Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_10_05-seq22> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2000_10_05-seq22 type Speech.
- 2000_10_05-seq22 number "22".
- 2000_10_05-seq22 date "2000-10-05".
- 2000_10_05-seq22 isPartOf 2000_10_05.
- 2000_10_05-seq22 spokenAs 125.
- 2000_10_05-seq22 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Nezin kāpēc budžets ietverts kā 13. jautājums, vispār tas ir nelaimīgs cipars jeb velna ducis, kā saka, un diez vai tas būs laimīgs Latvijas iedzīvotājiem 2001. gadā. Protams, pateicoties Finansu ministrijas saspriegtajam darbam, mums tiek nodots analīzei un akceptam šis valstij pats nozīmīgākais dokuments - tātad 2001. gada budžets, bet diemžēl mēs vēl neesam sagaidījuši 2000. gada budžeta korekcijas variantu. Tātad divus mēnešus būs jāstrādā ar diviem nopietniem dokumentiem. Un kāpēc tad dokumenti nāk ar tādām mokām? Valsts parāds ir sasniedzis gandrīz 600 miljonus latu, tātad pusgada budžetu. Privatizācijā pārdotas materiālās vērtības apmēram par 3 miljardiem, bet saņēmuši esam kādus nepilnus 100 miljonus latu, gandrīz vairs nav ko pārdot, un, tā kā ieņēmumu daļa pildās ļoti smagi, es varu izteikt tikai līdzjūtību mūsu finansu ministram par to darbu, kuru viņš veicis. Mani, protams, un arī manus kolēģus un iedzīvotājus, kad viņi jau ir izdzirdējuši pirmos datus, pārsteidz tas, ka deficīts nākamajā gadā ieplānots 79 miljonu latu apmērā. Tas ir briesmīgi! Es atceros, kā mans draugs Gundars Bērziņš lamāja Krištopana kungu, kad bija deficīts ar kādiem 8-10 miljoniem latu. Ko tagad mēs varētu pateikt Gundaram Bērziņam un viņa kolēģiem, kuri sastādījuši šo budžetu? Tas taču ir briesmīgi! Turklāt mazos un vidējos uzņēmumus mūsu Valsts ieņēmumu dienests un visdažādākās instances spaida ar dzelžainām rokām, tos nīcina laukā, neļauj tiem atsperties, un jūs jau zināt, cik dārgi ir bankas kredīti, toties “pelēkā” ekonomika, kontrabanda un citas mahinācijas, ko veic grupējumi vai attiecīgi cilvēki, valsts kasi nevis pildina, bet to tukšo. Rūpniecība ir tīšuprāt iznīcināta, un budžetā to jūs nekur neatradīsiet pieminētu. Neviena vārda par rūpniecības attīstību Latvijā! Nav vietas arī tam, kā tad tiks veikta zemkopības attīstības programma. Un, ja iznāks tā, ka tie septiņi zemnieki, vārguļi, nav vajadzīgi, kā izteicās viens no Tautas partijas deputātiem, bet ka ir vajadzīgi tikai trīs bagātie, tad kur mēs liksim tos četrus zemnieciņus? Un ko darīt tam zemniekam, kas izaudzē savu ražu, bet valsts no viņa to nenopērk? Valsts labprāt ieved, importē, bet nevirza mūsu zemnieku saražoto produkciju ne slimnīcām, ne Bruņotajiem spēkiem, ne arī citām vajadzībām, kur to izlietotu, toties no zemnieka prasa, lai viņš samaksā laikā un pilnā apmērā nodokļus. Taču, ja no viņa neko negrib iepirkt, tad ar kādiem naudas līdzekļiem viņš var nomaksāt šos nodokļus? Par to diemžēl neviens nepainteresējas un to neanalizē. Nu un tagad paskatīsimies uz pašvaldībām. Uz pašvaldību pleciem valdība grib nogrūst visu, lai mūsu ierēdņiem ministrijās nebūtu nekas jādara, lai nebūtu jālauza galva, kā pildīt programmas un kā palīdzēt attīstīties mazajām pilsētām, apdzīvotajām vietām vai lauku iedzīvotājiem, toties visi grib saņemt labas algas, bet pašvaldības lai pašas tiek ar visu to galā. Un izbrīnu rada arī tas, ka, satiekoties ar pašvaldībām, tiek parādīti dokumenti, kur tik tiešām var redzēt absurdu mūsu ministru darbību. Zemkopības ministrija atsūta cirkulāru, kurā liek veikt darījumu ar atpakaļejošu datumu, un turklāt tas skar dīzeļdegvielas akcīzes apmaksu. Tur ir likts apsekot, cik ir apstrādāts lauku, cik nav apstrādāts, bet tagad, pēdējās dienās, tos ir likts apmērīt, taču cilvēku, kas apmērītu tās platības, nav, arī transporta nav, un kas tad veiks to darbu? Tātad redziet, kādi absurdi ir sastopami šādos it kā mazos jautājumos. Bet kas notiek tālāk? Tālāk jau neviens vairs neinteresējas, kā tad izveidosies pašvaldības budžets, ja mums nestrādā rūpniecība un ja par to neviens neinteresējas; ja mums lauksaimniecība sarūk... Arī par to valdība nezin kāpēc neinteresējas. Mēs visu laiku kliedzam par Eiropas Savienību. Nabagi arī Eiropas Savienībā nav vajadzīgi, tur ir vajadzīgas labi sakārtotas un uzturētas valstis. Tad viņiem ir... Ko tad jūs domājat? Vai Eiropas Savienībai ir tik daudz naudas, lai mūsu korumpētajiem ierēdņiem maksātu vēl varbūt papildienākumus? Un jūs jau redzējāt Pasaules Bankas novērtējumu. Tas vispār ir briesmīgi - “pārdotā valsts”. “Pārdotā valsts” - jūs tikai padomājiet! Nu un vispēdīgi. Ierēdņi un investori... Jā, tāpēc es lūdzu šo jautājumu pārskatīt un neatbalstīt.".
- 2000_10_05-seq22 language "lv".
- 2000_10_05-seq22 speaker Leons_Bojars-1939.
- 2000_10_05-seq22 mentions Q211.
- 2000_10_05-seq22 mentions Q193089.
- 2000_10_05-seq22 mentions Q458.
- 2000_10_05-seq22 mentions Q7164.
- 2000_10_05-seq22 mentions Q1250133.
- 2000_10_05-seq22 mentions Q5618600.