Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_08-seq98> ?p ?o. }

• 2000_06_08-seq98 type Speech.
• 2000_06_08-seq98 number "98".
• 2000_06_08-seq98 date "2000-06-08".
• 2000_06_08-seq98 isPartOf 2000_06_08.
• 2000_06_08-seq98 spokenAs 77.
• 2000_06_08-seq98 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šī mums ir vienīgā iespēja atstāt nākamajām paaudzēm sava laikmeta liecību. Latvijas brīvvalsts neatkarības periodi nemēdz būt pārāk gari. Vēsture atgādina par pirmās Latvijas brīvvalsts 22 gadiem, kad savu neatkarību pazaudējām vardarbīgi, pie tam galvenokārt politiski. Otrā Latvijas brīvvalsts nesen atzīmēja savu desmito gadskārtu, un ir pilnīgi skaidrs, ka vēstures kļūdas nevēlamies atkārtot. Tātad mēs labprātīgi atdosim daļu savas neatkarības, galvenokārt ekonomiskās, Eiropas Savienībai. Kaut gan atšķirība ir milzīga, tomēr jāizprot, ka gan Briselei, gan Maskavai mēs liekamies galēja nomale, piemērota vieta atkritumu izgāztuvju iekārtošanai. Atdodot daļu savas neatkarības Briselei, mēs saņemsim atbalstu infrastruktūras izveidei, jaunu ceļu un lidostu būvei. Iespējams, mums pat tiks daža laba starpkontinentālas firmas ražotne. Taču Briselei nu nekādi neinteresēs mūsu nacionālās problēmas un nacionālās kultūras attīstība. Ja mēs šādu projektu virzīsim tikai pēc diviem gadiem, nevis šodien, tad Brisele skaļi iebildīs pret mūsu vēlmēm būvēt Nacionālo bibliotēku un ieteiks labāk līdzekļus tērēt Eiropas konsultantu apmaksai, proti, tādu, kuri atbrauks un mums pastāstīs, kas tad īsti tādā bibliotēkā ir redzams. Desmit gadus brīvvalsts budžetu esam veidojuši pēc apēšanas principa, proti, esam tērējuši gan to, ko esam savākuši nodokļos, gan to, kas iegūts privatizācijā, un bez tam vēl esam pamanījušies allaž pārtērēt. Budžetu esam tērējuši pensijām, veselības aizsardzībai, izglītībai, taču tai pašā laikā - milzīgas ierēdņu masas uzturēšanai un varonīgo bruņoto spēku (lasi: citās valstīs nolietotu trīs kuģu un divu tanku) uzturēšanai. Kā investīcijas esam naudu tērējuši jumtu lāpīšanai un sienu piekrāsošanai, vārdu sakot, valstiski neesam radījuši neko tādu, par ko mūsu bērniem pastāstīt. Par mums teiks - bija tāda paaudze, kas dzīvoja pilnīgi neatkarīgā valstī, bet nu nekā aiz sevis neatstāja. Tai bija vairāk vai mazāk neatkarīgs parlaments, kas braši slaucīja asaras nēzdodziņā, dzirdot par grūtdienīšu raudām, bet nekad nepieņēma drošus lēmumus. Godātie kolēģi! Šodien jums ir iespēja pieņemt grūtu, nepopulāru, bet nākotnē vērstu lēmumu. Vai mums varbūt būs kāds cits projekts, kur mēs varēsim labāk parādīt savu tālredzību? Es domāju, ka nē, jo ģeniālu projektu šai valstij varēja radīt tikai Gunārs Birkerts, tas ir arhitekts, kura saknes nāk no šīs zemes un no šīs tautas. Tiesa, Jūrmalā piebūvi ēkai “Villa Marta” projektēja mūsdienu izcilākais vācu arhitekts fon Gerkans, taču nedz šīs ēkas pasūtītājam, nedz arhitektam nebija sakņu sajūtas līdz ar arhitekta ģēnija lidojumu, līdz ar to piebūve gan tika celta no sandalkoka un ķirškoka, no dārgiem materiāliem un ar modernām tehnoloģijām, taču tautā tā vai tā tiek nekautrīgi dēvēta par siena šķūni. Neticiet, ka tuvākajos gados Rīgā ieradīsies kāds, kas radīs debesu dārzus. Gunārs Birkerts ir radījis ēkas projektu, kas ir lielākais, ko Latvija un Rīga šobrīd var atļauties. Šis darbs jau ir starptautiski atzīts un novērtēts. Mans aicinājums ir atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo es patiesi ticu, ka Latvijas Saeimā šodien ikviens cenšas pats sev godprātīgi atbildēt uz jautājumu - kāpēc es balsošu par šo likumprojektu, par spīti mūsu ekonomiskajām problēmām, projekta dārdzībai, nepopulāram finansiālajam risinājumam? Ne mazāk svarīgs ir vēl tāds jautājums, ko katrs no mums uzdod, - kāds būs šīs stikla pils piepildījums? Sakot “Nacionālā bibliotēka”, domājam - izglītība un informācija. Mūsu mērķis ir informācijas sabiedrība, kurā galvenais mērķis ir informācija un svarīgākais resurss - zināšanas. Tas ir nākamais solis pārejai no industriālas sabiedrības, kur galvenais produkts bija saražotās preces, bet resursi - kapitāls. Projekta mērķis ir iespēja nodrošināt ikvienam valsts iedzīvotājam un organizācijai pieeju zinātniskai un tehniskai, biznesa un finansu, valsts iestāžu, mācību, uzziņu un izklaidējošai informācijai, proti, jebkura veida informācijai, izveidojot Latvijā 21. gadsimta prasībām un iespējām atbilstošu modernu informācijas apgādes vidi. Projekta realizācijā ir ieinteresēti zinātnieki, pedagogi, ierēdņi, skolēni, studenti, darba devēji un darba ņēmēji, lai iegūtu pieeju jebkuram informācijas avotam mācībām un savai profesionālajai izaugsmei. Mērķis ir Nacionālās bibliotēkas projektu veidot tā, lai ikviens valsts iedzīvotājs varētu apmierināt savas kultūras intereses. Nacionālās bibliotēkas projekta realizācija ir būtisks priekšnoteikums informācijas sabiedrības izveidei Latvijā. Galvenās institūcijas šā izdevuma izpildē ir visas valsts bibliotēkas, it īpaši Nacionālā bibliotēka un Akadēmiskā bibliotēka, kā arī augstāko mācību iestāžu un speciālās bibliotēkas un - es vēlos īpaši piebilst - Latvijas valsts vēstures arhīvi un muzeji. Informācijas sabiedrību Latvijā var izveidot, tikai nodrošinot universālu informācijas pakalpojumu pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam neatkarīgi no pilsonības, tautības, vecuma un nodarbošanās, dzīves un darba vietas. Proti, vienādi kvalitatīvai jābūt pieejamajai informācijai Rīgā, Zilupē un Rucavā. Informācijai kā pakalpojumam par sociāli pieņemamu cenu ir jābūt pieejamam bez pārtraukumiem un labā kvalitātē. 20. gadsimta beigās nedaudz ir mainījusies industriālās un postindustriālās sabiedrības izpratne par bibliotēkas funkciju. Kaut arī saglabājusies bibliotēkas pamatfunkcija - būt starpniekam starp informāciju un tās lietotāju -, bibliotēku tradicionālie uzdevumi kultūras un zinātnes vērtību apkopošanā, uzglabāšanā, sistematizēšanā un pieejamībā tiek principiāli paplašināti ar jauniem uzdevumiem informācijas pakalpojumu sniegšanā lietotājiem: jebkura veida informācijas meklēšana, nepieciešamo dokumentu piegāde, iespiesto un elektronisko informācijas materiālu kompleksa izmantošana, starptautisko un vietējo informācijas resursu iespēju integrācija. Līdztekus bibliotēkām informācijas pakalpojumu sniegšanā tiek iesaistītas arī citas institūcijas. Kā mēs redzam modernas informācijas infrastruktūras izveidi uz topošās Nacionālās bibliotēkas projekta bāzes? Pirmkārt, Latvijā tas nozīmē valsts programmu informācijā. Tur investīciju kopapjoms vismaz trīs reizes pārsniegs mūsu šodien skatāmajā likumprojektā ietvertās summas, ierēķinot tehnoloģiju, datu apstrādes sistēmas izveidi un citus būtiskus izdevumus. Modernai informācijas infrastruktūrai šādā gadījumā jāaptver visas valsts bibliotēkas, valsts un vēstures arhīvi, tai jābūt savienotai arī ar valsts un privātā sektora informācijas sistēmām. Latvijas Nacionālā bibliotēka tādējādi tiks veidota kā visas valsts bibliotēku un arhīvu sistēmas koordinācijas centrs informācijas saņemšanai no Latvijas un starptautiskajiem informācijas avotiem. Valsts nozīmes bibliotēkas nodrošinātu saiti ar starptautiskām informācijas sistēmām. Tādā veidā jebkuras valsts bibliotēkas lietotājiem tiktu nodrošināta pieeja visai viņiem vajadzīgajai informācijai. Šeit gan uz brīdi ir jānolaižas realitātē un jāsaprot, ka arī informācijas pakalpojumi nemēdz būt bez maksas. Tātad nāksies izstrādāt valsts mēroga norēķinu sistēmu par saņemtajiem pakalpojumiem, lielu vērību pievēršot drošības pasākumiem. Interesējošās informācijas meklēšanai tiktu lietotas elektroniskās off-line un on-line informācijas meklēšanas sistēmas (piemēram, datu bāzes un katalogu pārlūksistēma). Jebkurā Latvijas bibliotēkā tiks nodrošināta pieeja gan attiecīgajā bibliotēkā esošajiem informācijas avotiem, grāmatām, žurnāliem, dokumentiem, CD-ROM un citiem elektroniskiem informācijas avotiem, gan citur Latvijā esošiem informācijas resursiem. Tiktu apzināti alternatīvi resursu apraksti, kuri varēs nodrošināt pieprasījumu. Domāju, ka jau gada vai divu gadu laikā Latvijā tiks pilnībā ieviests virtuālās bibliotēkas princips. Lietotājiem tiks nodrošināta iespēja pasūtīt jebkuru nepieciešamo informācijas avotu - grāmatu vai tās atsevišķas nodaļas, žurnālu vai atsevišķu rakstu, arī uzziņu, patentu, standarta likumu, konferences referātu, multimediju materiālu vai jebkura cita dokumenta pilnu tekstu ne tikai no bibliotēkas kolekcijas, bet arī no citiem Latvijas vai starptautiskajiem informācijas resursiem. Nacionālā bibliotēka koordinēs valsts nozīmes bibliotēku darbību informācijas materiālu piegādē. Projekta realizācija liks mainīties arī visas valsts bibliotēkām. Ikvienai bibliotēkai nāksies darboties kā publiski pieejamam punktam, kas būs spējīgs sniegt lietotājiem pilnu informācijas pakalpojumu spektru. Tajā pašā laikā bibliotēkām nāksies apzināt tos informācijas resursus, kuri ir ar paliekošu vērtību attiecīgās bibliotēkas profilā vai reģionā un kuri interesē lietotājus, tajā skaitā arī citās valstīs. Šie resursi būs jādigitalizē, jāveido bibliogrāfiskie, faktogrāfiskie, pilno tekstu un attālie informācijas avoti, proti, datu bāzes par novada vēsturi, uzņēmējdarbību un tūrismu. Situācijā, kad ikvienam lietotājam būs iespējams meklēt un saņemt sev nepieciešamo informāciju no jebkuras bibliotēkas, Nacionālajai bibliotēkai, šai gaismas pilij, nāksies koordinēt reorganizāciju tradicionālajā lietotāju reģistrācijas sistēmā, kas būs vērsta uz lietotāju piesaisti vienai konkrētai bibliotēkai. Personas kods ļaus viennozīmīgi identificēt lasītāju un pārbaudīt viņa attiecības ar jebkuru bibliotēku, tādējādi nosakot lasītāja tiesības un pienākumus informācijas saņemšanā. Bibliotekāram būs jānodrošina būtiski paātrināts informācijas ieguves process, faktiski viņš kļūs par informācijas brokeri un par ārkārtīgi svarīgu personu informācijas sabiedrībā. Šāda loma prasīs lielas speciālās zināšanas. Nāksies vien mums pārveidot bibliotekāru apmācības sistēmu augstskolā un viņiem iemācīt prasmi būt par virtuālās bibliotēkas personālu. Nāksies apgūt jaunas un izstrādāt jaunas tālākizglītības sistēmas. Vēlos vēl skart jautājumu par bibliotēkām un arhīviem kā Latvijas nacionālajām bagātībām. Šobrīd Nacionālā bibliotēka aptver apmēram 5 miljonus vērtīgu vienību, Akadēmiskā bibliotēka - 3,8 miljonus, augstāko mācību iestāžu un profilēto bibliotēku kopējie fondi ir aptuveni pusotra miljona, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Raiņa literatūras un mākslas vēstures, Latvijas vēstures un citu muzeju fondi - apmēram miljonu vienību, bet Patentu bibliotēka - 22 miljonus materiālu. Nozīmīgākais posms šajā informācijas plūsmā ir Latvijas arhīvi, kas aptver 24 000 vienību fondu ar vairāk nekā 14 miljoniem lietu no 13. gadsimta līdz pat 1991. gadam. Veidojot Nacionālās bibliotēkas stratēģisko īstenošanas plānu, būtu jāatceras, ka modelī mums ir jāsakoncentrē visi mūsu informatīvie resursi - kopā 50 miljonu vienību. Valstij uzturēt vienu megasistēmu ir vieglāk, lētāk un efektīvāk nekā vairākas informācijas sistēmas. Bibliotēkās un arhīvos ir tāda populāra sistēma, ka 90% no visiem lietotājiem izmanto tikai 10% no visas bibliotēkas resursiem. Studenti, disertanti lielākoties interesējas par vieniem un tiem pašiem dokumentiem. Tie tad pilnībā būtu jāpārveido virtuālajā versijā, bet tas nozīmē izmantot tikai 5 miljonus no visiem materiāliem. Pie tam nozīmīgākie fondi pārklājas. Akadēmiskās bibliotēkas un Nacionālās bibliotēkas fondos ir daudz līdzīgu un vienādu materiālu. Cits jautājums, ka mums nekavējoties ir elektroniski un fotogrāfiski jādokumentē apmēram 800 000 retumu, kam ir pasaules kultūrzinātnes vērtība, bet pašiem retumiem ir jāatrod neliela investīcija - 220 000, ko mēs varētu atvēlēt, lai bijušās Kompartijas Centrālkomitejas pazemes bunkurus pārveidotu par unikālu datu krātuvi. Šobrīd amerikāņu pieredze liecina, ka viena materiāla skenēšana, mikrofotografēšana vidēji izmaksā no 1 līdz 10 dolāriem, kas nozīmē, ka šo 5,8 miljonu materiālu elektroniskā dokumentēšana mums būs ļoti dārgs prieks. Vai es atbalstu pašreizējo likumprojektā iestrādāto finansēšanas modeli? Lielākoties - jā, taču ar virkni papildnosacījumu. Man nav īsti saprotama objekta celtniecības aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli, jo faktiski tas nozīmē budžeta lāpīšanu ar palielinātu elektroenerģijas cenu. Es uzskatu, ka mums… es neticu lētiem kredītiem, kaut arī tos garantētu UNESCO. Lētiem kredītiem līdzi allaž nāk papildnosacījumi, visdrīzāk - kredītsniedzējas valsts celtnieku pakalpojumi un celtniecības materiāli. Mēs, protams, esam ieinteresēti celtniecību uzticēt Latvijas būvfirmām. Cik es zinu, tad “Kalnozols” veiksmīgi tiek galā ar cita liela projekta - ar Latvijas Bankas celtniecību. Domāju, ka likumprojekts prasīs ilgstošu darbu un reālu tā pārstrādāšanu. Saeimā atradīsies ne mazums ļaužu, kuri bieži apmeklē bibliotēkas, izmanto to materiālus un kuri gribēs strādāt pie likumprojekta sagatavošanas otrajam un trešajam lasījumam. Es aicinu pie Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidot apakškomisiju, kas būs spiesta ilgi un grūti strādāt. Es aicinu noteikt iespējami ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Tā kā manā rīcībā ir vēl pavisam īss laika sprīdis, tad es ceru, ka jūs man atļausiet runāt vēl vienu minūti.".
• 2000_06_08-seq98 language "lv".
• 2000_06_08-seq98 speaker Peteris_Apinis-1958.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q822919.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q211.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q649.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q2660080.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q193089.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q458.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q687709.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q9005.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q203369.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q79854.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q7809.
• 2000_06_08-seq98 mentions Q1554720.