Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_09_07-seq49> ?p ?o. }

• 2000_09_07-seq49 type Speech.
• 2000_09_07-seq49 number "49".
• 2000_09_07-seq49 date "2000-09-07".
• 2000_09_07-seq49 isPartOf 2000_09_07.
• 2000_09_07-seq49 spokenAs 77.
• 2000_09_07-seq49 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man par šodien apspriežamajiem jautājumiem ir vairākas būtiskas piezīmes. Pirmā ir visplašākajā kontekstā politiskā. Ja mēs paskatāmies uz demokrātijas attīstību pasaulē, tad redzam, ka imunitāte kā deputāta aizsardzības mehānisms tika izdomāta pamatā ar vienu galveno mērķi - aizsargāt opozīcijas deputātus, jo pozīcija diezin vai kādreiz vēlēsies, sevišķi savus deputātus, izdot kriminālvajāšanai. Mūsu šoreiz galvenais uzdevums bija nodrošināt opozīcijai - pilnīgi vienalga, kādā lielumā tā ir - maziņa vai liela, nodrošināt to, lai opozīcija var brīvi paust savu viedokli, brīvi aizstāvēt savas politiskās intereses un tādā veidā arī aizstāvēt tos cilvēkus, kuri mūs ir ievēlējuši. Un šeit mēs tieši ar to saskaramies. Ar to, ka tiek mēģināts izdot kriminālvajāšanai cilvēku, kas ir no opozīcijas, un tieši par viņa publiskajiem izteikumiem. Mēs nonākam krasā pretrunā ar to, kāpēc tika radīts imunitātes institūts kā tāds. Kāpēc tas demokrātijā pastāv. Otrais. Par to, ko teica Ādamsons. “Ģenerāladvokatūra” apgalvo, ka Ādamsons ir apzināti sazvērējies pret viņu klientiem. Tam būtu zināma loģika, ja to pašu teiktu par visu komisiju - izmeklēšanas komisiju - un par komisijas galaziņojumu. Bet nē! Un kur ir starpība? Starpība ir divos apstākļos. Laikā - ir laika starpība - un informācijas daudzumā. It kā informācijas daudzums uz komisijas pastāvēšanas beigām bija lielāks. Tā ir taisnība. Informācijas bija vairāk. Bet paskatīsimies, kas bija tajā brīdī, kad Ādamsons runāja. Es, protams, neiedziļināšos sīkumos, kaut arī diezgan daudz ko zinu. Jānis Ādamsons neapgalvoja, ka kāds ir vainīgs, bet gan to, ka ir tāda informācija. Un tāda informācija uz to brīdi viennozīmīgi bija. Pirmais. Bija informācija, kas bija celta jau ilgi pirms septembra, proti, ka laikrakstā “Čas”, ka mūsu četru liecinieku klātbūtnē, ierakstot audiokasetē, viens no puišiem stāstījis par saviem sakariem ar personām, kas vēlāk tika minētas. Toreiz nebija nedz raidījums “Nedēļa” noticis, toreiz nebija komisija, un Ādamsons vēl sapņos un murgos neredzēja, ka viņš vadīs tādu komisiju. Šī informācija bija pieejama komisijas locekļiem, un tā bija zināma. Otrais. Otrais tātad bija avīze “Čas”, kas, kā jūs zināt, otrajā dienā pēc “Nedēļas” publikācijas... raidījuma arī nopublicēja divas apgrieztas fotogrāfijas. Otrā epizode ir tā saucamais rēzeknietis. Viņš nav rēzeknietis, bet vienkārši darbības vieta bija Rēzekne. Viņš bija tas cilvēks, kas atnāca pie Aidas Prēdeles un izstāstīja visu notikumu apstākļus. Viņu pilnīgi droši nebija sameklējis Ādamsons. Pilnīgi droši! Viņš arī nerāvās liecināt. Viņam bija tāda morāla vēlēšanās pateikt, ka komisijai tomēr ir taisnība. Viņš nebija anonīms. Tas, ko raksta prokuratūra, nav taisnība. Viņš nebija anonīms, viņš bija zināms, un arī vairāki komisijas locekļi zināja, kas viņš ir. Vēlāk viņš kļuva par liecinieku. Tā ka teikt, ka Ādamsona rīcībā nebija informācijas vai ka viņš to ir sagatavojis, no prokuratūras puses, man liekas, ir mazlietiņ pārspīlēti. Ja jau prokuratūra tik ļoti bija norūpējusies par to postu, ko valsts varai un prestižam izdarīja šis skandāls, tad pirmie cilvēki, kuri prokuratūrai bija jāsūdz tiesā un jālūdz izdot kriminālvajāšanai, bija Jānis Skrastiņš un Oļģerts Šabanskis, kuri skaļi publiski paziņoja, ka ir notikusi falsifikācija par Eisaka kungu, kuru vēlāk pati prokuratūra iesūdzēja tiesā. Tātad tur bija skaidrs mēģinājums arī nomelnot prokuratūras darbu. Un visbeidzot trešais. Es nedomāju, ka Jānis Ādamsons baidās no tiesas. Jo tad viņš nedarītu tā, kā viņš dara. Viņš pats ir iesūdzējis tiesā. Tagad Valdis Birkavs iesūdzējis tiesā. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs šajā valstī piedzīvosim vairākas tiesas par šo jautājumu, bet es negribētu, lai laika posmu līdz tam, kad lieta nonāk tiesā, Ādamsona kungs pavada kādā jaukā kamerā un nāk uz tiesu roku dzelžos. Un neviens nevar garantēt, ka tas tā nenotiks. Mums ir vajadzīga godīga sacensība ar visu faktu izklāstu, un ir vienalga, kura puse būs kļūdījusies, - tai būs jābūt sodītai. Nav šaubu, arī Ādamsonam, ja viņš būs kļūdījies vai, nedod Dievs, būs izdarījis ko nelikumīgu. Arī man, ja es kaut ko nelikumīgu būšu izdarījis. Valdis Birkavs uzdeva, bet neatbildēja, nedeva atbildi uz vairākiem retoriskiem jautājumiem, kāpēc tāda milzu sazvērestība, kāpēc tāda neģēlība. Un, ja tā ir sazvērestība, tad tā tiešām ir neģēlība. Nekādu šaubu nav par to. Viņš nevarēja atbildēt uz šiem jautājumiem tā vienkāršā iemesla pēc, ka režisors ir dzīve, jo neviena politiskā motivācija nevar izskaidrot šo sazvērestību, kuru pēc sava apjoma, sarežģītības un mehānisma realizēt diemžēl varēja tikai viena persona. Un tas ir Dievs, kurš nosaka mūsu dzīvi. Un viņš nesēž ne Maskavā, ne Vašingtonā. Tā ka nevajag izdomāt te pīlītes. Valdi Birkav, vajag paskatīties savā dzīvē un padomāt, kas jūsu uzvedībā ir vedinājis domāt par jums tik nepareizi. Varbūt tur ir īstās atbildes. Paldies.".
• 2000_09_07-seq49 language "lv".
• 2000_09_07-seq49 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q649.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q1976817.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q25931626.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q1092499.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q1773319.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q61.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q960031.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q20742017.
• 2000_09_07-seq49 mentions Q16359014.