Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_09_07-seq35> ?p ?o. }

• 2000_09_07-seq35 type Speech.
• 2000_09_07-seq35 number "35".
• 2000_09_07-seq35 date "2000-09-07".
• 2000_09_07-seq35 isPartOf 2000_09_07.
• 2000_09_07-seq35 spokenAs 125.
• 2000_09_07-seq35 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es domāju, ka šodien ir ārkārtīgi nopietns jautājums, un mana politiskā pārliecība ir tā, ka šodien mēs izšķiramies par tādu jautājumu - vai būs vai nebūs politiska vajāšana, kas vērsta pret Jāni Ādamsonu. Manuprāt, tas ir tas jautājums, kas šodien izšķiras. Tāds ir jautājums, jo praktiski ir jāsaprot, kāpēc ir deputāta imunitāte. Manuprāt, tas ir tāpēc, lai deputāts varētu paust savu viedokli, uzskatu. Tas ir mans vērtējums. Es gribētu pateikt arī to, ka mums, pieņemot lēmumu par Jāni Ādamsonu, ir jāatceras, ka vairāk nekā 40 tūkstoši vēlētāju ir viņu personīgi atbalstījuši un uzskata viņa vietu šeit, Saeimā, par ļoti vēlamu un nepieciešamu. Es arī gribētu uzsvērt to, ka parlamentārajā izmeklēšanas komisijā... Juridiskajā komisijā, izskatot prokuratūras prasību, bija deputātu attieksmi izsakošs balsojums, kas izvērtēja šos argumentus “par” un “pret”. Prokuratūras viedokli atbalstīja divi deputāti, seši bija “pret” un viens atturējās. Tāpat arī Mandātu un iesniegumu komisijā - tur rezultāts bija divi pret četri. Tas, manuprāt, parāda situāciju, to, kā šos jautājumus profesionāli vērtē tieši Saeimas deputāti atbilstoši savai pārliecībai. Atgādināšu, ka arī parlamentārajā izmeklēšanas komisijā astoņi no divpadsmit deputātiem, tātad astoņi no piecu partiju pārstāvjiem šajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, atbalstīja šo pašu formulējumu varbūt mazliet stingrākā formā, kā to 17. februārī minēja Jānis Ādamsons šeit no Saeimas tribīnes. Es dzirdēju arī to, ka “Latvijas ceļa” frakcijas līdere Kristiāna Lībane minēja to, ka deputātiem ir jābalso bez kādiem spaidiem. Es domāju, ka tas ir tieši tas, kas ir jādara, tāpēc mēs savā frakcijā neesam noteikuši obligāto balsojumu, tāpēc mēs arī dodam iespēju veikt šo sirdsapziņas balsojumu. Es domāju, arī “Latvijas ceļa” frakcijai vajadzētu tādam balsojumam būt, jo, ja bez spaidiem, tad nevajag uzspiest stingru frakcijas disciplīnu. Godājamie kolēģi! Mēs esam nonākuši, protams, zināmā tiesiskas dabas strupceļā. Kādā ziņā? Ja mēs tik stingri izvērtējam Jāņa Ādamsona runu, paziņojumu, tad jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam pietiek paņemt rokās oficiālo laikrakstu “Latvijas Vēstnesis”, paņemt rokās šīs stenogrammas, lēnām virzīties pa tām uz priekšu un ierosināt vienu krimināllietu pēc otras. Un es varu pateikt skaidri un gaiši, ka šeit nebūt visi cietušie nebūs no sociāldemokrātu partijas; viens no pašiem, nu, teiksim, lielākajiem grēkotājiem noteikti būs Gundars Bērziņš - tagadējais finansu ministrs. Personīgi mēs, sociāldemokrāti, šo ceļu neesam gājuši, jo neuzskatām, ka tā vajadzētu rīkoties ar saviem politiskajiem oponentiem. Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu uzsvērt arī to, ka mēs varam saskatīt arī tagad, piemēram, ļoti smagus apvainojumus, arī personiskas dabas apvainojumus. Es šeit nolasīšu kādu LETA ziņu, kur viens no Ministru kabineta locekļiem, ministrs tātad, saka tā: Jānis Ādamsons ir ļoti aktīvs, viņš ir vai nu jucis, vai debils. Nu mēs neskriesim tagad meklēt ārstu konsiliju, lai pierādītu, ka tas tā nav. Mēs nesāksim kriminālvajāšanu, neskriesim uz Ģenerālprokuratūru, nesāksim tiesu darbus, jo mēs uzskatām, ka paši vēlētāji ir tiesīgi un spējīgi izvērtēt šādus absurdus apgalvojumus. Un es šeit saku, ka šie ir apgalvojumi, šie nav minējumi, kad kāds kaut kur kaut ko ir liecinājis, vienalga, vai tieši vai pastarpināti. Tas ir viens, kas ir jāsaprot. Tāpat mēs redzam situāciju, ko jau minēja Burvja kungs, - ka 15. augustā Ministru prezidentam, manuprāt, ir gadījusies ne īpaši veikla tēze. Es to citēšu, tā ir no LETA. Tātad 15. augusts: “Man ir neskaidra sociāldemokrātu pozīcija, kuri par visu vari valstī grib radīt kaut kādus nemierus, cīņas un karus. ” Es gribētu pateikt, ka šeit mēs, ja labi gribam, varam saskatīt Krimināllikuma 72. pantā minētos noziegumus, kas ir noziegumi pret cilvēci. Ja labi gribam. Taču varam arī nesaskatīt. Bet mēs neuzsākam karagājienu, mēs neejam nekādā uzbrukumā ne pret Ministru prezidenta personību, ne pret viņa viedokli, kas ir diskutējams. Diskutējams! Es domāju, ka mums ir vairāk jāuzticas vēlētājiem, jātic, ka viņi ir spējīgi šādas lietas izspriest, izšķirt paši. Pretējā gadījumā mēs nonākam arī pie viedokļa, ka arī lēmums par tās vai citas politiskās partijas atbalstīšanu, par tā vai cita deputāta atbalstīšanu, virzīšanu uz Saeimu ir pilnīgi gadījuma rakstura, nejauša rakstura lēmums vai manipulācijas objekts. Es tam nepiekrītu. Kolēģi! Es gribētu teikt, ka šajās lietās, kas skar, kā Rainis teica, šīs politisko pretinieku, oponentu attiecības, ir jāpieņem zināmas regulējošas normas. Rainim tā bija humanitāte, pāri šķirām, pāri nacionālajai piederībai stāvoša norma, kas neliek pašmērķīgi izrēķināties ar politiskajiem pretiniekiem. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni. Es gribētu vēl uzsvērt to, kāpēc šīs divas Saeimas komisijas ar lielu vienprātības pakāpi, kuru es jau minēju, pieņēma lēmumu neatbalstīt Ģenerālprokuratūras prasību. Tāpēc, ka šī Ģenerālprokuratūras prasība, manuprāt un arī šo deputātu prāt, ir juridiski nepamatota un līdz ar to, protams, pretlikumīga. Krimināllietu jomā praktizējošam juristam šīs apsūdzības nepamatotība ir acīm redzama, un es pat teiktu, ka tā nav diskutējams jautājums. Es pieļauju iespēju, ka vai nu kļūdas pēc, vai... varbūt kāds, iespējams, ir sastādījis apzināti nepareizu dokumentu par saukšanu pie kriminālatbildības. Jo visi argumenti, kas ir šā Ģenerālprokuratūras dokumenta pamatā, balstās uz vienu - ka Ādamsons ir zinājis, ka šī informācija, šīs ziņas ir nepatiesas, un, zinot to, pilnīgi pretēji ir informējis sabiedrību. Es uzskatu, ka šāda konstatācija praktiski vispār nav juridiski pierādāma, tas ir viens aspekts. Un, otrkārt, es kā deputāts esmu pilnīgi pārliecināts... un arī vēlāk Ģenerālprokuratūra savā informācijā, ko mums ir iesniegusi, parāda, ka šādas ziņas komisijas rīcībā bija. Un mēs šeit nedrīkstam manipulēt ar faktiem, ka ir tiešas un netiešas liecības, jo īstenībā parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā ir tikai ziņas, ka nav šīs kriminālprocesuālās dabas viņas izmeklēšanas jautājumiem un virzībai. Un es, otrkārt, gribētu norādīt arī uz to, ka arī pašreiz, ja mēs uzmanīgi skatīsimies uz šo jautājumu, mēs neatradīsim tādu lietu kā tiešas vai netiešas liecības. Mēs atradīsim citu jautājumu - tiešus vai netiešus pierādījumus. Liecības vienmēr ir tiešas. Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu skaidri apzināties, ka Ģenerālprokuratūra nevarētu uzņemties tādu lomu, ka viņa teiktu tā: es gluži kā Finks zinu, kas un kā ir bijis. Ģenerālprokuratūra nevar pateikt tā, un mums visiem nav jāpieņem, ka viņai ir gaišredzības spējas. Un, ja mēs piekrītam Ģenerālprokuratūras argumentiem, tad iznāk, ka Ģenerālprokuratūra apveltī īstenībā pašu Ādamsonu ar šādām gaišreģa spējām, ja viņa saka, ka viņa rīcībā nebija toreiz tādu ziņu, bet vēlāk izrādījās, ka viņš tādas dabūja. Un vēlāk tās visas, kā apgalvo prokuratūra, izrādījās falsifikācija. Lūk, šeit ir jautājums, ko es gribētu uzsvērt. Nākamais, kas ir ārkārtīgi svarīgi, man liekas, ir tas, ka mums vajadzētu tomēr iedziļināties kaut vai pašas Ģenerālprokuratūras dokumentā, un es šeit atļaušos šo Saeimā iedoto dokumentu citēt: “Lai pārbaudītu Latvijas kriminālprocesuālā kārtībā ziņas par Andri Šķēli, Valdi Birkavu un Sončiku, Ģenerālprokuratūrā tika ierosinātas trīs atsevišķas krimināllietas. ” Tātad šīs ziņas bija. Mēs redzam - lai pārbaudītu tās. Nevis lai parādītu, ka nekā vispār nav bijis. Tas ir viens aspekts. Mēs redzam arī terminoloģiju, kāda bija. Un pat tad, ja šajās ziņās, kas ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā reāli bijušas, kāds no šiem informētājiem ir mānījies, maldinājis vai melojis, tas nemaina jautājuma būtību: šādas ziņas bija. Un tāpēc es personīgi neizprotu, kur šeit ir nozieguma sastāvs. Un tāpēc es domāju, ka būtu arī korekti kolēģiem norādīt varbūt arī uz Jāņa Lagzdiņa, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka, viedokli, kas izskanēja “Rīgas Balsī” 21. februārī: Ādamsona paziņojums, no viņa viedokļa, bija ļoti gudri formulēts, viņš valsts amatpersonas neapvainoja kriminālnozieguma izdarīšanā. Tas ir jūsu kolēģis. Tātad - kur šeit ir nozieguma sastāvs? Es jau 9. decembrī minēju, tik tiešām es arī domāju… iespējams, nesaskaņojot ar Ministru prezidentu, tobrīd - ar Andri Šķēli, arī Gundars Bērziņš minēja, un es varbūt citēšu šo pašu terminoloģiju. Tātad premjera Andra Šķēles … saistot viņa vārdu ar pedofilijas skandālu. Tātad 9. , 10. decembra “Diena”. Nu ko tad mēs varam teikt? Tad ir jāsāk prokuratūrai ļoti konsekventi virzīties šajā pašā virzienā arī pret Gundaru Bērziņu. Tas ir viens, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Tātad, ja mēs uzmanīgi to visu izvērtējam un saprotam, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā bija šīs ziņas, šie fakti, tad arī mums ir jāsaprot, ka mums nav ko nopietni pārmest no juridiskā viedokļa Jānim Ādamsonam. Un šeit ir jāsaka tā… varbūt vēl viens Ģenerālprokuratūras iesnieguma citāts: “Novērtējot iegūtos pierādījumus, ir konstatēts, ka gadījumi, par kuriem komisijai sniedz paskaidrojumus atsevišķas personas, vispār nav notikuši, tādēļ šīs krimināllietas izbeigtas noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. ” Bet atkal tas parāda to pašu faktu, ka komisijai ir sniegti šādi paskaidrojumi no personām. Tātad pati Ģenerālprokuratūra to apliecina. Bet tagad, kad mēs konstatējām, ka šāda informācija bija komisijas rīcībā, ko apliecina arī pati komisija, un, ja šīs, kā saka… Ģenerālprokuratūra… tiešās liecības tobrīd vēl nebija uzklausītas komisijā, bet bija Jāņa Ādamsona diktofonā, tad, ņemot vērā, ka viņš bija šīs komisijas priekšsēdētājs, neapšaubāmi, no mana viedokļa, tās bija arī komisijas rīcībā. Un informāciju, par kuru nav šaubu, kā pati komisija arī teica, drīkst publiskot. Tas ir pieņemtais komisijas lēmums… Tas ir viens. Otrkārt, kas man liekas ārkārtīgi svarīgi, ir tas, ka pēc kāda brīža, ja mēs uzmanīgi pasekojam Ģenerālprokuratūras nostājai, tiek mainīti spēles noteikumi. Vairs netiek skatīts jautājums par to, bija vai nebija šī informācija, bet notiek veikla vārdu spēle un tiek mainīts apsūdzības priekšmets. It kā neviļus. Un mēs uzzinām, ka tagad pētīs vainas pierādījumu analīzi, inkriminējot Ādamsonam, ka viņš apvainojis šīs amatpersonas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Reāli no šī teksta. Es šo lietu uztveru vai nu kā Ģenerālprokuratūras darbinieku kļūdu, vai kā apzinātu darbību tautas, sabiedrības un Saeimas deputātu maldināšanā.".
• 2000_09_07-seq35 language "lv".
• 2000_09_07-seq35 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q822919.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q211.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q1976817.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q2660080.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q25931626.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q1092499.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q27056014.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q511905.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q42814.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q1798029.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q5618600.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q6112526.
• 2000_09_07-seq35 mentions Q960031.