Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_05-seq323> ?p ?o. }

• 2000_10_05-seq323 type Speech.
• 2000_10_05-seq323 number "323".
• 2000_10_05-seq323 date "2000-10-05".
• 2000_10_05-seq323 isPartOf 2000_10_05.
• 2000_10_05-seq323 spokenAs 125.
• 2000_10_05-seq323 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu šādu virzību grozījumiem Enerģētikas likumā, šīs izmaiņas ir objektīvi, protams, nepieciešamas, un tās vajadzēja realizēt krietni vien ātrāk, nekā tas šobrīd tiek iecerēts. Kā jūs zināt, šis divkāršais elektroenerģijas tarifs sastāda vairāk nekā 6 santīmus par vienu kilovatstundu, tāpēc mums, patērētājiem, iznāk maksāt gandrīz desmit reizes dārgāk par to pašizmaksu, par kādu kilovatstundu saražo mūsu Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde. Tā ka šī esošā prakse ir liels spiediens uz patērētājiem, uz ražotājiem un tā tālāk. Es gribētu piebilst to, ka jau pagājušā gada sākumā, 1999. gadā, Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā ilgstoši kopā ar ekspertiem jau vairākkārt par šo jautājumu tika diskutēts. Saskaņā ar 1999. gadā Ekonomikas ministrijā saņemtajiem pieteikumiem par vēja ģeneratoriem ar kopējo jaudu 136 megavati sakarā ar to nodošanu ekspluatācijā pēc mūsu un ekspertu kopējiem aprēķiniem tas radītu energosistēmai zaudējumus vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā jeb nāktos paaugstināt elektroenerģijas tarifus par 13 procentiem. Aptuveni iznāk, ka katra vēja ģeneratoru, kuriem ir 15-17 megavati, saražotā elektroenerģijas kilovatstunda sadārdzinās tarifus par 1 procentu jeb radīs zaudējumus apmēram par 2 miljoniem gadā. Protams, tajā pašā laikā pagājušajā gadā lielā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šos mūsu apsvērumus un priekšlikumus neatbalstīja un liedza tiem tālāko virzību. Vēl, protams, jāpiemin kāds netiešs mīnuss - negatīvs fakts, ka blakus vēja stacijām ir jābūt bāzes jaudām rezervei tajos gadījumos, kad vēja stiprums nav tik liels, lai varētu saražot elektroenerģiju, un tā vietā šī elektroenerģija ir jāražo ar citu, kā saka, izejmateriālu. Šajā pašā apakškomisijā mēs ļoti nopietni pārlūkojām arī ārvalstu praksi, un jāteic, ka Eiropas valstīs - Lielbritānijā, Īrijā un Francijā - vēja stacijām jeb vēja fermām nav radīti nekādi speciāli siltumnīcas apstākļi ar ekonomisko stimulēšanu elektroenerģijas ražošanai ar šādām ietaisēm. Atsevišķās valstīs - Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Vācijā - subsīdijas ir paredzētas tikai šo ietaišu uzstādīšanas izmaksām no 8 līdz 35 procentu apmērā. Un tikai Dānijā ir 1,7 santīmu liela piemaksa par katru kilovatstundu, kas saražota šajās vēja fermās. Tātad pirmais jautājums ir par šo objektīvo nepieciešamību. Tikai liekas, ka, domājot tālāk par to, kas ir ietverts šajā likumprojektā, tātad, atsakoties no divkāršā tarifa, te ir ieteikts pāriet uz mazumtirdzniecības cenu, ir jāsaka, ka šis termins jeb jēdziens šobrīd it kā nav apritē, tāpēc lietderīgi būtu šo terminu otrajā un trešajā lasījumā precizēt. Lietderīgi būtu pieturēties būtībā pie vidējā realizācijas tarifa, kas šobrīd nedaudz pārsniedz 3 santīmus par kilovatstundu jeb importētās elektroenerģijas cenu. Tā kā nav zināms, vai importētā elektroenerģija būs vajadzīga vai nebūs vajadzīga kaut kad nākotnē, tad varētu apstāties pie vidējā realizācijas tarifa, kad, izejot no tā, arī varētu noteikt šo iepirkšanas cenu no vēja stacijām. Šīgada janvārī Saeimas sēdē, ja jūs atceraties, tika skatīts deputātu ierosinājums, lai šo saražoto elektroenerģiju iepirktu par cenu, kas atbilst 75% no vidējās realizācijas cenas. Arī tad tā krietni pārsniegtu 2 santīmus par kilovatstundu un būtu pusotru vai divas reizes augstāka par importētās elektroenerģijas cenu jeb trīs reizes augstāka par Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas cenu. Protams, janvāra sēdē šis ierosinājums vēl neguva atbalstu. Un vēl viens no pēdējiem momentiem. Tomēr lietderīgi šajā likumprojektā būtu pārejas noteikumi. Šeit ir ļoti jutīga un uzmanīga lieta. Šis ir uzņēmējdarbības veids, un tātad būtu jāsaglabā iepriekšējie spēles noteikumi tiem, kuriem šīs licences jau ir piešķirtas un kuri jau strādā ar šīm vēja stacijām vai kuras nodos tuvākajā laikā ekspluatācijā. Tātad tiem būtu jāsaglabā šie spēles noteikumi, kādi šobrīd diemžēl ir Enerģētikas likumā. Tātad runa var būt tikai par jauniem projektiem, lai tiem būtu citi šie saimniekošanas vai realizācijas nosacījumi, kādus mēs varētu pieņemt nākamajos - otrajā un trešajā lasījumā. Paliek, protams, vēl kāda labvēlīga situācija bez šīs paaugstinātās cenas, iepērkot elektroenerģiju no vēja fermām, kā to praktizē reģionālais fonds. Šiem atsevišķajiem uzņēmējdarbības projektiem lauku rajonos var piešķirt arī kredīta procentu atlaides pilnībā vai daļēji. Tātad ceru, ka šādā virzienā mums sekmēsies šo grozījumu pieņemšana otrajā un trešajā lasījumā un līdz ar to izdosies atrisināt šo iemilzušo, neloģisko problēmu. Paldies par uzmanību!".
• 2000_10_05-seq323 language "lv".
• 2000_10_05-seq323 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q822919.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q193089.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q33.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q47182.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q35.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q2167704.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q142.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q55.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q23666.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q183.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q34.
• 2000_10_05-seq323 mentions Q22890.