Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_09_07-seq41> ?p ?o. }

• 2000_09_07-seq41 type Speech.
• 2000_09_07-seq41 number "41".
• 2000_09_07-seq41 date "2000-09-07".
• 2000_09_07-seq41 isPartOf 2000_09_07.
• 2000_09_07-seq41 spokenAs 125.
• 2000_09_07-seq41 spokenText "Saeimas priekšsēža kungs! Ministru prezidenta kungs! Godātie Saeimas un valdības locekļi! Dāmas un kungi! Es nu gan neesmu ne trubadūrs, ne rupors, un man, par laimi vai diemžēl, nav iedots neviens lats no tiem 100 tūkstošiem, ko nupat pieminēja, šā skandāla virzīšanai, tālab es šodien savā uzrunā vairāk vērsīšos pie tiem, kuru kabinetos tapis šis dokuments, kuru mēs pašreiz apspriežam. Jo es uzskatu, ka vairākumam no šeit zālē esošajiem viedoklis šinī jautājumā ir sen jau skaidrs. Es vēršos pie prokuratūras kā pie saviem kolēģiem, jo arī es vairākus gadu desmitus esmu strādājis un pat vadījis iestādi, kam savulaik bija dotas izziņas tiesības. Es neanalizēšu šo dokumentu no juridiskās kazuistikas viedokļa. Starp Saeimas locekļiem ir pietiekami daudz kvalificētu juristu, kas to ir darījuši un darīs labāk par mani. Es runāšu dziļi personiski. Un, lai to izdarītu, man ir jāpārstāsta divi notikumi. Priekšsēdētāja kungs! Ja jums šķitīs, ka runa nav par apspriežamo jautājumu, lūdzu, nepārtrauciet mani. Tas būs tikai uz īsu brīdi. Es runāšu alegorijās, lietošu tikai literāri cenzētus terminus. Uzvārdus nesaukšu, jo, kā rāda šodienas notikumi, teikt tiešus vārdus, paust no šā augstā nama tribīnes savu viedokli vai pat pārliecību ir kļuvis bīstami. Tātad notikums nr. 1 jeb anekdote. Tiem, kas to ir dzirdējuši, es atvainojos, jo tā ir veca. Pie ārsta psihiatra vēršas kāds pacients ar biklu sūdzību: “Ziniet, dakter, es esmu gejs. ” - “Nu nekas,” dakteris saka, “tā mēdz būt. Vispār tagad jau to nemaz neuzskata par slimību. Tā ir normāla parādība, bet, ja jūs gribat tikt no tās vaļā, mēs jums noteikti palīdzēsim. Ziniet, tikai vispirms mums tā tuvāk jāiepazīstas. Sakiet, vai jūs esat no valdības aprindām?” - “Vai, nē, nē, nē, nē,” sāk protestēt pacients. - “Nu tad varbūt no elitāru mākslinieku vides?” - “Nu nē taču, nē!” - “Ā, nu skaidrs,” dakteris saka, “tātad jūs nākat no jaunbagātniekiem, kas tādā veidā grib sevi apliecināt. ” - “Nu nē taču, es esmu parasts cilvēks, kas visu mūžu izticis no algas,” saka pacients. - “Nu ko tad jūs man galvu jaucat,” nikni saka dakteris. “Jūs neesat nekāds gejs, jūs esat pederasts!” Un notikums nr. 2. Tas ir sakombinēts no manas personīgās pieredzes dokumentālajiem gadījumiem. Pirms to izklāstu, gribu pateikt, ka negribu šeit nodarboties ar mazohismu vai vainot tajos vēl kādu. Gluži vienkārši - kāds laiks, tādi tikumi. Tā ir aksioma, kas spēkā arī šodien. Un šodiena to spilgti apliecina. Tātad, kolēģi, atcerēsimies laikus, kad mūsu karjeru noteica direktīvas, skaitļi, procenti! Kā pamatu pamats izmeklēšanas instancēm bija reģistrēto noziegumu atklāšanas procents. Un tā pēc kāda nopietna ugunsgrēka, kura izraisīšanā saskatīju ļaunprātību vai rupju neuzmanību, kas arī bija krimināli sodāma, es ierados pie milicijas priekšnieka ar ziņojumu, ka materiāli par šo notikumu ir nododami Izmeklēšanas nodaļai krimināllietas ierosināšanai. Dažs laipodams, pieminējis augstāk nosauktos argumentus, mani mēģināja aģitēt, cits runāja pavisam skaidru valodu uzreiz: “Tu man, Čever, saki, vai elektrība tajā objektā bija?” - “Nu jā, bija. ” - “Un man tevi, skolotu inženieri, būs jāmāca, kas tādos gadījumos jādara?” Mani nebija jāmāca. Es vienmēr esmu labi mācījies. Man nevajadzēja arī pusduci palīgu, ne kvalificētu ekspertu. Man vajadzēja tikai pāris stundu, lai uzdotu uzvedinošus jautājumus notikušā aculieciniekiem, veikt notikuma vietas papildapskati, lai akcentētu dažas detaļas, nedaudz pastrādāt ar tehnisko literatūru, un pēc likumā noteiktajām 3 vai 10 dienām man bija gatavi tādi slēdzieni un tik pamatots krimināllietas atteikums, ka gandrīz vai pašam tam noticēt gribējās. Mundiera gods, vadošo norādījumu direktivitāte lietu apstākļus ietekmēja iepriekšējā režīma laikā un, šķiet, turpina to darīt joprojām. Tie visi ir īstenību kropļojoši faktori, tālab droši vien īstenību mēs nekad neuzzināsim arī par šo pedofilijas skandālu un tajā iesaistītajām personām. Gluži tāpat, kā to nezinām un nezināsim par daudzām plaša mēroga afērām mūsu valstī. Patiesība esot tikai viena. Taisnība katram sava. Diemžēl pēc šodien šeit notiekošā jāsecina, ka dažiem uz savu taisnību tiesības ir, citiem nav. Mūsu pamatlikums - Satversme - paredz parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidošanu, sīkāk nereglamentēdams to darbu, formas un metodes. Tālab to secinājumi un paziņojumi ir vērtējami, labākajā gadījumā, no morāli ētiskā viedokļa, jo tās nav ne izziņas, ne izmeklēšanas, ne tiesu iestādes un apsūdzību uzrādīšana nav to kompetencē. Runājot par konkrētās komisijas darbu, kurā arī man bija tā nelaime darboties, un salīdzinot to ar manu pieredzi, jāatzīst, ka uz rūtiņu papīra rakstīts iesniegums, protams, nav nopratināšanas protokols. Taču, kā jau minēju, veikt kriminālprocesuālās darbības nav šo komisiju prerogatīva. Taču konkrētajā gadījumā manai personīgajai patiesībai pietika arī ar rūtiņu papīru un šo pavedināto jaunekļu stāstījumu. Tiesa, viņi šodien jau ir pilngadīgi, psiholoģiski sabojāti un nenosvērti cilvēki. Un tas, kurā gadījumā viņiem ticēt, ir paša pārliecības un droši vien arī direktīvās norādes ceļš. Bet es nezinu, kāpēc šinī gadījumā bija jāiet tāds garš ceļš, jāpanāk liecību mainīšana, jāuzsāk lietas par viltus liecināšanu, jāsāk patiesības meklētāju vajāšana. Ātrāks un mazāk darbietilpīgs, manuprāt, būtu liecinieku rīcībspējas un pieskaitāmības atzīšanas process. Taču - kam nu negadās?... Kļūdīties esot cilvēcīgi. Var atrast kartupeļu vagu Gardenes mazdārziņos, kurā kāds pederasts par bonbongu tūtiņu pavedinājis naivus puišeļus. Nu nekādi nav atrodami tie daudzzvaigznīšu viesnīcu numuri, kuros geji par vairākiem simtiem dolāru pasūtījuši zēnus no Logoscentra “zelta desmitnieka”. Var pederastu Daugavpils cietumā ar roku dzelžiem pieķēdēt pie caurules, lai viņš konfrontācijas laikā ar to upuri neiztaisītu kādu “fokusu”. Geju kā aizdomās turamo aizmirsa pat nopratināt. Toties cietumā sēž viņa potenciālais upuris. Tātad var un nevar noskaidrot visu. Svarīgi ir tikai tas, kur un kas ir jāmeklē. Lūk, tā pie mums darbojas viens likums, viena taisnība visiem. Tūkstošiem pazemotu un pavestu, psiholoģiski salauztu jauniešu Latvijā - tas ir noticis fakts. Interneta sekskontaktu adreses un pornofilmu klāsts ar Latvijas modeļu piedāvājumiem un piedalīšanos - tā ir ar maņu orgāniem apjaušama parādība, nevis ar svecīti izgaismojama nodarbošanās. Taču tas netiek uzskatīts par būtisku kaitējumu valstij. Būtisks kaitējums ir kāda uzskatīšana par saistītu ar šo nodarbošanos. Taču tā nav pirmā reize, kad tiesībsargājošās iestādes nevar atrast nopietna nozieguma īstenos iedvesmotājus, bet apstājas pie “pārmijniekiem”. Jāatzīst gan, ka policijai šad tad izdodas nokļūt uz īstajām pēdām, taču, nonākušas pirmstiesas izmeklēšanā, šīs lietas izplēn kā pirmais sniegs. Toties Ādamsona nodarījums tiek novērtēts uz karstām pēdām. Gluži tāpat kā statistikas rādītāji glābšanas kampaņās totalitārā režīma laikā. Varbūt, no Krimināllikuma burta viedokļa, atbilstoši tā pantam, taču absolūti antikonstitucionāli un pēc principa: galvenais ir atrast cilvēku, pantu piemērosim. Un tas jau ir ne tikai nelikumīgi, bet arī ciniski. Nu, tad varbūt tikpat ciniski arī vērtēsim prokuratūras darbu. Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Runājot par to prestižu, jāteic, ka tik tiešām savu prestižu var celt un graut tikai pats novērtējuma subjekts, diezin vai tiesu vara. Tiesu varai palīdz jau augstāk minētie argumenti. Tāpat kā neizskaidrojamās drošības līdzekļu maiņas nopietni aizdomās turamajiem un nesaprotami mīkstie kriminālsodi noziedzniekiem. Septiņi gadi brīvības atņemšanas - Valmieras mazgadīgo meiteņu virtuālam mīlim, divarpus - Rīgas gejam. Kur te taisnība, kam te ir patiesība? Tikai paši mēs laikam zinām savu patiesību. Es savas taisnības izvērtēšanu nenodotu ne tiesai, ne melu detektoram. Es esmu ļoti emocionāls cilvēks un priecājos, ka šeit zālē vismaz vēl viens tāds ir. Kristiānas gan pašreiz nav... Man patika ļoti jūsu runa, un acīmredzot melu detektors mūs varētu vainot visās filijās un mānijās, jo mēs esam tiešām emocionāli cilvēki. Bet vai nu par to jāuztraucas šodien? Dažas no tām tiek uzskatītas par demokrātijas izpausmēm: guļ ar māti, meitu, puiku vai kazu, viss pieder pie lietas! Gluži tāpat kā kāds izvirtis savā mantas un varas kārē, cits nodzeras aiz nabadzības un izmisuma, arī perversija ir katram sava. Demonstrēsim to balsojumā par apspriežamo jautājumu! Paldies, ka klausījāties.".
• 2000_09_07-seq41 language "lv".
• 2000_09_07-seq41 speaker Janis_Cevers-1949.
• 2000_09_07-seq41 mentions Q822919.
• 2000_09_07-seq41 mentions Q211.
• 2000_09_07-seq41 mentions Q2660080.
• 2000_09_07-seq41 mentions Q4102950.
• 2000_09_07-seq41 mentions Q80021.
• 2000_09_07-seq41 mentions Q1092499.