Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_19-seq177> ?p ?o. }

• 2000_10_19-seq177 type Speech.
• 2000_10_19-seq177 number "177".
• 2000_10_19-seq177 date "2000-10-19".
• 2000_10_19-seq177 isPartOf 2000_10_19.
• 2000_10_19-seq177 spokenAs 77.
• 2000_10_19-seq177 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kura ir atbildīgā un izskatīja šo visnotaļ svarīgo likumprojektu, lūdzu iepazīties ar pamattēzēm, pamatproblēmām, kas šeit ir atspoguļotas. Šis ir jau otrais mēģinājums reglamentēt šo ārkārtīgi svarīgo jomu, kas diemžēl - un noziedzīgi ilgi! - Latvijā nav vēl reglamentēta un strādā, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem, kuros brīžiem atspoguļojas pat tādas arhaiskas padomju gadu normas, ka vajadzētu par nepilngadīgām grūtniecēm ziņot prokuroram, un citas, kas pašreiz netiek īstenotas kā nereālas. Tas fakts vienkārši raksturo to situāciju, kāda pašreiz ir izveidojusies. Īsi atgādināšu, ka šis jau ir otrais mēģinājums reglamentēt seksuālās un reproduktīvās veselības jomu Latvijā. Jau 1996. gadā, 6. Saeimas laikā, šāds likumprojekts tika skatīts, taču neveiksmīgi, tas netika pieņemts un akceptēts. Iemesli noraidījumam bija, protams, dažādi, bet pārsvarā tie bija divi - gan paša likuma nepilnības, jo tur tika skatīti tikai abortu, kontracepcijas un mākslīgās apaugļošanas jautājumi, neskatot un nesakārtojot šo jomu plašāk, gan arī politiskās gribas jautājumi, kas radīja neveiksmi šā likuma pieņemšanā. Pašreizējais likumprojekts ir izstrādāts pilnīgi no jauna. Tas ir daudz plašāks, fundamentāls un konceptuāli ietver sevī visas pamatjomas. Tā pirmajā nodaļā ir atrunāti ļoti svarīgi pamatprincipi, tādi kā bezmaksas dzemdībpalīdzības nodrošināšana, kā arī ir iezīmēta - un tas būtu vēl jāattīsta - pamatzināšanu apgūšana seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ārstniecības un izglītības iestādēs. Šeit ir stingri atrunāta valsts un pašvaldību kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, ir noteikts, kas kuram ir jādara, un, protams, ļoti svarīgi ir tas, ka šeit ir aplūkoti iedzīvotāju pienākumi un tiesības šajā jomā. Ir ļoti svarīgi tas, ka pirmajā nodaļā ir noteikta iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes samaksas kārtība. Nākamā, otrā nodaļa, runā par dzemdību palīdzību, kas ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju un pašreizējo krīzi veselības aprūpes sistēmā. Trešā ir pilnīgi jauna nodaļa, kas nebija iepriekšējā likumprojektā. Tā ir par seksuāli transmisīvajām slimībām, un tā sakārto šajā jomā ārstēšanas pamatprincipus un finansēšanu. Ceturtā nodaļa “Neauglība” daudz plašāk un pamatīgāk skar visus jautājumus, kas saistīti ar neauglības profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, medicīniskās apaugļošanas jautājumus, kā arī nosaka ierobežojumus medicīniskajai apaugļošanai. Turklāt šajā nodaļā sāk risināt - un šī joma būtu vēl tālāk attīstāma - civiltiesiskos jautājumus, kas ir saistīti ar mākslīgo apaugļošanu un medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridisko statusu. Šī joma ir ārkārtīgi svarīga un nepieciešama, to tiešām nevar vairs atlikt, jo pēc 10 vai 15 gadiem, kad šie bērni jau būs pieauguši, mums var parādīties daudzas ar mantojumu un ģimenes tiesībām saistītas lietas, kuras mēs nebūsim spējīgi atrisināt, ja šajā jomā atstāsim novārtā likumdošanu. Piektā nodaļa. Arī piektā nodaļa ir no jauna pārstrādāta, un tajā ir vispusīgi, cik nu ir iespējams pašreizējā veselības aprūpes finansējuma ietvaros to izdarīt, aplūkotas kontracepcijas iespējas, tiesības uz izvēli, pamatprincipi, ir noteikts, kas to veic. Sestā nodaļa, kas izraisa vispretrunīgākos uzskatus sabiedrībā, ir “Grūtniecības pārtraukšana”. Šeit, līdzīgi, kā tas ir Eiropas valstu un Skandināvijas valstu likumdošanā, likumprojekta autori turas pie pamattēzes, ka noteicošās ir sievietes tiesības izlemt līdz zināmam brīdim, līdz zināmai grūtniecības nedēļai, šo jautājumu. Tādā veidā tiek respektētas viņas tiesības un viņas prioritāte šo jautājumu lemšanā. Likumprojektā ir iestrādāta ļoti progresīva norma - es gribētu pievērst tai deputātu uzmanību -, ka grūtniecības mākslīgā pārtraukšana pēc sievietes lūguma, tātad pēc viņas izšķiršanās, ir pieļaujama līdz grūtniecības 12. nedēļai. Tas nozīmē, ka šis laiks ir maksimāli saīsināts. Un, kas attiecas uz mūžīgajiem strīdiem par to, kas ir dzīvība vai kas nav dzīvība - vēl aizvien turpinās diskusijas, no kuras nedēļas embrijs tiek uzskatīts par dzīvību -, šeit mēs esam ielikuši tiešām ļoti progresīvu normu, jo maksimāli ātru izlemšanu, izšķiršanos prasa šis jautājums. Un šajā sakarā es jums varu minēt kā piemēru kaut vai Zviedrijas likumdošanu. Viņiem ir noteiktas 18 nedēļas, bet viņi apstrīd un uzskata, ka tiešām šī norma būtu pārskatāma, piemērojot kaut kādu īsāku grūtniecības laiku, kad ir pieļaujama grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes izšķiršanās. Šis likumprojekts paredz, ka vēlākā laikā grūtniecību pārtraukt var, tikai izmantojot kaut kādus papildu argumentus. Lielos vilcienos tātad šeit ir norādīts, ka grūtniecības pārtraukšana medicīnisko indikāciju vai sociālo apstākļu dēļ... Un šeit ir saprotams, ka tas sociālais apstāklis var būt tikai viens - un tā ir izvarošana. Grūtniecības pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām vai sociālām indikācijām, ir iespējama līdz grūtniecības 22. nedēļai, bet tad ir nepieciešams ārstu konsilijs. Un visas pārējās lietas... Par to visu šeit ir runāts. 26. pants - “Grūtniecības pārtraukšana, ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu”. Tas ir izraisījis jau tagad - vēl pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā - daudzus iebildumus, un ir uzskats, ka šis vecums varētu būt 16 gadu, bet tas jau ir otrā lasījuma jautājums. Es tagad runāju par to vienīgi tāpēc, lai jūs, cienījamie deputāti, zinātu, ka diskusija par to notiek. Likumprojektā ir daudzas lietas, pie kurām būtu vēl jāstrādā, un šajā sakarā es varētu minēt tādu fundamentālu lietu kā izglītība šajā jomā. Mums ir jauniešu veselības centri, mums ir kaut kādi iedīgļi šajā jomā, bet bez plaša izglītojoša un izskaidrojoša darba jauniešu vidū diez vai šim likumprojektam būs pietiekami panākumi. Nākamā fundamentālā lieta būtu civiltiesiskā mantojuma jautājumi un visas pārējās lietas, par ko šeit būtu pietiekami precīzi jārunā. Un beidzamais. Droši vien šeit būtu arī norādāma ārstu, mediķu un visa medicīniskā personāla atbildība un izšķirošā loma, jo tieši viņi ir tie cilvēki, kuri pirmie un ļoti bieži arī vienīgie kontaktējas ar sievieti un ir klāt pie šā ļoti svarīgā jautājuma izlemšanas. Pie šīm pamattēzēm mēs arī tālāk plānojam strādāt, izskatot priekšlikumus. Nobeigumā es gribu pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija izskatīja un atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Bez tam mēs esam saņēmuši, gan ar zināmām iebildēm, pozitīvu atbalstu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un no Saeimas Juridiskās komisijas un gaidām no šīm komisijām arī priekšlikumus otrajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2000_10_19-seq177 language "lv".
• 2000_10_19-seq177 speaker Romualds_Razuks-1955.
• 2000_10_19-seq177 mentions Q822919.
• 2000_10_19-seq177 mentions Q211.
• 2000_10_19-seq177 mentions Q193089.
• 2000_10_19-seq177 mentions Q8436.
• 2000_10_19-seq177 mentions Q34.