Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_09_07-seq26> ?p ?o. }

• 2000_09_07-seq26 type Speech.
• 2000_09_07-seq26 number "26".
• 2000_09_07-seq26 date "2000-09-07".
• 2000_09_07-seq26 isPartOf 2000_09_07.
• 2000_09_07-seq26 spokenAs 40.
• 2000_09_07-seq26 spokenText "Cienītie kolēģi! Ir tāds skarbs teiciens: “Politikā nav draugu, nav ienaidnieku, bet ir tikai intereses. ” Un arī šodien iepriekšējo kolēģu runās skanēja galvenokārt tās. Un tad man jājautā: kā interesēs mēs šodien balsosim? Vai mēs balsosim Latvijas valsts interesēs, latviešu tautas interesēs? Stipri šaubos. Vai mēs balsosim Drošības komitejas interesēs? Vai mēs balsosim pedofilu, narkomānu vai vēl kādu citu interesēs? Acīmredzot katrs zina, kā interesēs viņš balsos. Tāpēc man gribot negribot nākas analizēt jautājumu: kāpēc es balsošu un kā es balsošu? Un ko es redzu, runājot par šo jautājumu sabiedrībā? Es redzu apmātību. Vai tas ir normāli, ka viena daļa sabiedrības ar kvēlām acīm, ar kaislīgām runām aizstāv vienu viedokli, bet otra tikpat kvēli, tikpat kaislīgi aizstāv pilnīgi pretēju viedokli? Ja būtu runa par pasaules uzskatiem, es nebrīnītos, bet šeit ir runa par kriminālvajāšanu. Kā var šajā jautājumā būt tik ārkārtīgi pretēji un tik ārkārtīgi atšķirīgi viedokļi? Kā var būt tā, ka viens Latvijā ļoti pazīstams, izplatīts, cienījams laikraksts nemitīgi vairāku mēnešu laikā ievieto vienu un to pašu informāciju, kas ir vērsta tikai vienā virzienā? Tur raksta Bērziņš no Madonas, Priedītis no Aizkraukles un, es nezinu, vēl kāds no kaut kurienes, kāds varbūt arī no Sebežas atraksta. Pēc tam es paņemu otru laikrakstu, tajā pašā dienā, vienā un tanī pašā datumā, un izlasu pilnīgi pretējo - par vienu un to pašu cilvēku, par vienu un to pašu notikumu. Es tagad skatos uz Jāni Ādamsonu, un manās acīs viņš arvien paplašinās, paplašinās un kļūst arvien platāks, jo viņā iemiesojas tagad divi tēli. Viens - čekists, nelietis, vēl kaut kas. Slikts cilvēks vispār. Otrs tēls - cēls cīnītājs. Laikam ir sagatavots ērkšķu vainags, ko maukt galvā, ja būs nelabvēlīgs balsojums. Vienīgais, kas cīnās visā sabiedrībā pret neliešiem. Acīmredzot taisnība ir jāmeklē kaut kā citādāk, konstruktīvāk. Un tāpēc es gribu atcerēties dažus faktus arī nesenajā pagātnē, par ko šodien daudziem kaut kā negribas runāt. Vai tad prokuratūrā nebija pietiekami daudz materiāla par visādiem “pediem”? Krietni pirms slavenā televīzijas raidījuma. Viņi tur bija! Pirms slavenā raidījuma, kurā izskanēja ziņa par slavenajiem Šķēles podiem. Tagad tie ir ieņēmuši vietu Latvijas vēsturē, un iespējams, ka uz tiem vēl kāds sēž. Par spīti visam tam, kas ir izskanējis. Par spīti visai tai kritikai. Tātad vispirms bija krietna informācija kaut kur tiesībsargājošajās iestādēs. Tikai pēc tam tā parādījās televīzijas raidījumā “Nedēļa”. Tikai pēc tam! Tikai pēc tam parādījās ierosinājums veidot komisiju šeit, Saeimā. Šis ierosinājums izskanēja no šā cienījamā kunga mutes, kurš tagad man virsū skatās. Tas ir Linards Muciņš! Tas nebija Jānis Ādamsons. Tālāk. Bija ārkārtīgi interesanti, ka šeit no tribīnes mani kolēģi uzstājās pret komisijas dibināšanu, pret to, ko paredz Satversme. Šeit no tribīnes juristi runāja, ka nedrīkst dibināt komisiju, lai gan bija savākta trešā daļa deputātu parakstu un lai gan bija ievērota Satversme, balsoja pret šīs komisijas izveidošanu. Tātad balsoja pret Satversmi, būdami Saeimas deputāti. Tā tas bija. Un kas tālāk notika? Cienījamā Tautas partija! Ko tad jūs sākumā tā baidījāties izvirzīt savus deputātus uz šo izmeklēšanas komisiju? Jūs taču pavērāt iespēju Jānim Ādamsonam kļūt par komisijas priekšsēdētāju. Jūs esat galvenie vainīgie pie tā, ka viņš tur ir priekšsēdētājs. Jūs nobijāties. Es nezinu, kāpēc jūs to darījāt! Man liekas, nav jābūt sevišķi gudram rēķinātājam, lai izrēķinātu, ka jūsu atrašanās komisijā no paša sākuma būtu nodrošinājusi varbūt citu priekšsēdētāju. Un tad izpaliktu visa šī runāšana šodien. Un kas notika tālāk? Pēc zināma laika Tautas partija atmodās un piedāvāja savus deputātus komisijai, un viņi tur arī sāka strādāt. Tur viens deputāts ar biezu portfeli, protams, skraidīja ne pa tām durvīm, kaut ko bija sajaucis, nu, bet tas varbūt piederas pie lietas. Darbs ir smags, un cilvēkam tas atstāj iespaidu uz nerviem. Un tagad mēs esam nonākuši līdz tam, ka, atvainojiet, es redzu, skaidri redzu šeit divus politiskos blokus. Nerunāsim šeit par kaut kādiem cēliem ideāliem. Es redzu divus politiskus novirzienus. Katram ir sava politiskā spēle. Vienam ir tiesības lamāt čekistus, otram ir tiesības lamāt pedofilus, nu vēl te kādam ir kaut kādas tiesības. Katram šī lamāšana acīmredzot dos politiskus punktus. Kā nekā pusgads palicis līdz pašvaldību vēlēšanām, vajag jau kaut kādā veidā “uzspodrināt savu mundieri”. Bet pasakiet, ko darīt tiem deputātiem, kas šajā jezgā nevēlas iesaistīties, kas neredz savu vietu nevienā no šiem blokiem, nav šeit cīnītāji un kam ir citi ideāli, citi principi? Jo es esmu sen sapratis un, man liekas, daudzi ir sapratuši, ka šeit nav runa par Jāņa Ādamsona personu, par viņa izdošanu vai neizdošanu. Vai tiešām mēs to nesaprotam? Sen šis jautājums, kā diemžēl ārkārtīgi daudzi citi, ir pārtapis politiskās kaislībās, gar kurām mēs trinam mēles. Es atgādināšu 23. augustu - dienu, kad 1989. gadā vairāki miljoni baltiešu stāvēja slavenajā Baltijas ceļā, par ko toreiz jūsmoja visas pasaules televīzijas. Vai tagad kaut viens mūsu centrālais laikraksts 23. augusta rītā vispār runāja par šo datumu? Nevienas rindiņas, neviena vārda! Bēdīgi slavenie dzeloņainie un žultainie korespondenti neatrada laiku un savās smadzenēs vietu, lai par šo lietu uzrakstītu. Tas neinteresē vairs nevienu. Nekāds Molotova-Ribentropa pakts neinteresē, nekāda okupācija neinteresē. Ak Dievs, tas sen ir pagājis! Un gar ko mēs trinam mēles vairākus mēnešus? Lībanes kundzei nebija taisnība. Mūsu apvienība ilgi un dikti nesprieda. Mums bija tikai viena sēde, kur mēs savā starpā vienojāmies, kā mēs katrs šodien rīkosimies. Mēs te netaisījāmies mēnešiem ilgi lauzīt galvas ap šādu jautājumu. Diemžēl jā, šodien tā ir politisku kaislību lieta, nevis vienu cilvēku skaroša jautājuma izskatīšana. Diemžēl tā nu tas ir. Un uz šīm politiskajām kaislībām ar ļoti kāru aci noraugās daudzas fiziskās un daudzas juridiskās personas. Jo duļķaināks ūdens ir šeit, jo vairāk aizmirstas pavisam citas svarīgas, arī saimnieciskas lietas. Jo ļoti vienkārši ir ar politisku ākstīšanos novērst daudzu citu svarīgu jautājumu izskatīšanu. Mēs šodien šeit mierīgi nodevām uz komisiju mūsu iespējamo līgumu ar Austrāliju par izdošanu vai neizdošanu... Es domāju, ka citos apstākļos gan žurnālisti būtu par to rakstījuši, gan būtu kāds nācis un runājis viena vai otra viedokļa iespaidā. Šodien mēs vispār nemaz neiedomājamies, kas šajā projektā varētu būt iekšā. Tāpēc, ka tas mūs neinteresē šodien. Un tāpēc, cienītie kolēģi, ir maz ticams, ka šodienas balsojums kaut kam vispār pieliks punktu. Es tam neticu. Es neticu, ka tas ieviesīs zināmu skaidrību. Varbūt tikai tik daudz, ka paskatīsimies, kam ir labajā vai kreisajā rokā cik liels tas muskulis. Diemžēl šī jezga ieilgs. Un tāpēc visus mūs, tos, kas grib analizēt, es aicinu padomāt, kam šī jezga ir izdevīga šodien, ko te kurš grib slēpt vai atklāt un kam tas būs izdevīgi nākotnē.".
• 2000_09_07-seq26 language "lv".
• 2000_09_07-seq26 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q822919.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q211.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q1976817.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q39731.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q1092499.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q1250133.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q408.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q16362581.
• 2000_09_07-seq26 mentions Q193641.