Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_09_07-seq39> ?p ?o. }

• 2000_09_07-seq39 type Speech.
• 2000_09_07-seq39 number "39".
• 2000_09_07-seq39 date "2000-09-07".
• 2000_09_07-seq39 isPartOf 2000_09_07.
• 2000_09_07-seq39 spokenAs 77.
• 2000_09_07-seq39 spokenText "Godātie kolēģi! Kopš 17. februāra, kuru Valsts prezidente nosauca par Latvijas melnāko dienu un kura bija arī melnākā diena manā mūžā, šoks par neģēlīgo apvainojumu ir pārgājis vai vismaz mazinājies. Tas tiešām bija šoks. Un es spēju paskatīties uz visu notiekošo rezervēti, varbūt pat drusku atsvešināti - it kā no tāluma, bet ne jau nu gluži bez emocijām. Es nenovēlu nevienam, ieskaitot Ādamsona kungu, nonākt manā situācijā - nepatiesi apmelotā situācijā. Sirds man asiņo vienīgi tad, kad es iedomājos par savu tuvinieku asarām un draugu pārdzīvojumiem. Skats no malas dod zināmas priekšrocības, bet arī uzdod jautājumus, uz kuriem, teikšu uzreiz, man nav atbildes. Skandāla mērķis ir it kā sasniegts. Valsts ir apkaunota, valdība ir gāzta. Daži politiķi ir vai nu gandrīz, vai pilnībā iznīcināti. Nekad šā skandāla mērķis - bet es nerunāju par visiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti komisijā - nav bijis aizsargāt bērnus no vardarbības, jo faktiski, uzrādot neīstos vainīgos un viltus liecībām noticot, ir novirzīta izmeklēšana un sabiedrības uzmanība no patiesajiem vainīgajiem. Viņi vēl ir jāmeklē. To pierāda izmeklēšanas materiāli, ar kuriem mani iepazīstināja kā cietušo. Vai ar visiem materiāliem - es nezinu. Bet tieši tur ir atzīšanās, ka “mani piespieda nosaukt uzvārdus”. Tomēr paliek neatbildēti jautājumi. Un pirmām kārtām man tas ir filozofisks jautājums: kas mudina cilvēku uz atklāti neģēlīgu rīcību? Kas liek viņam apspiest savas šaubas vai vispār neparaudzīties uz šaubām, tas varēja tā būt vai nebūt, vai tas cilvēks ar savu dzīvi ir pierādījis, vai viņam ir bijušas kaut kādas tādas lietas, par kurām viņam varētu tādas lietas pārmest? Kādu motīvu mudināts, var iemīt... var iemīt to cilvēku dubļos, kuram nav itin nekādas saistības ar šo lietu. Otrs jautājums: “Kas ir galvenais “režisors” šajā grandiozajā provokatīvajā uzvedumā? Un visbeidzot: “Kas jūs esat, Jāni Ādamson? (Starpsauciens: “Deputāts!”) Kas motivē apmelojumu? Nauda, vara, vēlme pēc popularitātes?” Nauda? Iespējams! Esmu dzirdējis, ka šai apmelojumu kampaņai, nevis cīņai ar seksuālo vardarbību ir ziedoti vai veltīti, vai novirzīti 100 tūkstoši. Nezinu, nezinu. Esmu dzirdējis. Vara? Iespējams! Ambiciozi plāni ir daudziem, bet tikai retais ir gatavs noziegumam, lai tos īstenotu. Vara, protams, arī ir vilinoša, un tad, ja ar bruņotiem cilvēkiem ielaužas plaukstošā latviešu bankā un to iznīcina, tas var dot gandarījumu. Pat tad, ja tas viss ir palicis karājoties gaisā un nekas nav bijis pierādīts. Vara? Varbūt ir patīkami starpbrīdī izmest deputātiem: “Būsi pret mani, ierakstīšu pedofilu sarakstā!” Jā, ir tādi cilvēki šajā zālē. Popularitāte, politiskā reitinga augšgals? Tas daudziem no mums jauc prātu. Un daudzi ir gatavi uz visādiem soļiem, lai tikai tur būtu, bet tikai retais darīs to par nelietības cenu. Tiesa, es esmu pamanījis kādu tieksmi. Man šķiet, Juris Dobelis par to vislabāk pateica - trīt mēles ap lietām, kas nav pārbaudītas, un tūlīt skatīties, kā tās var politiski izmantot, kā “iegriezt”, kā panākt, lai cits izskatītos sliktāk, bet es labāk. Un tomēr. Es nevaru saprast, es negribu pieņemt. Es negribu kā cilvēks pieņemt, ka dēļ tādām sīkām, manuprāt, lietām var iemīt otru cilvēku dubļos un apmelot noziegumā. Tātad ir jābūt kaut kam citam. Man šie motīvi nav pietiekami. Tātad ir jāmeklē atbilde, kas ir šīs grandiozās provokācijas galvenais režisors. Jā, es varu paskatīties atpakaļ un padomāt par vienu otru, un es zinu, ka viens otrs arī var nosaukt konkrētus uzvārdus, bet nav pierādījuma. Bet tas, ko es zinu, ir tas, ka atbildes uz šo jautājumu nebūs. Nebūs, godātie kolēģi, ja nebūs tālākas izmeklēšanas, ja nebūs tiesas, ja netiks atrasti cilvēki, kas ir pierunājuši jauniešus dot viltus liecības. Atbildes uz šo jautājumu tad arī nebūs. Un, ja šī atbilde var tikt rasta un ja šo atbildi sameklēt var palīdzēt tie jaunieši, kas deva viltus liecības, tad viņi ir jāatbrīvo no kriminālatbildības. Tāpat kā jāatbrīvo ir Jānis Ādamsons, ja viņš ir labticīgi maldījies vai maldināts. Es to nezinu. Man gribētos noticēt, ka tas ir maldu rezultāts. Es nealkstu asiņu. Es alkstu taisnības. Un, manuprāt, Ādamsona kungs nav “režisors”. Viņš ir rupors. Viņš ir rupors, un, pirms atbildēt, kāpēc viņš ir rupors, ir jāatbild uz jautājumu: “Kas jūs esat, Jāni Ādamson?” Es domāju, ka uz to ir jāatbild speciālistiem, kas rūpīgi izanalizētu Jāņa Ādamsona kaut vai intervijas. Man gribētos teikt, ka viņš ir godīgs, bet kopš viņa ierašanās Latvijā meli un fantāzijas ir pavadījušas viņu visu laiku. Tagad viņam ir dota iespēja - iespēja nostāties tiesas priekšā un vienreiz pierādīt savu taisnību, jo tikai likums... Nē, nedz izmeklēšanas komisija, nedz prokuratūra, nedz Saeima jeb, kā Rasnača kungs pārteicās, šeit tiesas zālē viņu arestēs. Kādas muļķības! Trīs tiesas instances. Tiesas procesi. Kāpēc no tā ir jāizvairās? Es to nesaprotu. Jo tikai tas dos iespēju Ādamsona kungam publiski, demokrātiski, likumiski pierādīt savu taisnību vai pretēji. Un nav, nav te runa par demokrātiju, par izvēli starp demokrātiju un tiesiskumu! Tās nav izvēles. Izvēle, protams, ir starp deputāta imunitāti un principu: “Viens likums, viena taisnība visiem. ” Es nevaru piekrist Zvejsalnieka kungam: “Es neuzticos tādai tiesai. ” Visus tiesnešus iecēla šajā zālē. Tas bija Muciņa kungs, tas bija Rasnača kungs, kas rekomendēja šos tiesnešus Juridiskajā komisijā. Saeima uzticējās viņiem. Bet, ja Ādamsona kungs neuzticas prokuratūrai, un vienu prokuroru jau nomainīja, tiesnesi nomainīja... tas ir, tiesnesi viņus neuzticēsies. Ādamsona kungs, izvēlieties prokuroru, izvēlieties tiesnesi, izvēlieties valsti - ko gribat! Es stāšos tiesas priekšā tāpēc, ka es zinu, ka es neesmu vainīgs. Bet kāpēc jūs to negribat darīt? Es jums dodu carte blanche. Rīkojieties! Tas, ko es tomēr darīšu un kam viss jau ir sagatavots, tā, protams, ir civilprasība. Jo tikai likums un tikai tiesa var nolikt lietas pareizās vietās un varbūt tās arī sakāros mazliet, ja Rasnača kungs izlasīs līdz galam Kriminālprocesu, Civilprocesu, drusku pastrādās praktiski, sapratīs, kādā kārtībā tādas lietas ir darāmas. Man šķiet, ka mums tur mazlietiņ ir juceklis šajos jēdzienos. Es neaicinu šodien nevienu nedz balsot par Ādamsona izdošanu, nedz nebalsot. Mana pozīcija jums ir zināma, jo es balsoju par tiesiskumu. Par tiesiskumu, kuru var realizēt tiesa. Un tas nozīmē, ka Ādamsonam ir jāstājas tiesas priekšā. Bet neatkarīgi no šodienas balsojuma es iesniedzu civilprasību par goda un cieņas aizskaršanu, pieprasot kompensāciju 100 000 latu. Paldies par uzmanību.".
• 2000_09_07-seq39 language "lv".
• 2000_09_07-seq39 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 2000_09_07-seq39 mentions Q822919.
• 2000_09_07-seq39 mentions Q211.
• 2000_09_07-seq39 mentions Q1976817.
• 2000_09_07-seq39 mentions Q1092499.
• 2000_09_07-seq39 mentions Q1191011.
• 2000_09_07-seq39 mentions Q4803907.