Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_09_28-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2000_09_28-seq2 type Speech.
- 2000_09_28-seq2 number "2".
- 2000_09_28-seq2 date "2000-09-28".
- 2000_09_28-seq2 isPartOf 2000_09_28.
- 2000_09_28-seq2 spokenAs 40.
- 2000_09_28-seq2 spokenText "Labrīt, godātie deputāti! Principā šis grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” bija jāizdara jau tad, kad Latvija pievienojās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai, taču toreiz šis “mājasdarbs” palika novārtā ne tikai deputātu vai valdības neizdarības dēļ, bet arī tāpēc, ka varbūt žurnālistu aprindas ne pārāk skaļi par to runāja. Otrs laiks, kad šis grozījums bija aktuāls un bija jāvirza, bija 1998. gada nogale, kad Latvijas Republikas Saeima akceptēja Satversmes 8. nodaļu “Cilvēka pamattiesības”. Konkrēti, ir runa par Satversmes 100. pantu, kurš reglamentē vārda un preses brīvību. Arī toreiz, veicot nacionālās likumdošanas pārskatu, šī norma it kā paslīdēja garām. Šodien ir pienākusi trešā reize, un es motivēšu, kāpēc tomēr šis grozījums ir jāizdara. Pirmām kārtām tas ir jāizdara tāpēc, ka likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir stājies spēkā 1991. gada janvārī, kad nebija spēkā daudzu normatīvo aktu, kuri šobrīd reglamentē pirmo trīs varu attiecības ar ceturto un kuros reglamentētas konstitucionālās pamattiesības - konkrēti šajā gadījumā vārda un informācijas brīvība. Kāpēc šodien ir trešā un principā izšķirošā reize? Tāpēc, ka Eiropas Padomes Ministru komiteja savā rekomendācijā nr. 7 par žurnālistu tiesībām neatklāt informācijas avotus ir dalībvalstīm skaidri un nepārprotami norādījusi, kā vajadzētu nacionālo likumdošanu pielāgot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. pantam. Šī rekomendācija pieņemta šā gada 8. martā - tātad pagājis ir pavisam neilgs laiks -, un šīs rekomendācijas pamatā ir noteikums par žurnālistu informācijas avotu konfidencialitāti un anonīmā avota neizpaušanas pienākums žurnālistam. Vēl šīs rekomendācijas pamatā ir divi visai būtiski Eiropas Cilvēktiesību tiesas precedenti, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir spriedusi par labu žurnālistam vai redaktoram, kurš ir tiesājies pret attiecīgo valsti. Pirmais acīmredzot jāmin ir diezgan plaši zināmais process “Gudvins pret Apvienoto Karalisti”, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā 1996. gada 27. martā nepārprotami norāda uz anonīmu avotu aizsardzību. Un otrs diezgan būtisks precedents ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1997. gada 24. februāra spriedums procesā “De Haijs un Gijsels pret Beļģiju”. Arī šajā procesā nepārprotami ir parādīta šī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pozitīvā interpretācija attiecībā pret žurnālistu un attiecībā pret redaktoru. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad arī Latvijas žurnālisti minējuši, ka viņiem pretēji likuma prasībām tiek... respektīvi, pretēji grozāmā panta pirmās daļas prasībām tiek prasīts izpaust anonīmo avotu un žurnālists nonāk duālā situācijā. No vienas puses, viņš ir apsolījis savam informācijas avotam neizpaust tā vārdu, bet, no otras puses, viņam konkrēti prokuratūras iestādes prasa šo vārdu izpaust, pretējā gadījumā viņam tiek draudēts ar vismaz administratīvā soda piemērošanu par nepakļaušanos prokurora likumīgajām prasībām. Jautājums ir tāds - vai vienmēr šīs prokurora likumīgās prasības ir izsvērtas un pamatotas?".
- 2000_09_28-seq2 language "lv".
- 2000_09_28-seq2 speaker Dzintars_Rasnacs-1963.
- 2000_09_28-seq2 mentions Q822919.
- 2000_09_28-seq2 mentions Q211.
- 2000_09_28-seq2 mentions Q193089.
- 2000_09_28-seq2 mentions Q31.
- 2000_09_28-seq2 mentions Q1092499.
- 2000_09_28-seq2 mentions Q145.
- 2000_09_28-seq2 mentions Q8908.
- 2000_09_28-seq2 mentions Q122880.