūras lietu speciālistus, kur ir analoģiska situācija, un ko teiksim sapieriem, kuri katru dienu skatās acīs nāvei un kurus pie mums uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt? Lai netiktu radītas iespējas pirms atvaļināšanas izdarīt kaut kādus “pierakstījumus” (pēdiņās), šajā gadījumā es iesaku šo piemaksu kopsummu ierobežot ar 50 procentiem no amatalgas, kas arī, bez šaubām, var būt diskutabla. Valsts aizsardzība pie mums ir noteikta kā prioritāte, un tā ir vienīgā nozare, kurai ir pastāvīgi pieaugošs budžets. Nešķiedīsim to dažkārt nepārdomātām bruņojuma iegādēm, kuras visai apšaubāmi var ietekmēt mūsu aizsardzības spējas, labāk parūpēsimies par Bruņoto spēku personāla sociālajām garantijām. Galu galā kritiskā brīdī Bruņotajos spēkos izšķirošais ir un paliks karavīrs un viņa komandieris. Paldies.".
- 2000_10_19-seq22 language "lv".
- 2000_10_19-seq22 speaker Janis_Cevers-1949.
- 2000_10_19-seq22 mentions Q822919.
- 2000_10_19-seq22 mentions Q211.
- 2000_10_19-seq22 mentions Q4294480.
- 2000_10_19-seq22 mentions Q1092499.