Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_08_03_as-seq39> ?p ?o. }

• 2000_08_03_as-seq39 type Speech.
• 2000_08_03_as-seq39 number "39".
• 2000_08_03_as-seq39 date "2000-08-03".
• 2000_08_03_as-seq39 isPartOf 2000_08_03_as.
• 2000_08_03_as-seq39 spokenAs 125.
• 2000_08_03_as-seq39 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Pateicos tiem 307 tūkstošiem 300 Latvijas pilsoņiem, kuri parakstījās par izmaiņām Enerģētikas likumā. Tautas atbalstītās izmaiņas ir konkrētas un saprotamas - “Latvenergo” ir jābūt vienotam, nedalāmam valsts uzņēmumam, no tā sistēmas neko nevar izdalīt, to nevar dalīt, to nevar restrukturizēt! Šī vienotā sistēma nevar tikt ieķīlāta vai privatizēta. Tā nevar būt privatizēta! Kas attiecas uz alternatīvo priekšlikumu, tad, protams, tur ir iestrādātas vismaz 5-7 viltības, lai Latvijas “Latvenergo” sagrautu, kā ir sagrauti desmitiem Latvijas uzņēmumu. Tātad “Latvenergo” kā nedalāms uzņēmums paliek Latvijas valsts īpašumā, tas ir Latvijas tautas īpašums, un tie paraksti liecina, ka mēs nevaram ignorēt mūsu iedzīvotājus. Un tas būs arī Latvijas Republikas ekonomikas mugurkauls. Visiem ir jāzina un jāpilda Latvijas Republikas Satversmes 2. pants: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. ” Es vēlreiz atkārtoju: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai!” Nevajag spēlēties ar Latvijas tautu un Latvijas iedzīvotājiem! Kam tas nav saprotams? Prese un televīzija, arī daži politiķi - Šķēles kungs - no šīs tribīnes Latvijas sociāldemokrātus apvaino visdažādākajos it kā nedarbos, ka mēs gribam pat privatizēt “Latvenergo”, bet vai sociāldemokrāti novērtēja “Latvenergo” par 138 miljoniem? Kas novērtēja trīs “hesus” par 29 miljoniem, ja viena tā Gaismas pils, kuru grib uzcelt, maksā 87 miljonus? Vai tās nav muļķības no Latvijas Privatizācijas aģentūras un citu politiķu puses, kuri piestrādā tā, kā ir piestrādāts uz pārējiem uzņēmumiem? Mūsu vērtējumā “Latvenergo” maksā no 1,8 līdz 2 miljardiem latu. Kurš var nopirkt šo uzņēmumu no Latvijas? Beļģija, Holande? Nevajag runāt muļķības no šīs tribīnes un cilvēkiem stāstīt! Ja vajadzētu uzcelt jaunu sistēmu, tad tā izmaksātu no 2,5 līdz 3,5 miljardiem. Atcerieties šos ciparus un nestāstiet cilvēkiem brīnumus! Tagad par to viena kilovata celšanu, ka celsies cena par vienu kilovatu. Jā, ja tiks privatizēts, tad no 40 līdz 150 procentiem celsies cena par vienu kilovatu, kā tas notika ar “Latvijas gāzi”. Šķēles kungs labi to atceras, būdams premjerministrs. Kad sāka privatizēt “Latvijas gāzi”, tika ieviesta abonentmaksa no 1,1 lata līdz 3,3 latiem. Par ko Latvijas iedzīvotāji maksā šo naudu, (Starpsauciens: “Par gāzi!”) ja “Latvijas gāzes” noteiktajā cenā jau ir iekļauta visa transportēšana? Vai tie, kas privatizē “Latvijas gāzi”, ir ielikuši kādu metru no tiem cauruļvadiem, kas tika ielikti Padomju Savienības laikā, un par to Latvijas iedzīvotāji saņēma mazas algas. Par to vajag runāt! Tagad mēs varam atcerēties arī to, ka 1997. gadā no Rīgas Domes īpašuma tika izņemtas 500 elitāras mājas. Kur tās mājas ir palikušas? Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nav telpu, ģenerālprokuroram arī nevar atrast dzīvokli, bet māju nav. Ir jāatceras arī jezga ap “Rīgas” viesnīcu, tas, kas tur notika; kā gribēja pārcelt Latvijas Universitāti uz Salaspili, bet ko darītu ar tās telpām? Latvijas Privatizācijas aģentūra no paša sākuma strādā ļoti slikti, un visas tās darbības ir tagad redzamas. Kur palika visi tie 3 miljoni, 10 miljoni; visas pārējās afēras, kas notika? Tagad jūs redzat, ka vienai darbiniecei seifā atrodas 150 vai 180 tūkstoši latu, cits darbinieks mierīgi ņem naudu no cilvēkiem... Un tad mums saka, ka tā aģentūra strādājot ļoti labi. No paša sākuma šinī aģentūrā nebija vadības un nebija kārtības! Kas attiecas uz tām privatizācijām. Atcerēsimies kaut vai Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcu. Cik nodokļu maksātāju naudas tur aizgāja, lai segtu parādus, kurus radīja šie privatizētāji, kuriem nav vietas viņu dzimtajā valstī, bet viņi atrod nezin kāpēc vietu, ka privatizēt kaut ko var Latvijā! Kas notika ar Ķemeriem? Kāpēc 19 dziļurbumi ar minerālūdeni tika pārdoti par 30 tūkstošiem latu? Kāpēc tika iznīcināta Rīgas vagonu rūpnīca? Kur palika VEF, “Alfa”, Rīgas autoelektrorūpnīca? Kāpēc autorūpnīcu Jelgavā iznīcina un pārdod par sviestmaizi visu tās iekārtu? Un, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar Ķemeru sanatoriju, tāpat ar visām citām sanatorijām Rīgas Jūrmalā, vai tad tur nav pielikts pirksts klāt? Bet... (No zāles deputāts A. Kiršteins: “Kas notiek ar dzelzceļu?”) Ja jūs runājat par dzelzceļu, tad ir jāpasaka, ko dara tie slavenie vīri, kas strādā par pilnvarniekiem, padomniekiem vai valdes locekļiem valsts uzņēmumos, izpildot četrus vai vienpadsmit darbus. Kāpēc viņi nerūpējas, lai nostādītu savas rūpnīcas tajā līmeni, ka tās būtu konkurētspējīgas arī Eiropas tirgū? Diemžēl šie kungi atbrauc vienu reizi uz rūpnīcu, lai saņemtu algu, un ar to viss beidzas. Tad ir arī jāpaprasa, kāpēc “Latvijas dzelzceļā” parādījās operatori, kas viņus tur ielika iekšā, jo ne jau viens pats Zorgevics viņus ielika. Un, ja tagad mēs paskatāmies uz “Latvijas kuģniecību”? 5-7 miljoni, par ko tagad runā, ka ir jau sagatavota kaut kāda nauda par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Kāpēc Latvijas kuģi tika palaisti pasaulē ar svešiem karogiem? Kāpēc tie reģistrēti ofšora zonās? Kāpēc “Lattelekom”, no kura akcijām 51% pieder Latvijas valstij, diemžēl budžetā neko nemaksā, un visi tā pakalpojumi ceļas ik dienu? Es jau nemaz nerunāju par tiem bezdarbniekiem... Ja mēs paskatāmies uz bezdarbniekiem, tad jājautā: kas apmaksā to naudiņu Jēkabpils cukurfabrikas strādniekiem? Kur palika tie 1200 cilvēki, kuri tika izdzīti no meža dienesta laukā? Un, ja mēs redzam, ka to bezdarbnieku ir it kā mazāk, tad tas ir pateicoties apstāklim, ka latvieši atrod darbu ārzemēs, bet citi aiziet viņsaulē. Tāpēc ir jāatbalsta grozījums Enerģētikas likumā, kuru ir pieprasījuši Latvijas pilsoņi ar saviem parakstiem, un Latvijas pilsoņus vajag cienīt. Paldies.".
• 2000_08_03_as-seq39 language "lv".
• 2000_08_03_as-seq39 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q16350881.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q211.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q2660080.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q193089.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q3736450.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q31.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q80021.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q15180.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q498407.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q179830.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q4208062.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q404542.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q327094.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q1512969.
• 2000_08_03_as-seq39 mentions Q6497410.