Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_05-seq279> ?p ?o. }

• 2000_10_05-seq279 type Speech.
• 2000_10_05-seq279 number "279".
• 2000_10_05-seq279 date "2000-10-05".
• 2000_10_05-seq279 isPartOf 2000_10_05.
• 2000_10_05-seq279 spokenAs 37.
• 2000_10_05-seq279 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Es vēlos aizkavēt jūsu uzmanību, lai sniegtu savu novērtējumu šodien pirmajā lasījumā izskatāmajam Darba aizsardzības likumam, kuru ir izstrādājusi un kuru atbalstīt mūs mudina Labklājības ministrija. Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka vienīgā par šo likumprojektu atbildīgā komisija ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Pēc iepazīšanās ar sagatavoto likumprojektu varu tikai izteikt nožēlu, ka tik svarīgam likumprojektam, kura pieņemšana tieši ietekmēs - bez izņēmumiem! - gan privāto uzņēmējdarbību, gan valsts budžeta iestādes, netika noteiktas līdzatbildīgās komisijas. Šā iemesla dēļ to nav pirms pirmā lasījuma izskatījusi nedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nedz Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tur deputāti būtu spējuši vispusīgi izvērtēt likumprojekta ekonomisko pamatojumu un papildu izmaksas, kādas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu šā likuma ieviešanas gadījumā. Tādēļ šobrīd man nekas cits neatliek kā savus iebildumus izteikt šeit no Saeimas tribīnes. Vispirms vēlos salīdzināt spēkā esošo Darba aizsardzības likumu un piedāvāto likumprojektu un atbildēt uz dažiem būtiskiem jautājumiem. Vispirms par to, kāpēc šāds likums ir nepieciešams. Labklājības ministrs savā anotācijā uzsver, ka šis likums ir nepieciešams, pirmkārt, tādēļ, lai Latvijas likumdošanā transponētu Eiropas Savienības direktīvu nr. 89/391 un, otrkārt, lai ieviestu “jaunu pieeju darba aizsardzības pasākumiem”. Tālāk teikts: “Kavēšanās ar likumprojekta apstiprināšanu varētu apgrūtināt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā... ” (Citāta beigas.) Pats esmu iepazinies gan ar veco, gan piedāvāto likumprojektu. Godīgi sakot, mani šis pamatojums neapmierina. Tādēļ būtu labi, ja tribīnē kāptu kāds Labklājības ministrijas pārstāvis un nevis kā sabojājusies ilgspēlējoša plate šeit piesauktu Eiropas Savienību un vienkāršam iedzīvotājam neko neizsakošu direktīvu numurus, bet ļoti precīzi un saprotamā valodā mums visiem izskaidrotu šādus jautājumus. Pirmkārt. Kas jaunajā likumā konkrēti ir tāds, kas jau nebūtu ierakstīts vecajā likumā un ko noteikti pieprasa Eiropas Savienības direktīvas? Tad, kad es šos likumus salīdzināju, es atbildi uz šo jautājumu neatradu. Otrkārt. Kā jaunais likums nevis uz papīra, bet dzīvē uzlabos strādājošo cilvēku darba aizsardzību viņu reālajās darba vietās? Nav šaubu, ka izmaiņas darba aizsardzības likumdošanā ir nepieciešamas. Kaut vai tādēļ, ka vecais likums, kuru vēl 1993. gadā pieņēma Augstākā padome, jau sen ir novecojis un tajā vēl joprojām ir iepriekšējo laiku prasības, ka karstos cehos strādājošie darbinieki jānodrošina ar sālītu gāzēto ūdeni, bet par darbu kaitīgos apstākļos jāizsniedz bezmaksas piens vai citi līdzvērtīgi pārtikas produkti. Taču šīs nav vienīgās prasības, kuras vecais likums nosaka, bet kuras ikdienā netiek ievērotas. Spēkā esošā likumdošana joprojām nosaka arī tādas darba aizsardzības prasības, kas tajos laikos, kad mūsu nauda vēl nebija konvertējama, iespējams, bija gan pamatotas, gan finansiāli izpildāmas. Diemžēl šodien virkne uzņēmēju ir spiesti atzīt, ka šīs prasības vairs nespēj izpildīt pārsvarā finansiālu iemeslu dēļ. Tieši tas, ka šīs normas automātiski ir pārceltas jaunajā likumā, liek apšaubīt, vai jaunais likums spēs atrisināt pastāvošās problēmas darba aizsardzībā. Turklāt šīs problēmas vienādā mērā skar gan privāto sektoru, gan valsts un pašvaldības budžeta iestādes. Vēl šomēnes man bija saruna ar divu slimnīcu direktoriem, kuri atklāti atzina, ka, jau pēc esošajām darba aizsardzības prasībām stingri skatoties, šīs slimnīcas nekavējoties būtu slēdzamas. Tādēļ esmu pārliecināts, ka galvenās problēmas darba aizsardzībā ir saistītas nevis ar prasību saturu un darba aizsardzības apjomu definēšanu, bet gan ar nepietiekamajiem finansu resursiem un minimālajām iespējām šo prasību izpildīšanā. Diemžēl piedāvātajā likumprojektā šāda pieeja nav atspoguļota, jo Labklājības ministrija un tās darbinieki un speciālisti joprojām darba aizsardzības jomā par savu augstāko prioritāti uzskata regulēšanu un kontrolēšanu, bet gandrīz neko šajā likumprojektā nepiedāvā attīstībai. Vēl vairāk, jaunais likums paredz uzlikt uzņēmējiem jaunas papildu izmaksas, lai vēl vairāk šo regulēšanu un kontrolēšanu pastiprinātu. Piemēram, līdz šim bija tā, ka īpašas darba aizsardzībai paredzētas struktūrvienības izveidošana vai vismaz divu darba aizsardzības speciālistu atalgošana bija nepieciešama vienīgi lielajos uzņēmumos, kuros strādājošo skaits lielāks par 300 cilvēkiem, turpretim jaunais likums šo prasību - izveidot īpašu darba aizsardzības struktūrvienību - izvirza arī visiem maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kuros strādājošo skaits ir lielāks par 50 cilvēkiem. Pēc Labklājības ministrijas datiem, šī jaunā prasība attieksies uz aptuveni 1600 šīs kategorijas uzņēmumiem. Labklājības ministrija ir arī veikusi aprēķinus, ka katra papildu darba aizsardzības speciālista nodrošināšana gan šā darbinieka apmācības, gan atalgojuma ziņā katram uzņēmumam vidēji izmaksās papildus 3996 latus gadā. Šī prasība attieksies arī uz valsts budžeta iestādēm. Kopumā Latvijā privātajiem uzņēmējiem, kurus mēs bieži pieminam savās runās, šā likuma ieviešana papildus izmaksās 2,19 miljonus latu, bet valsts sektoram attiecīgi 2,15 miljonus latu, to skaitā 1,30 miljonus latu - budžeta iestādēm, to skaitā izglītības un medicīnas iestādēm. Es gribu redzēt un varbūt Labklājības ministrija var paskaidrot, no kurienes radīsies šie līdzekļi, to skaitā līdzekļi slimnīcām, kuras jau šobrīd ar esošo finansējumu nespēj izpildīt spēkā esošās prasības attiecībā uz darba aizsardzību. Tātad kopumā izmaksas likuma ieviešanai Latvijā būtu 4,35 miljoni latu gadā, un mums ir jāuzdod sev jautājums, vai mēs šobrīd varam to atļauties un vai varēsim nākamā gada beigās, kad jaunajam likumam jāstājas spēkā. Īpaši domājot par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurus vārdos mēs tik ļoti aizstāvam, bet darbos, likumos darām tieši pretējo, proti, apkraujam tos ar jaunām izmaksām un maksājumiem. Uzskatu, ka šāds solis būs ne vien jauns trieciens uzņēmējiem, bet arī nesasniegs gaidīto rezultātu. Lielākā daļa no šīm jaunajām summām un papildu maksājumiem ir paredzēti, lai tos novirzītu kontrolējošās funkcijas pastiprināšanai, pieņemot darbā papildu darba aizsardzības speciālistus. Taču ir skaidri redzams, ka prasību izpildes kontrole bez finansiālajām iespējām tās izpildīt ir labākajā gadījumā vienkārši neefektīva, bet sliktākajā gadījumā vienkārši noved pie amatpersonu korupcijas. Ņemot vērā, ka Tautas partijas frakcija Saeimā pārstāv labējus ekonomiskos uzskatus un atbalsts uzņēmējdarbībai mums ir principiāls jautājums, nākamajos lasījumos mēs balsosim pret šo papildu maksājumu uzlikšanu darba devējam. Vēl vairāk, mums šāds priekšlikums ir nepieņemams - laikā, kad gan Tautas partijas ministri, gan valdība kopumā cenšas samazināt nodokļus ražošanai, kāda cita ministrija ar pašu deputātu rokām cenšas netiešā veidā uzlikt pavisam cita veida maksājumus mūsu uzņēmējiem, noslogot ražotājus un palielināt pašizmaksu viņu saražotai produkcijai. Mūsuprāt, šā piedāvātā likumprojekta atsevišķi panti radīs ne vien birokrātiskus papildu šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai, bet arī papildu iespējas ierēdņu korupcijai, par ko pēdējā laikā tik ļoti runā sabiedrībā. Vismaz ir garantēta ierēdņu nokļūšana interešu konfliktā, ja likums tiks pieņemts tādā redakcijā, kādā tas ir šobrīd piedāvāts. Konkrēti - kāda ir reālā situācija? Es jau iepriekš minēju, ka uzņēmēji vairumā gadījumu jau šodien nespēj izpildīt darba aizsardzības prasības. Atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, kokapstrādē, deviņos no desmit gadījumiem darba aizsardzības inspektors bez problēmām atradīs kur piesieties un piespiest uzņēmējus atvērt maciņus un maksāt sodus. Kā apliecinājumu teiktajam gribu minēt dažus piemērus kaut vai no tās pašas kokapstrādes nozares. Burvja kungs, būdams ostu speciālists, man varēs šajā ziņā palīdzēt. Jūsu zināšanai: pēc darba aizsardzības prasībām, maksimālais pieļaujamais augstums baļķu krāvumam ir 3 metri, tas pats attiecas uz zāģmateriālu pakām. To, kā šos noteikumus ievēro, var redzēt katrā ostā. Faktiski pietiek aiziet pie “kociniekiem” un paskatīties uz tām baļķu grēdām trīsstāvu mājas augstumā, lai saprastu un redzētu, kā šīs darba aizsardzības prasības tiek ievērotas. Lai šos noteikumus reāli ievērotu, uzņēmējam faktiski vajadzētu ieguldīt milzu līdzekļus, lai savu teritoriju ostās vismaz četrkāršotu. Es nemaz nerunāšu par līdzekļu trūkumu nepieciešamā aprīkojuma un darba aizsardzības ekipējuma un inventāra iegādei. Inspektoriem, protams, šie un vēl daudzi citi pārkāpumi ir zināmi, un labi vēl, ka daudzi inspektori šo situāciju neizmanto ļaunprātīgi un parasti nosaka termiņus, līdz kuriem ir jānovērš konstatētie pārkāpumi. Taču bieži atrodas arī tādi, kuri šo situāciju ļaunprātīgi izmanto savtīgās interesēs. Runājot par konkrētiem likuma pantiem, domāju, ka mums visiem būtu pamācoši izlasīt 24. panta redakciju. Es nezinu, vai kāds šobrīd ir gatavs to lasīt līdzi, bet teksts precīzi atspoguļo...".
• 2000_10_05-seq279 language "lv".
• 2000_10_05-seq279 speaker Maris_Vitols-1972.
• 2000_10_05-seq279 mentions Q822919.
• 2000_10_05-seq279 mentions Q211.
• 2000_10_05-seq279 mentions Q193089.
• 2000_10_05-seq279 mentions Q458.
• 2000_10_05-seq279 mentions Q1250133.