Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_20-seq1377> ?p ?o. }

• 2000_06_20-seq1377 type Speech.
• 2000_06_20-seq1377 number "1377".
• 2000_06_20-seq1377 date "2000-06-20".
• 2000_06_20-seq1377 isPartOf 2000_06_20.
• 2000_06_20-seq1377 spokenAs 77.
• 2000_06_20-seq1377 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī Juridiskā komisija, kas bija otrā komisija, izskatīja šo likumprojektu “Krājaizdevu sabiedrību likums” un nolēma to atbalstīt izskatīšanai pirmajā lasījumā. Jāteic, ka likumprojekta izstrādāšana un iesniegšana ir ļoti svarīgs pagrieziens, kaut gan daļēji nokavēts, jo, neskatoties uz visiem administratīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem, mūsu valstī ir izveidojušies vairāki desmiti krājaizdevu sabiedrību. Tiešām, kā šeit teica ziņotāja, šis likumprojekts veicinās krājaizdevu sabiedrību veidošanos, attīstīs biedros spēju kopīgi darboties uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata. Tas ir svarīgi, veidojot pilsonisku sabiedrību, jo pilsoniskā sabiedrība ir nevis tikai administratīvā kārtībā jāpārvalda caur valsts vai pašvaldību publiskajām institūcijām, bet jāveicina arī pilsoņu apvienošanās, personu apvienošanās, viņu kapitāla apvienošanās un viņu darbība uz pašdarbības principu pamata, savstarpēji koncentrējot finansu resursus un palīdzot viens otram. Es no juridiskā viedokļa pasvītrošu, ka svarīgs šeit ir moments, kas ir minēts 2. pantā. Ir runa par krājaizdevu sabiedrības jēdzienu, uzdevumiem un tiesībām. Ka krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu. Tāpēc es domāju, ka, attiecīgi tālāk strādājot pie šā likumprojekta, būtu nepieciešams pārdomāt, kādu slodzi nes nepieciešamība noteikt minimālo pamatkapitālu - 2000 latu - šādai krājaizdevu sabiedrībai, jo pēc būtības tā ir kooperatīva sabiedrība, kurai parasti mēs nenosakām pamatkapitālu, un tai ir, protams, mainīgs biedru skaits un mainīgs kapitāls. No vienas puses, lielām krājaizdevu sabiedrībām, kas veidojas tādās nozarēs kā dzelzceļā, ūdens transportā un citur, ir ļoti viegli izpildīt šādu minimumu. Tajā ziņā nav problēmas. Taču mums tik tiešām jādomā par krājaizdevu sabiedrībām, kuras attīstās un kurām ir jāveidojas mazos kolektīvos vai pagastos. Un, domājot tieši par pagastiem, šis jautājums, es domāju, ir jāpārskata, jo diez vai šie 2000 latu - kā attiecībā uz bankām - spēj kaut ko stabilizēt vai kaut kādā citādā veidā atrisināt kādu būtisku jautājumu šajā krājaizdevu sabiedrības darbībā. Jo ir noteikts minimums, ka jābūt vismaz 20 biedriem, un, ja šie biedri izstrādā saprātīgu pamatkapitāla summu, saprātīga kapitāla summu jeb paju summu, kas jāiemaksā katram biedram, šis jautājums ir tādā veidā risināms. Tajā pašā laikā, protams, mums ir jāpārskata arī likums par kooperatīvām sabiedrībām, un saistībā ar mūsu izstrādāto Komerclikumu, kas stāsies spēkā nākamajā gadā, ir jāveic nepieciešamie precizējumi, lai precīzi nošķirtu šādu krājaizdevu sabiedrību un vispār jebkuras kooperatīvās sabiedrības mērķi. Mērķis ir saimnieciska darbība, nevis peļņas gūšana. Attiecībā uz krājaizdevu sabiedrību kā uz kooperatīvu sabiedrību ir jāpārdomā jautājums par to, vai tai būtu maksājams attiecīgs uzņēmuma ienākuma nodoklis vai tas ir jādara attiecīgi šiem biedriem pēc tam, kad viņi jau saņem dividendes no šīs sabiedrības, lai, ja tas ir mērķēts tā, kā mūsu komisijā paskaidroja kooperatīvo sabiedrību savienību pārstāvji, attīstītu aroddarbību, attīstītu mazo uzņēmējdarbību. Tad, bez šaubām, šīs dividendes būtu ieskaitāmas finansiālajos ienākumos no attiecīgās darbības, kura bieži ir ar zaudējumiem, un tādā veidā varētu segt šo mazo struktūru darbības zaudējumus konkrētajā darbības laikā. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka krājaizdevu sabiedrības tika pakļautas diezgan stingriem ierobežojumiem tāpat kā bankas, vajadzētu, strādājot pie otrā lasījuma sagatavošanas, padomāt, vai ir nepieciešams, lai tie daži ierobežojumi, kas šobrīd šajā likumā ir, būtu tikpat stingri kā tajā laikā, kad bankas mēs diezgan stingri kontrolējām. No otras puses, vai nebūtu tomēr bijis pietiekami ilgs laiks šīm kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām, kuras ir jau darbojušās... Tās savā darbībā ir pierādījušas, ka viens otrs ierobežojums, kurš šeit tagad ir ierakstīts... Vai tas nākotnē būtu vajadzīgs? Jo šī darbība ir pierādījusi savu dzīvotspēju. Es domāju, ka šis likums jāskata kontekstā ar jautājumu par lauksaimniecību, ko mēs vakardien izskatījām. Šis likums tieši praktiskā darbībā, nevis tikai runās, palīdzēs mums attīstīt laukus un lauksaimniecību. Tādēļ aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu, kas, es domāju, attīstīs krājaizdevu sabiedrību kustību Latvijā: no 11 krājaizdevu sabiedrībām, cik to ir šodien - tas ir smieklīgi mazs skaits -, to skaits pieaugs līdz simtiem un tūkstošiem.".
• 2000_06_20-seq1377 language "lv".
• 2000_06_20-seq1377 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_06_20-seq1377 mentions Q211.