Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_08_03_as-seq49> ?p ?o. }

• 2000_08_03_as-seq49 type Speech.
• 2000_08_03_as-seq49 number "49".
• 2000_08_03_as-seq49 date "2000-08-03".
• 2000_08_03_as-seq49 isPartOf 2000_08_03_as.
• 2000_08_03_as-seq49 spokenAs 125.
• 2000_08_03_as-seq49 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es vēlētos mazliet paraudzīties tajā laika posmā, kopš sociāldemokrāti ir Saeimā. Tas ir kopš 1998. gada rudens. Jau toreiz mēs energosektoru, enerģētiku uzskatījām par vienu no būtiskākajām nozarēm kaut vai tādēļ vien, ka - es pieminēšu tikai vienu šādu faktu - elektrības tirgus apjoms Latvijā ir 250 miljoni gadā, tātad tas ir otrs lielākais sektors. Mēs zinām, ka perspektīvā elektrības tirgus var tikai palielināties un tādēļ, runājot par šo tautsaimniecības nozari, jāsaka, ka tā ir perspektīvā jebkuru tautsaimniecības nozari ietekmējoša. Es gribētu pieminēt arī otru lietu. “Latvenergo” problēma zināmā mērā atspoguļo visu to garo ceļu, ko Latvijas valsts savā desmit gadus ilgajā laikā pēc neatkarības atjaunošanas ir nogājusi. Mēs zinām, ka toreiz bija pirmais naivais pacēlums. Vēl pirms nedēļas es runāju ar vienu no cilvēkiem, kas pašlaik ir pensionēts, bet kas ir neatkarības pirmajos gados vadījis stratēģiskā ziņā ļoti svarīgu tautsaimniecības nozari. Viņš teica: “Jā, es esmu aizgājis projām, jo diemžēl tāpat kā daudzi es naivi ticēju tam, ka jebkura lieta Latvijas valstī, tajā skaitā privatizācija, notiks godprātīgi. ” Un arī šodien, apspriežot Enerģētikas likuma grozījumus, manuprāt, ir jārunā par divām lietām. Viena lieta - tā ir tautsaimniecība kā tāda, un tie būtu četri balti krekli. Otra lieta - tā ir sirdsapziņa, proti, tas, kā notiek privatizācijas process valstī, cik tas ir godprātīgi. Un varbūt tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ tik daudz cilvēku gāja tikai ierosināt referendumu par grozījumiem Enerģētikas likumā. Es gribu uzsvērt: referendums ir tikai ierosināts! Līdz ar to man gribētos atspēkot apgalvojumu, ka mūsu tautas daļa, tie cilvēki, kas gāja parakstīties, nav izlasījuši Enerģētikas likuma grozījumus. Jā, iespējams, ka viena daļa cilvēku patiešām aizgāja parakstīties, lai tādējādi protestētu pret visām tām nejēdzībām, kas ir līdz šim notikušas, bet manā pastā pienākošās vēstules liecina pavisam ko citu. Es esmu lasījusi cilvēku vēstules, kurās tiek analizēta situācija enerģētikas tirgū, enerģētikas nozarē, kurās tiek domāts par to, kā Latvijas valstij jāattīstās uz priekšu, un gandrīz vai vairākumā gadījumu es tajās sastopos ar šādu viedokli: ja pēdējos gados mums ir bijusi tik negatīva pieredze sakarā ar privatizāciju, vai mēs drīkstam šodien spert tik ārkārtīgi izšķirīgus, valstiski nozīmīgus soļus, lai šodien sagrautu to pēdējo? Es gribu uzsvērt, ka “Latvenergo” līdz ar citām tautsaimniecībai ļoti nozīmīgām uzņēmējsabiedrībām, kas pieder valstij, ir viens no, sacīsim tā, pašiem būtiskākajiem un gardākajiem kumosiem, kas vēl ir atlikuši privatizētājiem. Tas patiešām ir ļoti, ļoti nozīmīgi. Es domāju, ka viens no iemesliem ir šie sirdsapziņas jautājumi, kas daļai no cilvēkiem lika iet parakstīties par referenduma ierosināšanu. Sociāldemokrāti nav valsts kapitālisma aizstāvji. Tieši otrādi, sociāldemokrāti domā par to, lai Latvija nepārvērstos par teritoriju, kurā notiek tikai privatizācijas process un kurā netiek domāts par pilsoņiem, par tiem cilvēkiem, kas Latvijā dzīvo un kas ir šīs valsts elektroenerģijas patērētāji. Tas ir, manuprāt, arī pats galvenais mērķis un uzdevums, kura dēļ mēs, Saeimas deputāti, šeit vispār strādājam un kuru dēļ mūsu darbs šeit ir vērā liekams. Godājamie kolēģi! Es vēlētos atgādināt, ka šī ir mūsu Saeimas ārkārtas sesija. Šī ārkārtas sesija nebūtu bijusi jāsasauc, ja Saeimas deputāti būtu atsaukušies Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas un citu opozīcijas partiju aicinājumam izskatīt Enerģētikas likuma grozījumus jau iepriekš. Kā atceraties, divas reizes sociāldemokrāti pavasara sesijā ierosināja šos grozījumus. Divas reizes šie grozījumi netika atbalstīti. Ziniet, tagad es jūtos tā kā Austrumu tirgū, kur tirgotājs par savu preci vienmēr sākotnēji prasa desmit reizes lielāku samaksu. Un, ja nu atrodas tāds muļķis, kas šo desmit reizes lielāko summu maksā, kā tas notika Latvijas valstī 90. gadu sākumā, kad par sviestmaizi tika privatizēti ļoti nozīmīgi uzņēmumi, tad, protams, Austrumu tirgotājs ir ļoti apmierināts un smejas par šo naivo pircēju. Ja nu tas tā nenotiek, ja pircējs ir gudrāks un tomēr saka: “Nē, es gribētu maksāt vismaz pusi no nosauktās cenas,” - tad sākas kaulēšanās. Šī situācija ar “Latvenergo” man rada diemžēl tādas pašas asociācijas. Tā ir kaulēšanās! Ja jau mēs nevaram ņemt un privatizēt Daugavas hidroelektrostacijas un augstsprieguma pārvades tīklus, tad ņemsim vismaz zemsprieguma sadales tīklus! Nu, ja to nevar, tad vismaz termoelektrocentrāles! Diemžēl šāda situācija pašlaik ir izveidojusies - izveidojusies Latvijā laikā, kad mums vēl nav izstrādāts Tīklu kodekss, kad mums vēl nav vienotā regulatora, kas būtu galvenais garants tarifu jautājumā. Zibensātrais teps, kādā vajadzēja notikt “Latvenergo” un “Eesti” enerģijas apvienošanai... diemžēl zibensātrs tas bija tikai “zemgalda” periodā. Saeimā, valdībā par to plašāk diskutēts netika. Godājamie kolēģi! Runājot par mūsu priekšā esošajiem diviem likumprojektiem - par grozījumiem, ko ir iesnieguši vēlētāji ar Prezidentes starpniecību šeit, Saeimā, un par alternatīvo likumprojektu, kas, kā dzirdējāt, stundas laikā ir tapis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pēc viena deputāta - Andra Šķēles iesnieguma, es vēlētos citēt, es vēlētos vēlreiz uzsvērt to galveno jautājumu, par kuru mēs te runājam. Tātad: vai Daugavas hidroelektrostacijas un augstspriegumu pārvades tīkli būtu jāsaglabā uz valsts vārda, kā tas ir rakstīts alternatīvajā likumprojektā? Izlasīsim, kā precīzi skan vēlētāju ierosinātie grozījumi! Un, proti, es vēlreiz citēju, godājamie kolēģi: “Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas pieder valstij. ” Tātad valsts ir vienīgais īpašnieks. Arī alternatīvajā likumprojektā ir ļoti neskaidri pateikts, kam tad īsti piederēs pārējais “Latvenergo” īpašums. Privatizācijai diemžēl būs pakļautas termoelektrostacijas. Jā, pilnīgi pareizi, kolēģi, kuri iepriekš runāja par tirgus liberalizāciju! Sociāldemokrāti nekad nav bijuši pret tirgus liberalizāciju, nekad nav bijuši pret vienotā Baltijas tirgus izveidi. Tieši otrādi! Mēs esam strādājuši pie šiem jautājumiem. Un visbeidzot, cienījamie kolēģi, lai parādītu mūsu šīsdienas diskusijas divdabīgo, es teikšu, divdomīgo dabu, es gribētu citēt vienu teikumu no alternatīvā likumprojekta, proti, tā likumprojekta, kas tika izstrādāts ne jau pēc vēlētāju ierosinājuma. Tā 5. pants 2. lappusē skan šādi: “Akciju sabiedrību “Latvenergo” svītro no privatizējamo uzņēmumu saraksta, un tās reorganizāciju veic Ekonomikas ministrija. ” Manā priekšā ir nupat 2000. gada jūnijā iznācis ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību, ko ir parakstījis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Un te - enerģētika nozarē pie tās attīstības aktualitātēm ir minēts sekojošais. Tātad viena no enerģētikas attīstības aktualitātēm ir enerģētikas uzņēmumu privatizācija un pārstrukturēšana. Tālāk lasot, ir vēl tāds teikums, ka pašlaik Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāts rīcības plāns ar laika grafiku “Latvenergo” privatizācijai. Cik un kā šīs domas mainīsies un kurā minūtē - tas ir ārkārtīgi grūti pasakāms jautājums. Ja pat šodien mēs šeit, Saeimā, nobalsotu par kādu no likumprojektiem, tomēr jebkurā gadījumā paliek risks, ka Saeima to var atkal grozīt. Tādēļ, manuprāt, mums būtu ļoti jārēķinās ar vēlētāju domām, un, lūdzu, neturēsim Latvijas pilsoņus, kas ir gājuši parakstīties, par muļķiem, ka viņi nesaprot šo situāciju. Manuprāt, tauta ļoti labi saprot, kas notiek, un mēģina ar savām iespējām cīnīties pret to.".
• 2000_08_03_as-seq49 language "lv".
• 2000_08_03_as-seq49 speaker Viola_Lazo-1954.
• 2000_08_03_as-seq49 mentions Q822919.
• 2000_08_03_as-seq49 mentions Q211.
• 2000_08_03_as-seq49 mentions Q21625222.
• 2000_08_03_as-seq49 mentions Q47182.
• 2000_08_03_as-seq49 mentions Q3736450.
• 2000_08_03_as-seq49 mentions Q39731.
• 2000_08_03_as-seq49 mentions Q12360039.
• 2000_08_03_as-seq49 mentions Q511905.