Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_19_a-seq8> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2000_06_19_a-seq8 type Speech.
- 2000_06_19_a-seq8 number "8".
- 2000_06_19_a-seq8 date "2000-06-19".
- 2000_06_19_a-seq8 isPartOf 2000_06_19_a.
- 2000_06_19_a-seq8 spokenAs 84.
- 2000_06_19_a-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi deputāti! Es nerunāšu nedz par ilgtermiņa kredītiem, nedz par iekšējā tirgus aizsardzības metodēm, nedz par lauksaimniecības preču eksporta veicināšanu, nedz par tā saucamajām subsīdijām, nedz arī par degvielu - un kur nu vēl par lauksaimniecības preču cenām! Nerunāšu arī par cukuru, nedz arī par tiem SAPARD līdzekļiem, GEPARDA vai Usūrijas taigas programmām. Tas viss ir pakārtots tikai vienam - ja valstī būtu veikta normāla agrārā reforma, tad par to visu varētu tālāk runāt, bet agrārā reforma diemžēl nav notikusi. Un, ja valstī nav notikusi agrārā reforma, tad tādai valstij nav nākotnes. Es šajā sakarā gribētu piebilst, ka vidējais lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru daudzums, kāds Eiropā pieder privātām saimniecībām, ir 65 - 70 hektāri. Un viņi zina, ko dara, nevis kā mēs, kas tiecamies jau uz lielsaimniecībām. Es domāju, ka pēdējais laiks ir noteikt šā zemes daudzuma “griestus”. Vēl neviens ministrs kopš 5. Saeimas laikiem nav no šīs tribīnes skaidri un gaiši pasacījis un izklāstījis… kaut gan katra partija solīja daudz darīt zemnieku labā. Neviens nav runājis par agrārās reformas pamatprincipiem, nedz arī par lauksaimniecības stratēģiju. Un tāpēc es īsumā pieskaršos - jo laiks neatļauj man gari runāt - jautājumam par lauksaimniecības stratēģiju, kā tas mums šodien ir lēmuma projektā rakstīts. Nu kas tad ir lauksaimniecība? Lauksaimniecība ir visas cilvēces kultūras pamats. Tāda pati patiesība ir arī tā, ka visos laikos un apstākļos stipra lauksaimniecība dod iespēju sekmīgi attīstīties visām citām nozarēm, tā tas ir jebkurā valstī. Lauksaimniecība ir arī mūsu tautas pamats. Ja tas nav kādam skaidrs, tad ir ļoti bēdīgi. Lauksaimniecība ir mūsu valsts sociālās un saimnieciskās struktūras mugurkauls, un tāpēc ir jādara viss, lai tā tāda arī paliktu. Lai mums nekad nezustu šis pamats zem kājām un mēs arvien apzinātos lauksaimniecības izšķirošo nozīmi valsts veselīgā sociālajā un saimnieciskajā attīstībā. Vai tā nav tiesa, Godmaņa kungs? Jūs bijāt pirmais premjers, jūs par to iestājāties kādreiz. Lauksaimniecība ir kaut kas stiprs un spēcīgs, kas pārdzīvo visus laikmetus un to svārstības, tajā ir atrodams mūžīgs spēka avots, ekonomiskās un politiskās stabilitātes rezerve. Lauksaimniecība aptver dienišķo maizi, ko mēs ar svētulīgiem ģīmjiem pieminam lūgšanās baznīcā. Kas tad ražo to maizīti? Ko mēs pieminam savā lūgšanā Tēvreizē, un visu, visu pārējo? Kā pirms tūkstoš gadiem, tā arī šobaltdien un tūkstošiem gadu uz priekšu… Ne paēst, ne apģērbties mēs bez lauksaimniecības nevaram. Mīļie deputātiņi, bez tās nu nekur netiksim! Jūs varat valkāt sintētiku, bet tā nebūs izeja... Ar Latvijas politisko vēsturi cieši saistās tās agrārā vēsture. Mūsu valsts bez agrārās reformas nevarēja un nevar pastāvēt, jo tās pamats būs lauksaimniecība un zemnieki. Es uzskatu, ka ir apdraudēta Latvijas valsts pastāvēšana un stabilitāte, ja tā būs lielsaimnieku, lielgruntnieku vai nepilsoņu rokās nonākušu lielu zemes platību zeme. Un tāpēc prieks bija dzirdēt, ka Latvijā tika atzīmēta zemes reformas desmitgade. Zemes reformas, bet ne agrārās reformas. Kāda tad ir atšķirība starp zemes reformu un agrāro reformu? Īsumā paskaidrošu. Agrārās reformas pamatprincips ir taisnīgs zemes sadalījums valsts pilsoņiem. Agrārā reforma ir vairāk vai mazāk radikāla agrārās iekārtas maiņa, kuras pamatuzdevums ir mazāku (pēc hektāru daudzuma) saimniecību skaita palielināšana uz lielsaimniecību rēķina. Agrārā reforma ir iespējama visdažādākajās variācijās atkarībā no tā, kādas zemes platības izlieto agrārās reformas vajadzībām un kāda veida saimniecības ierīko, un - tas ir pats galvenais - kā rokās atrodas reformas darbu vadība. Agrārai reformai dzīvē ir tālejošas sekas. Minēšu tikai dažas no tām. Negatīvās. Lauku iedzīvotāju aizplūšana uz pilsētām. Jau tā ir laukos bezdarbs, pilsētās vēl papildināsim bezdarbnieku skaitu. Lauku kultūrvides negatīvās izmaiņas. Lauku dzīvesveida sagraušana. Latviskās mentalitātes sagraušana.".
- 2000_06_19_a-seq8 language "lv".
- 2000_06_19_a-seq8 speaker Oskars_Grigs-1943.
- 2000_06_19_a-seq8 mentions Q822919.
- 2000_06_19_a-seq8 mentions Q211.
- 2000_06_19_a-seq8 mentions Q193089.