Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_08_03_as-seq59> ?p ?o. }

• 2000_08_03_as-seq59 type Speech.
• 2000_08_03_as-seq59 number "59".
• 2000_08_03_as-seq59 date "2000-08-03".
• 2000_08_03_as-seq59 isPartOf 2000_08_03_as.
• 2000_08_03_as-seq59 spokenAs 137.
• 2000_08_03_as-seq59 spokenText "Jā, mēs šodien ilgi un gari esam debatējuši - un ne tikai šodien, bet jau ļoti daudzās plenārsēdēs un ļoti ilgi esam debatējuši par to, ko darīt ar šo briesmīgo monopolu - “Latvenergo”. Es gribētu vaicāt: ko mēs iegūsim, ja “Latvenergo” sadalīsim daļās? Zaudēsim, pirmkārt, tā vērtību, jo tā samazināsies par 40 miljoniem. Sadalītā sistēmā tas, protams, vairs nebūs ekonomisko rādītāju ziņā viens no labākajiem uzņēmumiem, nebūs starp 192 pasaules energokompānijām un nebūs arī labākais uzņēmums starp Baltijas valstu 500 uzņēmumiem. Te izskanēja doma, ka, piemēram, par “Latvijas gāzes” algām mēs neko sliktu nedzirdam. Jā, mēs par tām neko sliktu nedzirdam, jo tur ir privātkapitāls. Par šīm algām mēs neko nedzirdam. Bet vai tāpēc tas nozīmē, ka ir mazas algas “Latvijas gāzes” vadībai? Vai tas, ka mēs par “Lattelekom” vadības algām neko nedzirdam, nozīmē, ka “Lattelekom” vadībai tās ir mazas? Mēs vienkārši neko nezinām un tāpēc esam spiesti samaksāt tādus tarifus, kādus no mums prasa. Pasaules pieredze rāda, ka sekmīgi var darboties gan valsts, gan pašvaldību, gan arī privātie uzņēmumi. Rezultāts parasti ir atkarīgs no uzņēmumu vadības godaprāta un no likumdošanas vides, kurā darbojas šie uzņēmumi. Diemžēl mūsu likumdošanas vide vēl šobrīd ir pārāk vārga, lai mēs šajā brīdī piekristu tautas ierosinātajam variantam, ka energokompānijai šobrīd ir jāpaliek nesadalītai un valsts īpašumā. Ja mēs runājam par tarifiem, tad jāteic, ka Latvijā tarifi varētu - jā, varētu! - būt zemāki, ja Latvijā būtu lielāks patēriņš. Šobrīd Latvijā patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no viszemākajiem Eiropā - tikai 2000 kilovatstundas. Ja šis patēriņš augtu dubulti, tad tarifs, dabīgi, varētu krist uz leju. Taču, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar tarifiem Eiropā, tad redzam, ka Latvijā šobrīd tarifs ir 3,9 santīmi, Lietuvā - 4 santīmi, Igaunijā - 3,16 santīmi. Beļģijā tarifs ir 2,4 reizes lielāks, Vācijā - 2,1 reizi lielāks, Austrijā - 1,74 reizes lielāks, Francijā - 1,6 reizes lielāks nekā Latvijā. Bez tam jāņem vērā, ka Latvijas energokompānija 25,7% no naudas, kas iekasēta par elektroenerģiju, nomaksā nodokļos. Ja šī energokompānija tagad kļūs privāta, tad, protams, radīsies vēl daudzi papildu izdevumi, kuri būs jāieskaita tarifā. Privātkompānijas peļņa, elektroenerģija plūdīs caur vairākām patstāvīgām sadalītās energosistēmas daļām, un tas neizbēgami radīs uzņēmumam papildu izdevumus gan nodokļu veidā, gan arī savstarpējo norēķinu veidā, un arī pati restrukturizācija prasīs apmēram 13 miljonus latu. Tātad pašreiz aktuāla ir brīvā Latvijas enerģijas tirgus izveide… Baltijas elektrotirgus izveide, ko paredzēts ir īstenot 2002. gadā. Jāpaskaidro, ka Baltijas valstu brīvais elektroenerģijas tirgus pēc Ziemeļvalstu un dažu citu valstu parauga iecerēts kā tirgus, kurā darbojas vienota pārvades sistēma: operatora vadīts elektroenerģijas kopfonds - birža, kurā elektroenerģijas lietotājs var iepirkt no tās energosistēmas, kas to piedāvā vislētāk. Pārvades tīklu uzdevums ir nopirkto elektroenerģiju piegādāt lietotājiem. Latvijas iedzīvotājiem šobrīd visekonomiskāk un visizdevīgāk ir elektroenerģiju pēc iespējas vairāk ražot pie sevis, jo šobrīd vidējais tarifs, par kādu elektroenerģiju saražo Latvijā, ir zemāks nekā tas tarifs, par kādu mēs to iepērkam no Igaunijas, Lietuvas vai arī no Krievijas. “Latvenergo” šodienas struktūra netraucē Latvijas ieiešanai Eiropas Savienībā, un tādēļ šobrīd neredzu pilnīgi nekādu briesmu, ja mēs atbalstītu Latvijas iedzīvotāju parakstīto likumprojektu. Parakstītāju skaits nav mazs - 307 tūkstoši parakstu! Un, ja runājam par alternatīvo likumprojektu, tad jāteic, ka komisijai ir tiesības izstrādāt alternatīvo likumprojektu, un viņa ir to iesniegusi. Savukārt mūsu tiesības ir nobalsot “par” vai “pret”. Viens no labiem momentiem arī alternatīvajā likumprojektā ir tas, ka arī tas paredz šo energokompāniju izņemt no privatizējamo uzņēmumu saraksta. Taču šobrīd es personīgi uzskatu - un arī Jaunā partija tā domā -, ka mums būtu jāatbalsta vēlētāju ierosinātais likumprojekts un tas jāpieņem šodien pirmajā un arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2000_08_03_as-seq59 language "lv".
• 2000_08_03_as-seq59 speaker Jevgenija_Stalidzane-1944.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q211.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q37.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q191.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q193089.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q40.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q458.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q3736450.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q39731.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q159.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q142.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q31.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q183.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q404542.
• 2000_08_03_as-seq59 mentions Q2021874.