Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_19-seq181> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2000_10_19-seq181 type Speech.
- 2000_10_19-seq181 number "181".
- 2000_10_19-seq181 date "2000-10-19".
- 2000_10_19-seq181 isPartOf 2000_10_19.
- 2000_10_19-seq181 spokenAs 77.
- 2000_10_19-seq181 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts kā vienai no komisijām tika nodots arī Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja virzīšanai pirmajā lasījumā. Taču, absolūti nenoniecinot šo svarīgo izšķiršanos, ko ir veicis mūsu Ministru kabinets, iesniegdams šo likumprojektu, un to plašo un rūpīgo darbu, ko ir veikusi Labklājības ministrija, risinot medicīniska rakstura problēmas šajā likumā, es tomēr vēlētos norādīt uz trijiem aspektiem, ko, it sevišķi no juridiskā viedokļa, būtu nepieciešams atspoguļot nākamajos lasījumos šajā likumā. Ja mēs šo likumu izskatām pa nodaļām - un tā šeit arī Ražuka kungs ziņoja -, tad mēs redzam, ka likums lielākoties veltīts medicīnai un medicīnisko jautājumu regulēšanai, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka mums likumā ir tādi panti kā 20. un 21. pants, kur vienā runāts par medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridisko statusu, bet otrā runāts par paternitātes tiesībām un to neatzīšanu donoriem. Cienījamie deputāti! Civillikums, protams, regulē vispārīgos jautājumus, un no tāda aspekta šis likums ir jāuzskata par speciālo likumu, taču tajā pašā laikā Civillikumā diez vai mēs risināsim jautājumus par tiem bērniem, kuri dzimuši šo likumā paredzēto legālo medicīnisko darbību rezultātā, un šādiem jautājumiem, it sevišķi tiem, kuri attiecas uz mantiskām un citām civilām nemantiskām tiesībām, kas izveidosies starp šādā veidā dzimušu bērnu un viņa daļēji bioloģiskajiem vai nebioloģiskajiem vecākiem, arī ir jābūt civiltiesiski regulētiem. Un šī regulācija ir jāizdara nekur citur kā šajā likumā. Otrām kārtām ir precīzi jāregulē arī tās tiesības, no kurām atsakās un kurā brīdī tās zaudē šo bērnu bioloģiskie vecāki, kas šajā likumā ir nosaukti par donoriem. Šis jautājums arī ir precīzi jāregulē juridiski civiltiesiskajā jomā. Man jāizsaka atziņa, ka likums, kas par šādu pašu tēmu tika iesniegts iepriekšējā parlamentā, bet dažādu apstākļu dēļ netika pieņemts, saistībā ar abortiem šos civiltiesiskos jautājums regulē plašāk un precīzāk. Es nezinu, kas tam bijis par iemeslu un kādēļ valdība ir atteikusies no šo jautājumu plašas regulācijas šajā likumprojektā, lai gan, kā es saprotu, likumi tomēr nāk no valdības un tiem ir jāatspoguļo kopumā ne tikai vienas ministrijas viedoklis, bet arī jāatrisina šajā likumā tās lietas, kas skar gan Labklājības ministriju, gan arī Tieslietu ministriju, bērnu tiesību regulāciju un tā tālāk. Tādēļ šajos jautājumos tomēr vismaz minimāli ir jāatgriežas atpakaļ pie juridiskiem formulējumiem, kas ir bijuši vecajā likumprojektā, vismaz šajā jomā. Tomēr tajā pašā laikā juridiskā zinātne ir lieliem soļiem gājusi uz priekšu, un šos jautājumus pasaulē ļoti plaši regulē, un arī Eiropā mums ir daudz vietu, kur mēs varam šajos jautājumos pasmelties zināšanas. Ja mēs runājam par jautājumu, kas ir saistīts ar vienu no iemesliem, kādēļ likumprojekts iepriekšējā Saeimā netika pieņemts, - par abortiem, tad, protams, šeit tās piezīmes, ko izteica Vītola kungs, ir pamatotas, jo, neaizmirsīsim, ka šajā starplaikā mums Latvijas Satversmē ir pieņemta astotā nodaļa. Tās 93. pants nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tātad ir pienācis laiks atteikties no vecām metodēm, kad konstitūcijas runāja par vienu, bet parastajos likumos tālāk nebija izpausmes šīm tēzēm, un līdz ar to ir nepieciešams šo Satversmes 93. pantu precīzāk izpaust tieši no juridiskā viedokļa šajā likumprojektā. Un trešais. Mēs visi esam informēti par situāciju, kāda ir pasaulē saistībā ar dažādiem jauniem sasniegumiem ģenētikā un jautājumā, ko sauc par klonēšanu, tādēļ būtu laiks šajā likumprojektā arī risināt šos jautājumus. Dažas valstis to jau ir izdarījušas. Ar ko mēs būtu sliktāki, ja šos jautājumus risinātu, nevis atstātu tos varbūt atkal kā “baltus plankumus” kādiem potenciāli iespējamiem eksperimentiem, par kuriem mēs pēc tam ar šausmām uzzināsim no kādas “dzeltenas” avīzes? Tādēļ es aicinu šos trīs jautājumus otrajā un trešajā likumprojekta lasījumā sakārtot. Un Juridiskā komisija ir gatava iesniegt savus priekšlikumus. Atbalstu likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2000_10_19-seq181 language "lv".
- 2000_10_19-seq181 speaker Linards_Mucins-1951.
- 2000_10_19-seq181 mentions Q822919.
- 2000_10_19-seq181 mentions Q211.
- 2000_10_19-seq181 mentions Q193089.
- 2000_10_19-seq181 mentions Q1771611.