Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_20-seq78> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2000_06_20-seq78 type Speech.
- 2000_06_20-seq78 number "78".
- 2000_06_20-seq78 date "2000-06-20".
- 2000_06_20-seq78 isPartOf 2000_06_20.
- 2000_06_20-seq78 spokenAs 125.
- 2000_06_20-seq78 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien ir diezgan vēsturiska diena, jo apmēram pirms gada jūnija sākumā notika debates par iekšējā tirgus liberalizāciju - sākās sarunas starp Zemkopības ministriju un Eiropas Savienības komisāru Fišlera kungu par šo nulles tarifu abpusēju ieviešanu. Jāteic, ka šī izšķiršanās ir saistīta ar to, ka nulles tarifa abpusēja ieviešana precēm ir jāsaista ar vienošanās protokolu, kas tika parakstīts šā gada 8. maijā, un abām pusēm šis protokols uzliek saistības, ka gan Latvija, gan Eiropas Kopiena nepiešķirs nekādas eksporta subsīdijas eksportam uz Latviju un eksportam no Eiropas Kopienas. Tātad piena kvotas, kas mums ir, šī piena produkcija, kas tiks eksportēta uz Eiropas Savienību, vairs nedrīkst būt subsidēta. Problēmas būtība. Jau pirms gada sarunās tika runāts par to, ka Eiropas Kopiena katrā ziņā izlieto ļoti daudz naudas resursu, lai dažādā veidā stimulētu savu lauksaimniecisko ražošanu. Piena nozarē apmēram 9,2% no sava Eiropas Savienības budžeta tiek tērēts piena ražošanas subsidēšanai, un puse no šīs naudas ir eksporta subsīdijas. Šinī gadījumā - jā, šīs eksporta subsīdijas neskars Latviju, bet ir taču arī citi pasākumi iekšējā tirgus stimulēšanai, ir intervences un citi izdevumi, un tā ir otra puse no šīs naudas. Eiropas Savienībā ir arī vēl citi stimulēšanas veidi pārējai produkcijai. Laukkopībā, pieņemsim, tādi ir graudu ražošanai, kur pie graudu cenas apmēram 36 lati par tonnu nāk klāt nauda, ko subsidē Eiropas Savienība. Tādējādi veidojas lētāka lopbarība un šie nav eksporta subsīdiju jautājumi, kas ir ietverti vienošanās protokolā. Tāpat arī mājlopu audzēšana tiek subsidēta no Eiropas Savienības budžeta, un kopējās subsīdijas lopkopībā ir dažādas: Beļģijā, pieņemsim, tās ir 248 lati par vienu hektāru, ko izmanto lopkopības vajadzībām; Īrijā - 417, Somijā - 936 lati. Šīs summas katrā ziņā neskar eksporta subsīdijas, par kurām ir parakstīts vienošanās protokols. Šīs ir citas summas, kas dažādā veidā stimulē lauksaimniecisko ražošanu Eiropas Kopienas valstīs. Pēc būtības te veidosies subsīdiju karš starp vienu lielvalsti un vienu maziņo Latviju, kurā Latvija katrā ziņā būs zaudētāja. Tas, ka liberalizācijas procesam būtu jānotiek, ir skaidrs, bet šiem konkurences apstākļiem tomēr caur šādu nulles tarifu būtu jābūt tādiem, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus abām pusēm. Nevis tā, kā ir tagad, kad ir runa tikai par eksporta subsīdijām. Katrā ziņā šis ir vēsturisks brīdis, un es domāju, ka šādi jautājumi steidzamības kārtībā Saeimā nebūtu jāizskata.".
- 2000_06_20-seq78 language "lv".
- 2000_06_20-seq78 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
- 2000_06_20-seq78 mentions Q822919.
- 2000_06_20-seq78 mentions Q211.
- 2000_06_20-seq78 mentions Q193089.
- 2000_06_20-seq78 mentions Q458.
- 2000_06_20-seq78 mentions Q33.
- 2000_06_20-seq78 mentions Q31.
- 2000_06_20-seq78 mentions Q22890.