Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_09_14-seq28> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2000_09_14-seq28 type Speech.
- 2000_09_14-seq28 number "28".
- 2000_09_14-seq28 date "2000-09-14".
- 2000_09_14-seq28 isPartOf 2000_09_14.
- 2000_09_14-seq28 spokenAs 125.
- 2000_09_14-seq28 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribētu kavēties pie nosauktajām kandidatūrām šim amatam, par ko varbūt ir ļoti aktīvi rakstīts presē pēdējās nedēļās, bet es tīri no tāda principiāla viedokļa gribu izteikt dažas pārdomas. Tātad vispirms attiecībā uz Edmunda Krastiņa kandidatūru. Kā mēs atceramies, Edmunds Krastiņš strādāja “Unibankas” vadībā. Un jūs atceraties arī to kolapsu, kādu radīja fakts, ka “Unibanka” ieguldījusi desmitiem miljonu lielu naudu Krievijas riskantajos vērtspapīros. Un tas faktiski bija liels zaudējums “Unibankai”. Protams, kredītņēmējiem tā vai citādi ar paaugstinātiem procentiem tas bija jāsedz. Es domāju, tā bija viena no tādām būtiskām iezīmēm banku stratēģijā Latvijā, kur “Unibanka” faktiski cieta visvairāk. Ieguldot Krievijas riskantos vērtspapīros savu naudu, tā teikt, spiediena rezultātā, tas nebija pārdomāts solis, tā teikt, tīri no baņķieru puses. Otra lieta. Diemžēl jāsaka, ka Edmunds Krastiņš nav “karsts” tās idejas aizstāvis, ka fiskālā finansu politika Latvijā jāveido uzņēmējdarbības rosināšanas interesēs. Diemžēl mūsu kredītprocenti kredītu tirgū ir vieni no augstākajiem Baltijā, un tas vai cits jautājums, kas ir bijis saistīts ar dažādu mehānismu izveidošanu uzņēmējdarbības nosacījumu, teiksim, labākai veidošanai vai kredītprocentu ziņā, vai izsniegto garantiju ziņā un tā tālāk, ir zināms pretspars šinī ziņā. Galu galā primārais ir ražošanas rosināšana. Un, ja mūsu finansu elitē strādā cilvēki, kam tas ir otrajā plānā, tad tas neiet kopā ar Latvijas tautsaimniecības attīstību. Es domāju, ka ir pieticīgs arī Edmunda Krastiņa ieguldījums likumdošanas jomā. Nav “rozīnītes”, lai mēs varētu pateikt, ka, lūk, tie ir tiešām jautājumi, kas nākuši klajā un kas palīdz Latvijas valstij, Latvijas iedzīvotājiem. Būdams gan finansu ministrs, gan valsts īpašuma valsts ministrs, gan padomnieks dažādajiem premjeriem un ministriem... es domāju, ka šinī ziņā kaut kāda viņa procenta daļa ir svaru kausos, ka mums ir zemākais iekšzemes kopprodukts starp visām Austrumeiropas valstīm, izņemot Bulgāriju, un tā tālāk. Te ļoti dedzīgi Ābiķa kungs uzstājās, bet, no vienas puses, gods un slava Repšes kungam, kas teica, ka 1995. gadā arī viņam tā bija skolas mācība. Arī viņa kļūdas pēc, viņa nezināšanas pēc Latvijā bija samērā būtiska banku krīze. Viņš pats teica: “Tā bija mums skolas mācība. ” Tomēr atcerēsimies vienu - to, ka tautsaimniecības vadīšanā, finansu politikā nedrīkst būt skolas mācības. Skolas mācības, eksperimenti var būt tikai laboratorijās. Nevar būt tautsaimniecības vadībā šādi eksperimenti! No tiem cieš visi iedzīvotāji. Un tādi cilvēki, kuri grib eksperimentēt ar mūsu tautsaimniecības vadību, ar fiskālo un monetāro politiku, nebūs pareizie. Nebūs pareizie! Tāpēc es atturos balsot par šīm kandidatūrām, kas šodien tiek izvirzītas. Paldies par uzmanību!".
- 2000_09_14-seq28 language "lv".
- 2000_09_14-seq28 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2000_09_14-seq28 mentions Q211.
- 2000_09_14-seq28 mentions Q39731.
- 2000_09_14-seq28 mentions Q159.
- 2000_09_14-seq28 mentions Q219.
- 2000_09_14-seq28 mentions Q16355640.