Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_08_03_as-seq35> ?p ?o. }

• 2000_08_03_as-seq35 type Speech.
• 2000_08_03_as-seq35 number "35".
• 2000_08_03_as-seq35 date "2000-08-03".
• 2000_08_03_as-seq35 isPartOf 2000_08_03_as.
• 2000_08_03_as-seq35 spokenAs 125.
• 2000_08_03_as-seq35 spokenText "Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamais priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, vēlētāji un iedzīvotāji! Es šeit gribētu uzsvērt vienu - šodien Saeimā, cik es noprotu, ir pietiekami liela sajukuma diena. Deputāti bieži maina savu viedokli, un tas varbūt nav tas labākais ceļš. Tāpēc es vienmēr esmu uzskatījis, ka skaidra, noteikta pozīcija ir tomēr labāka nekā kaut kādas svārstības. Es šeit gribētu pateikt, kā mēs, sociāldemokrāti, vērtējam šos divus projektus. Mēs uzskatām, ka tautas ierosinātais likumprojekts ir jāņem par pamatu, un aicināsim Saeimu atbalstīt. Protams, mēs uzskatām, ka alternatīvais projekts, kas vēl pavisam nesen, arī šodienas sēdē, netiešā veidā neguva zināmu atbalstu, tomēr būtu noraidāms. Valdības partijas, manuprāt, rīkotos gudri, ja atbalstītu tautas ierosināto likumprojektu un pieņemtu bez jebkādiem grozījumiem. Manuprāt, valdībai labāk ir atbalstīt tautas ierosinātu likumprojektu nekā iet uz referendumu un zaudēt opozīcijai. Otrs, ko es gribētu ierosināt, ir tas, ka tiešām šeit mēnešiem garas diskusijas ir liekas, neauglīgas. Jo pietiekami skaidri ir iezīmētas nostājas. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka katrs deputāts, kas kaut mazliet interesējas par šo “Latvenergo” jautājumu un šiem likumprojektiem, ir pietiekamā skaidrībā, lai par tiem debatētu, diskutētu un lai viņam būtu viss pamatā skaidrs. Pilnīgi neatkarīgi no frakcijas piederības. Es gribētu uzsvērt arī to, ka, manuprāt, valdības partijām šodien nav kopīgas pozīcijas. Ka astoņu mēnešu laikā valdība ir piedāvājusi četrus “Latvenergo” privatizācijas vai daļējas privatizācijas modeļus. Arī šim alternatīvajam likumprojektam, kas tagad ir iesniegts valdībai, es šeit varu saskaitīt četras redakcijas ar pietiekami būtiskām atšķirībām. Labots, pēc tam atkal labots un precizēts, pēc tam vēl kaut kas tur uzlabots. Svītrots un labots, lāpīts un pārlāpīts. Tas viss ir kaut kādā ziņā dabīgi, bet pavisam dabīgi tas viss būtu ritējis paralēli šīm ārkārtas sēdēm par “Latvenergo”, ko opozīcijas partijas ierosināja iepriekšējā sesijā šeit, Saeimā. Tad visas šīs lietas būtu labas. Es negribu runāt par to, ka īstenībā jebkuri grozījumi runā pretim Satversmes garam. Tas ir pilnīgi skaidrs. Formāli tos var izdarīt, taču Satversmei ir ne tikai formālā puse, bet arī principi. Ja jūs tam neticat, varat pajautāt saviem kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Nākamais, ko es gribētu uzsvērt šeit, ir tas, ka visi šie ļoti daudzie un atšķirīgie privatizācijas modeļi, manuprāt, apliecina tikai vienu: vismaz daļai no valdības galvenais ir uzsākt - vienalga, kā, bet uzsākt - “Latvenergo” privatizāciju. Galvenais ir to darīt. Tāpēc es gribu teikt, ka tik tiešām pats labākais un stingrākais, un radikālākais, kas vērsts pret šīm tendencēm, ir tautas ierosinātais likumprojekts, jo tas skaidri un nepārprotami nosaka, ka “Latvenergo” ir vienots un nedalāms, nevis - kā valdības alternatīvajā projektā - sadalāms trīs daļās. Es atgādināšu, ka arī “Rīga Invest” ir noteicis, ka, ja “Latvenergo” tiek sadalīts, tam par 40 miljoniem krītas vērtība, (no 660 miljoniem tā krītas līdz 620 miljoniem), un sadalītam “Latvenergo” krītas arī kredītu reitings, tātad par kredītiem būs jāmaksā dārgāk. Un vairs nebūs arī optimālās ģenerējošās jaudas. Jau pašreiz “Latvenergo” ir tikai puse no nepieciešamajiem 2000 megavatiem, kā to apliecina arī dažādas ārzemju auditorfirmas. Kāpēc objektu, kas vēl aizvien nav sasniedzis nepieciešamo, pašu vēlamāko, optimālo jaudu, mēs gribam sadalīt vēl trīs daļās? Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka pašreiz “Latvenergo” ir oficiāli novērtēts uz 138 miljoniem latu. Tā ir bilances vērtība. Šo bilances vērtību Latvijas valsts un valdība nav tiesīga mainīt vienpusējā kārtā, bet saskaņojumā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Un no tā arī izriet ļoti pieticīgais vērtējums arī visiem sociālās infrastruktūras objektiem, to skaitā tiem baseiniem un tām pirtīm, par ko te tik bieži ir runājuši un strīdējušies. Protams, mēs visu varam izpārdot, tā teikt, par sviestmaizi, piedevām vēl šo “sviestmaizi” novērtējot tā, ka 20% ir santīmos un 80% - sertifikātos. Tātad pavisam labi sanāks. Vai tas ir vajadzīgs? Manuprāt, tas ir nepamatoti, ja mēs domājam, ka somu pirtis var būt tikai Ministru kabinetā un Rīgas Domē un ka tās nevar būt “Latvenergo” darbiniekiem. Jautājums ir, protams, par apsaimniekošanu. Tas nenozīmē, ka to visu varētu izmantot tikai “Latvenergo” darbinieki. Arī tur var gūt zināmu peļņu. Ko vēl es gribu uzsvērt? Mēs uzsveram, ka “Latvenergo” ir ne tikai vienots un nedalāms, bet arī neprivatizējams. Pašreiz valdība piedāvā šo termoelektrocentrāļu privatizāciju. Šeit es gribētu nolasīt Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Enerģētikas nozares ekspertu padomes atzinumu, kurā skaidri un gaiši ir ierakstīta vesela virkne punktu. Es gribētu minēt 6. punktu kā pašu nopietnāko, un tas ir Ulda Oša, tātad “Latvijas ceļa” eksperta un partijas biedra, vadītās komisijas viedoklis, ka vienota energokompānija, kombinējot hidroeletrostaciju, termoelektrostaciju darbību dažādos gadalaikos, realizējot šķērssubsīdiju un īstenojot vienotu kurināmā iegādes politiku, spēj garantēt vajadzīgos kredītus ar nelieliem procentiem, kas ir viens no galvenajiem efektīvu darbību noteicošajiem faktoriem. Pārveidojot pašreizējo “Latvenergo” šīs priekšrocības būtiski mazināsies. Lūk, ekspertu atzinums! Varbūt der arī citus punktus vēlreiz atgādināt, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saeimas deputātiem sirdsapziņa ir un ka tā nekur nav pazudusi. Varbūt nocitēšu pirmo punktu no šo ekspertu atzinuma: “Nav argumentēta pārstrukturizācijas un privatizācijas nepieciešamība, nav formulēts tās mērķis, nav izpētīta un līdz ar to arī izslēgta iespējamība, ka šāda pārveidošana un daļēja pārdošana var mazināt Latvijas valsts drošību. Nav noteikta “Latvenergo” faktiskā un prognozējamā vērtība, nav veikta izpēte, kā “Latvenergo” organizatoriskās struktūras un iespējamā īpašuma formas maiņa iespaidos enerģijas realizācijas cenas, energoapgādes drošumu valstī” un tā tālāk. Un viens no šiem punktiem ekspertu atzinumā ir sekojošs: “Neviens no “Latvenergo” pārstrukturizācijas un privatizācijas variantiem neatbild uz jautājumiem, vai tā īstenošanas rezultātā šī situācija kļūs labāka vai pasliktināsies. ” Nu, lūk, šeit ir pietiekami korekti pateikts viss. Es gribētu pateikt, ka tāpēc arī mēs uzskatām, ka nav nepieciešama arī šo termoelektrocentrāļu privatizācija vismaz līdz tam brīdim, kamēr mēs nevaram nodrošināt katram patērētājam liberālu tirgu un pieeju pie dažādiem energoražotāju pakalpojumiem, pie dažādu energoražotāju pakalpojumiem. Es gribētu uzsvērt arī to, ka tautas ierosinātajā, arodbiedrības iesniegtajā, sociāldemokrātu atbalstītajā un arī citu partiju atbalstītajā likumprojektā ir skaidri un gaiši pateikts, ka nav ieķīlājams. Valdības projektā ir šis ieķīlājuma jautājums. Tiesa, valdību veidojošās partijas pašreiz ir sākušas pavisam dīvainu un nekonsekventu rīcību, jo tās ir gatavas ieķīlāt, bet nav gatavas pēc tam šo ķīlu atsavināt. Tas būtu apmēram tā, ka mēs aicinātu izveidot lombardu, kurā var ieķīlāt lietas, bet nekad lombards tās nevar tālāk pārdot. Tas arī ir kaut kāds loģisks absurds un pilnīga nekonsekvence. Protams, ja mēs uzmanīgi paskatāmies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas līgumu, tad tādā gadījumā redzam, ka tur ir virkne punktu, teiksim, 4. 08 un citi, kas ļauj īpašniekam kā līdzvērtīgu dot arī citu objektu, nevis obligāti “Latvenergo”… Tādā gadījumā varbūt te var parādīties arī Latvijas meži vai kaut kas tamlīdzīgs. Tas ir viens no bažu cēloņiem, kādi ir iespējami un kādus dod šā kredītlīguma saistības. Nākamais iespējamais variants, par ko presē ir izteicies arī godājamais Kalvīša kungs, ekonomikas ministrs, ir koncesijas iespējas, kas dod iespēju praktiski iznomāt peļņu no attiecīgajiem uzņēmumiem, to skaitā no hidroelektrostacijām, un tamlīdzīgi. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, ko es gribētu uzsvērt. Tātad praktiski šis uzņēmums, mūsuprāt, nav ieķīlājams, un tādējādi to nevajag ne atsavināt, ne neatsavināt. Un valdībai, ja tā saņem kaut kādu kredītu, tādā gadījumā arī netiek parasti nekas ieķīlāts, izņemot varbūt kādus atsevišķus… 40. -50. gadu Latīņamerikas režīma piemērs ir šis G-24. Es gribētu vēl uzsvērt to, ka arī šai restrukturizācijai ir izmaksas, ne tikai vērtības kritums uzņēmumam. Tās tiek vērtētas ap 10-15 miljoniem, to arī ārkārtas sēdē šeit atzina Jaunās partijas deputāte Ūdre. Es gribētu uzsvērt arī to, ka praktiski tiek risinātas sarunas starp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Latvijas valdības pārstāvjiem par iespējamiem jauniem kredītiem un ka šie jaunie kredīti ir paredzēti kredītlīguma ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku 3. 04. punktā. Tie ir paredzēti Daugavas dambja aizsardzībai. Jauni kredīti pēc bankas piedāvājuma pēdējā, 2000. gadā, ir nepieciešami 106 miljonu vērtībā, bet 1998. gadā šis kredīta apjoms bija tikai 85 miljoni. Tā ka mēs visu to varam izvērtēt. Es domāju, ka pēc visa tā… Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka ir bijušas trīs ārkārtas sēdes, un, manuprāt, valdības rīcība atgādina tādu rīcību, ka skolnieks, kas parasti nav gatavojis mājas darbus, uz eksāmenu beidzot ir atnācis ar sagatavotu mājas darbu un tagad grib, lai atzīmi eksāmenā viņam liek par šo sagatavoto mājas darbu nevis par izvilkto biļeti un viņa zināšanām. Es domāju, ka tas nav korekti. Protams, valdību veidojošās partijas var cerēt, ka izdosies tā, kā jau vienreiz izdevās ar pensiju referendumu, kad, pretēji Satversmes garam un būtībai, par iesniegtajām lietām tika iesniegti grozījumu grozījumi jau referenduma procesā, bet es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, ne valdība, ne tauta divas reizes uz viena un tā paša grābekļa neuzkāps, bet cits grābeklis diez vai būs pa kājām. Vēl es gribētu pateikt, ka principā, ja mēs uzmanīgi paskatāmies šo evolūciju - un par to mēs vēl varam runāt daudz un dikti -, kāda ir bijusi šiem valdības priekšlikumiem, šiem četriem modeļiem un šiem četriem alternatīvajiem priekšlikumiem, tad redzam, ka galarezultātā valdības priekšlikums ir palicis jau praktiski “bezzobains” un bez principiem. Nav īpašas idejas, politiskas nostājas, ir tikai pavērti vārti “Latvenergo” daļējai privatizācijai, precīzāk sakot, privatizācijas uzsākšanai. Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, kas ir jāpasaka precīzi, un arī Imants Burvis to šeit jau minēja: ne jau sociāldemokrāti, bet tieši arodbiedrības - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un arodbiedrība “Enerģija”, tātad “Latvenergo” arodbiedrība, bija tās, kas iesniedza šo likumprojektu. Sociāldemokrāti, Tautas saskaņas partija, Jaunā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Latvijas Zemnieku savienība, Demokrātiskā partija un Darba partija ir izteikusi atbalstu šiem grozījumiem. Arī Latvijas Pensionāru federācija, Politiski represēto apvienība, zinātnieki un eksperti… es jau minēju arī ekspertus. Varbūt minēsim vēl arī šos zinātniekus - Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības enerģētikas institūts, Latvijas Elektroenerģētiķu biedrība, Nacionālā enerģētikas konfederācija, Latvijas Zinātnieku savienības Enerģētikas komisija. Kolēģi! Pavisam nesen man skanēja tādi pavisam bargi vārdi no mana kolēģa Šķēles kunga puses, kurš teica, ka, lūk, kā tur ar tiem mežiem esot bijis, tāpēc es šeit labprāt nocitētu arī par šo jautājumu, kā tad nu tomēr ir bijis ar tiem mežiem, kādi tur ir bijuši koalīcijas priekšlikumi. Un es šeit no Annas Seiles sacītā - no trešā lasījuma stenogrammas pateikšu precīzi Šķēles kungam, jo viņš jau klāt nebija un var kļūdīties, bet kļūdīties ir cilvēcīgi... Tātad Anna Seile teica tā, ka valsts mežu zeme ir saglabājama valsts īpašumā un ka šo priekšlikumu viņa ir sastādījusi kopā ar Arni Kalniņu. Laikam Arni Kalniņu Šķēles kungs uzskata par koalīcijas partneri. Varbūt viņš tā var arī uzskatīt, bet pagaidām, manuprāt, tā ir kļūda. Nākamais, ko es gribētu pateikt. Sociāldemokrāti vairākkārt ir ierosinājuši nepieļaut Latvijas valsts mežu privatizāciju un aicinājuši arī likumā ietvert precīzu formulējumu, un uz to bija Slaktera kunga atbildes runa, kurā viņš skaidri un gaiši Tautas partijas frakcijas vārdā atbildēja, ka šī valdība noteikti nepieļaus Latvijas valsts mežu privatizāciju. Tā ka visi šie pārmetumi ir lieki un nepareizi.".
• 2000_08_03_as-seq35 language "lv".
• 2000_08_03_as-seq35 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q822919.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q211.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q2660080.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q193089.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q21625222.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q47182.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q3736450.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q1807079.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q1342858.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q4766164.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q1250133.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q3899540.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q411895.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q488981.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q8413552.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q9155673.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q4337942.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q47282.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q2021874.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q763974.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q16358049.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q16351757.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q29552.
• 2000_08_03_as-seq35 mentions Q1142007.