Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_09_07-seq6> ?p ?o. }

• 2000_09_07-seq6 type Speech.
• 2000_09_07-seq6 number "6".
• 2000_09_07-seq6 date "2000-09-07".
• 2000_09_07-seq6 isPartOf 2000_09_07.
• 2000_09_07-seq6 spokenAs 125.
• 2000_09_07-seq6 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikumos ir paredzēts iedzīvotāju ienākumu aplikšanā pāriet no proporcionālas likmes, kas ir 25% apmērā jebkuram izpeļņas līmenim, uz lēni kāpjošu progresīvo procentu likmi. Šajos grozījumos paredzēts no nodokļa maksāšanas atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 60 latus mēnesī, tas praktiski būtu tuvu Labklājības ministrijas noteiktajam krīzes iztikas minimumam, tas ir, 55 latiem. Bez tam nodokļa likme būtiski tiek samazināta un diferencēta maksātājiem, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 200 latus. Nodokļu maksātajiem ar mēneša algu no 200 līdz 400 latiem saglabājas esošā likme, kas ir 25% apmērā. Sākot ar 400 latus lielu mēneša algu, sākas pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums šim nodoklim. Virs mēnešalgas, kas ir 1200 latu, procentu likme nemainās - 48%. Šis priekšlikums, pēc mūsu vērtējuma, var dot vairākus ieguvumus. Vispirmām kārtām samazināsim nodokļu nastu zemākatalgotajiem maksātājiem, tādējādi novēršot materiālās labklājības augošo polarizāciju un veicinot sabiedrības vidusslāņa veidošanos. Parasti šīs situācijas raksturošanai, analīzei izmanto tā saucamo Džini indeksu, kas rāda, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa. Šis rādītājs 1994. gadā Latvijā bija 0,29, bet 1998. gadā tas pieauga līdz 0,33. Tas liecina par ienākuma nevienlīdzības pieauguma tendenču pastiprināšanos. Latvijā šis indekss ir viens no visaugstākajiem starp Austrumeiropas valstīm. Citu valstu prakse rāda, ka labvēlīgāka situācija ir tad, ja šis indekss ir robežās starp 0,25 un 0,30. Var minēt vēl otru rādītāju, ko aprēķina mūsu Centrālā statistikas pārvalde. Tas ir iegūts, salīdzinot ienākuma līmeni: ienākumu, ko saņem 20 procenti bagātāko mājsaimniecību attiecina pret ienākumu, kāds ir 20 procentiem nabadzīgāko mājsaimniecību. Šis pārsniegums 1993. gadā bija četras reizes, bet 1998. gadā tas jau sasniedza 5,3 reizes. Otrs ieguvums - tas pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, samazinot nodokļu nastu zemākatalgotajiem maksātājiem, kuri ir galvenā strādājošo masa. Netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšanās. Pieaugs pieprasījums pēc patēriņa precēm, tas savukārt darba devējiem izraisīs nepieciešamību paplašināt ražošanu. Uzņēmumu apgrozījums palielināsies, pieaugs darba vietu skaits. Reizēm tiek pausts uzskats, ka šis progresīvais nodoklis bremzē ekonomikas izaugsmi. Taču neviens ne ārvalstīs, ne pie mums neprojektē tādu nodokļu progresiju, kas neveicinātu ienākumu palielināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Pēdējā desmitgadē dažās pasaules valstīs satuvināja maksimālo līmeni ar minimālo līmeni, tas ir, maksimālo nodokļa likmi, kas ir 55-60%, samazināja līdz 45-50%. Trešais ieguvums - tīri praktiskais. Nodokļu likmes diferenciācijas rezultāts būtu tas, ka pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par 2 miljoniem latu gadā, bet turpmāk šis pieaugums varētu būt apmēram no 0,5 līdz 1 miljonam latu katru nākamo gadu. Kopā tuvāko desmit gadu laikā papildu ieņēmums varētu sasniegt 40-50 miljonus latu. Un visbeidzot ceturtais ieguvums. Es domāju, ka ir jāpāriet uz Eiropas valstīs pieņemto praksi, kur šīs progresīvā ienākuma likmes svārstās aptuveni no 10 līdz 57 procentiem. Tāpēc minēto apsvērumu pēc es aicinu deputātus šos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodot izskatīšanai, izdiskutēšanai atbilstošajām Saeimas komisijām. Paldies par uzmanību!".
• 2000_09_07-seq6 language "lv".
• 2000_09_07-seq6 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2000_09_07-seq6 mentions Q822919.
• 2000_09_07-seq6 mentions Q211.
• 2000_09_07-seq6 mentions Q193089.