Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_08_03_as-seq61> ?p ?o. }

• 2000_08_03_as-seq61 type Speech.
• 2000_08_03_as-seq61 number "61".
• 2000_08_03_as-seq61 date "2000-08-03".
• 2000_08_03_as-seq61 isPartOf 2000_08_03_as.
• 2000_08_03_as-seq61 spokenAs 125.
• 2000_08_03_as-seq61 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu apstāties tikai pie pāris aspektiem, kādi ir šīsdienas jautājumam. Pirmais tomēr ir jautājums sakarā ar alternatīvo likumprojektu, kas ir visai slidens un arī bīstams, tas ir jautājums par reorganizācijas lietu. Šeit gan Inkēna kungs ļoti deklaratīvi teica, ka viss, kas ir bijis vienots, ir bijis jāsagrauj laika gaitā un ka tas viss ir nederīgs. Bet ja mēs palūkojamies uz Eiropas Savienību... Es arī esmu par to: jo ātrāk mums būtu vienota valūta - eiro -, jo labāk! Turoties katram pie savas valūtas, mēs daudz naudas tērējam naudas mijējiem, sadārdzinās kredītu procents un tā tālāk. Tā ka visas šīs lietas jāizšķir no saimnieciskā lietderīguma viedokļa. Un es ticu, ka arī Eiropas Savienībā viena “svira” pēc otras tiks unificēta, kad tas būs valstīm izdevīgi. Šajā ziņā arī “Latvenergo” kā vienots saimniecisks komplekss ir lietderīgs, un tāds apgalvojums nav vienkāršs izdomājums, Latvijas speciālistu izdomājums. Es gribētu vēlreiz atgādināt divus argumentus par to, ka vienotam funkcionējošam kompleksam ir tomēr iespējas darboties ar labvēlīgākiem kredītiem, ar zemāku pašizmaksu ražot, pārvadīt un sadalīt elektroenerģiju. Analīze, ko dažādas konsultāciju firmas ir veikušas attiecībā uz Austrumeiropas valstīm, rāda, ka sadalīšanas rezultāts ir tas, ka deviņu gadu laikā nav radusies konkurence Polijā, Ungārijā, Čehijā. Energokompānijas sadalīšana neatkarīgos uzņēmumos radīja šajās valstīs tarifu pieaugumu. Piebildīsim - te jau vairākkārt tas tika teikts -, ka “Latvenergo” neto apgrozījums tuvojas tikai 300 miljoniem ASV dolāru, lai gan apkārtējās valstīs - Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā - energokompānijas ar šādu nelielu apgrozījumu nemaz nav. Līdzīgi tas ir, vadoties pēc uzstādītām ģenerējošām jaudām... Tā ka pasaules tendences rāda, ka enerģētikas sektors gan Eiropā, gan pasaulē tiek orientēts uz vertikāli integrētu uzņēmumu struktūru veidošanu. Tika kādreiz jau teikts, ka mūsu apstākļos pat pretēji vajadzēja rīkoties - izskatīt pat iespēju šai energokompānijai piesaistīt, iegūt akcijas dabas gāzes piegādes un uzglabāšanas uzņēmējsabiedrībā, tas ir, “Latvijas gāzē”. Otrs papildu arguments. Ir tāda konsultantu firma “Arturs Andersens”, tur ir pavisam sakarīgi speciālisti, viņi ir veikuši apskata analīzi par četrām lielām Eiropas elektroenerģijas kompānijām “Scottish Power”, “Fortum” un vēl divām, un viņu secinājums ir tas, ka šie uzņēmumi agresīvi paplašina savu darbību pasaules enerģijas tirgū, kam raksturīga arvien lielāka konkurence. Tur vadās pēc tāda principa: jo lielāks, jo labāks. Panāk mēroga efekta sasniegšanu, pie tam ar darbības diversifikāciju - saimnieko gāzes un ūdens apgādes jomā, ķīmiskajā rūpniecībā, komunikācijās; biznesa jomā izmanto dabīgo saikni starp ražošanu un sadali. Tātad par šo pirmo jautājumu, es domāju, jāteic, ka visi tie argumenti, ko mēs televīzijas ekrānos dzirdam no valsts augstākajām amatpersonām, ka te esot kaut kāds šausmīgs dabisks monopols un ka nu tas mūs apkrāpšot, neatbilst nekādam pamatojumam jeb argumentācijai. Otrais iebildums parasti ir tas, ka būšot grūtības ar kredītu saņemšanu. Līdz šim “Latvenergo” ir strādājusi normālā režīmā, strādājusi ar kredītiem, neko neieķīlājot, un arī turpmāk nebūs vajadzības tā darīt. Lielai kompānijai kredītus dod, pamatojoties uz naudas plūsmu, jo zina, ka te ir stabils ieņēmums, ko dod elektroenerģijas realizācija. Trešā iebilde, ko parasti izsaka augstas mūsu amatpersonas: būšot tarifu pieaugums. Nu paskatīsimies, kāda ir bijusi pārdotās elektroenerģijas pašizmaksa pagājušajā gadā. Pagājušais gads, kā jūs zināt, bija ar ūdeni trūcīgs gads, tādēļ bija visaugstākā pašizmaksa šajos pēdējos desmit gados - 2,179 santīmi par kilovatstundu, tātad 2,1 santīms. 1998. gadā pašizmaksa bija 1,5 santīmi, tad mēs bijām bagāti ar ūdeni. Arī šogad tas tā ir (par nožēlu, attiecībā pret lauksaimniekiem slapja vasara ir vērtējama negatīvi), un acīmredzot jau šobrīd, jau šajās dienās ražo vairāk elektroenerģijas, nekā Latvijā patērē, un kaut kas no tās jau tiek pārdots citur. No otras puses, paskatīsimies, kāda ir vidējā realizācijas cena! Šobrīd ir 3,028 santīmi par kilovatstundu, tātad starpība ir viens santīms. Šī ir tā rezerve, šī ir tā “šķēre”, kuras dēļ mēs varam diezgan stabili darboties nākamajos gados. Atcerēsimies arī to, ka 1996. gadā pārdotās elektroenerģijas pašizmaksa bija 1,9 santīmi! Tā ka iespēja turēt stabilu elektroenerģijas tarifu mums ir un par tā stabilitāti nebūtu jābēdājas. Ilustrācijai tikai piebildīšu, ka 1990. gadā vienas kilovatstundas pašizmaksa bija 1,4 kapeikas, tas ir tikpat, cik tagad tas ir santīmos. Nākamais jautājums. Ļoti pārdzīvo par to, ka šie uzņēmumi netiks nodoti valsts īpašumā un reģistrēti uz valsts vārda zemesgrāmatā. Es domāju, ka 2. punkts, ko tauta ir ierosinājusi un ko vairākkārt šodien ir citējuši, ir garants, ka nekas ļauns nenotiks ar šo valsts akciju sabiedrību, kuras akcijas pieder valstij, un ka tā nav privatizējama, nekādi citi apkārtceļi nevarētu būt, nekas cits nevarētu notikt. Var jau būt otrs variants, un savulaik par to arī tika diskutēts - ka tas ir zemesgrāmatā un tad ar koncesiju līgumu palīdzību tas tiek nodots kādam uzņēmumam apsaimniekošanā. Taču tas tikai sadārdzinās elektroenerģiju, jo būs maksa par nomu, tā ieies tarifos un sarežģīs šo lietu. Pie tam specifisks Latvijā ir tas, ka te ir hidroelektrostaciju īpatsvars. Tas tā nav citās valstīs, un šeit jābalansē ar elektroenerģiju, kas ražota termoelektrocentrālēs. Vēlreiz atgriežos pie Inkēna kunga teiktā par sociāldemokrātu nostādnēm. Sociāldemokrātiem ir programma, ir nostādnes, un viņš varētu iepazīties ar šo programmu. Tā nav darba ņēmēju partiju pārstāvoša, tā pārstāv darba ņēmēju un darba devēju, jo primārais uzdevums ir panākt, lai mums būtu darba vietas, labi apmaksātas darba vietas, un lai piedāvātu kvalificētu darbu attiecībā uz šīm labi apmaksātajām darba vietām. Tā ka šeit nevajadzētu balstīties uz citiem avotiem, vajadzētu uz primāriem avotiem balstīties arī Inkēna kungam. Un, kas attiecas uz veikalu privatizāciju, kas bija agrāk, pašā Atmodas sākumā, jāteic - jūs atceraties, ka tas notika bez Privatizācijas aģentūras starpniecības, bija Ekonomikas ministrijā attiecīgs departaments, un šī tā saucamā mazā privatizācija notika raitā tempā un bija ļoti produktīva. Es arī uzskatu, ka pārējās privatizācijas nolūkos nebija jāveido Privatizācijas aģentūra, varēja būt kādas struktūrvienības Ekonomikas ministrijā un būtu šī politika virzīta - privatizācija kopā ar plānveidīgu, mērķtiecīgu struktūrnozares izveidi pašā Latvijā. Pašās beigās es gribu vienkārši piebilst par mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbu šorīt. Man tomēr ir pārsteigums, ka komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns komisijas locekļiem piedāvā alternatīvu likumprojektu, kuram nav nekāda paraksta, ne premjera paraksta... Mēs jautājām. Nē, tas nav valdības likumprojekts. Jautājām: kas tad to iesniedzis, kas parakstījis? Tātad, tā teikt, “autorizējās” Tautas partija. Nevar tā izturēties pret šādām ļoti nopietnām saimnieciskām lietām, nevar tā piedāvāt likumprojektu. Sekundē, minūtē... un tūliņ ņemt un balsot... Tas ir nenopietni. Kas tad liecina par nenopietnību? Te jau pēdējā gada laikā runāja par dažādiem “viļņiem” šā uzņēmuma privatizācijas variantos. Tā ka mans priekšlikums ir šāds: liksim mierā “Latvenergo”, nodarbosimies ar daudz nopietnākām, vajadzīgākām lietām - ar uzņēmējdarbības rosināšanu, eksporta un importa bilances negatīvā saldo ātrāku novēršanu un citām produktīvākām lietām! Paldies par uzmanību.".
• 2000_08_03_as-seq61 language "lv".
• 2000_08_03_as-seq61 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q211.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q193089.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q458.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q21625222.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q33.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q3736450.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q35.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q4459436.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q36.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q28.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q34.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q20.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q213.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q1250133.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q6454285.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q2484354.
• 2000_08_03_as-seq61 mentions Q1439075.