Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_08-seq96> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2000_06_08-seq96 type Speech.
- 2000_06_08-seq96 number "96".
- 2000_06_08-seq96 date "2000-06-08".
- 2000_06_08-seq96 isPartOf 2000_06_08.
- 2000_06_08-seq96 spokenAs 125.
- 2000_06_08-seq96 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu šajā jautājumā izteikties par finansēšanas modeli. Tātad piedāvāto modeli, kas ir vienkanālu, vajadzētu pārvērst par daudzkanālu modeli. Un tagad īsas pārdomas par to, kādi varētu būt šā objekta finansēšanas avoti. Tātad pirmais jautājums, ko mēs nupat noraidījām, bija progresīvais ienākuma nodoklis - progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. To mēs neizmantosim. Otrs. Domāju, ka arī Saeimai būtu laiks skatīt jautājumu par progresīvo uzņēmuma ienākuma nodokli, rēķinot to diferencēti pēc peļņas absolūtās masas, kā tas ir modernajās valstīs - Amerikā un citur. Tātad lieluzņēmumi - tādi kā “Lattelekom”, “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, degvielas un citu preču tirdzniecības un tranzīta firmas, apkalpes kompānijas, finansu pakalpojumu sniedzēji - bankas un apdrošināšanas sabiedrības - varētu ar šādu izmainītu uzņēmuma ienākuma nodokļa skalu dot šim nolūkam naudu. Trešais. Ienākumus varētu gūt, izskaitot no apliekamās peļņas to naudu, kas tiek virzīta mērķatbalsta fondā šā objekta celtniecībai - tātad no apliekamā ienākuma, izskaitot to no uzņēmuma peļņas. Ceturtais. Pārlūkojot iespējas par valsts atsevišķu nekustamā īpašuma objektu, namu, pārdošanu, kuri perspektīvā valsts funkciju realizēšanai nebūs vajadzīgi, kā arī no valsts zemes pārdošanas daļējai apbūvei. Šo operāciju būtu lietderīgi veikt ar kādas valsts bankas vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūras starpniecību. Piektkārt. Protams, papildus var domāt un analizēt, vai par iespējamo avotu nevarētu izvēlēties akcīzes nodokli, kas ir uzlikts alkoholam, tabakas izstrādājumiem, luksusa precēm. Sestkārt. Dubulttarifu atcelšana koģenerācijas un vēja stacijām par ražoto un “Latvenergo” sistēmā uzpērkamo elektroenerģiju, kas palielinātu progresīvo uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi akciju sabiedrībai “Latvenergo”. Tā vienkārši ir ekonomiska neizpratne jeb anharonisms, kas šobrīd notiek, ka izpildvara dod licences vēja staciju atklāšanai, kur patērētājam ir jāapmaksā šis dubultīgais tarifs. Septītkārt. Arī Latvijā ir bijusi tāda prakse - izlaist mērķobligācijas fizisko un juridisko personu vidū šādiem nolūkiem uz desmit vai divdesmit gadiem, kā tas kādreiz bija ar Ķeguma spēkstacijas būvniecību. Šobrīd mēs izlaižam valsts vērtspapīrus, bet grūti ir spriest par šo akumulēto līdzekļu ražīgu izlietošanu spirālveida saimnieciskā efekta nodrošināšanai, jo vienlaikus samazinās kredītiestāžu aizdevumu izsniegšanas bāze uzņēmējdarbības paplašināšanai. Tas ir valsts atliktais maksājums, kur ik gadus obligāciju turētājiem jāmaksā tikai augļi, jo šādas mērķobligācijas šim nolūkam tiek izlaistas. Pirmais avots būtu tīri iespējams, un Latvijas valsts ar savu ieguldījumu varētu sniegt atbalstu šāda finansējuma veidošanai. Otrais avots, protams, ir visas Latvijas sabiedrības iespējamais ieguldījums vai nu ziedojumu veidā, vai izmantojot nacionāla mēroga loterijas sarīkošanu šim mērķim. Trešais avots, kā jebkurā šādā saimnieciskā situācijā, protams, ir attiecīgās pašvaldības līdzekļi - šinī gadījumā Rīgas Domes līdzekļi, jo objekts tiek celts Rīgā un tā izmantošanā pirmām kārtām priekšrocības būs tiem, kuri dzīvos šajā areālā. Ceturtais avots, kā to mums deklarē, ir UNESCO un ārvalstu praktiskais ieguldījums, bet tas zināmā mērā vēl ir tīts miglā. Kas attiecas uz piedāvāto finansēšanas avotu, ko gūtu no elektrības, tad šeit ir iespējami divi negatīvi momenti. Pirmām kārtām tas izkropļos uzņēmējdarbības spēju konkurēt ar citām valstīm. Ko nozīmē Latvijas uzņēmējam par elektroenerģiju papildus maksāt salīdzinājumā ar līdzīga profila uzņēmēju Lietuvā vai Igaunijā? Latvijā jau tā šobrīd degvielas cenas ir visaugstākās starp visām Baltijas valstīm, un Latvijā jau tā ir cenas par sakaru pakalpojumiem visaugstākās starp apkārtējām valstīm. Tā ka šis būtu jauns moments, lai izkropļotu uzņēmēju konkurētspēju. Es domāju, ka optimāli labākais bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemtais lēmums, kuru ieteica Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai attiecībā uz šo finansēšanas modeli sagatavotu alternatīvu projektu, izveidojot darba grupu vai kaut kā citādi... Tas ir ļoti būtiski, un tādas reālas iespējas, kā tas izriet no mūsu iepriekš teiktā, sabiedrībā pastāv. Tas tiek izmantots daudzu valstu praksē līdzīgu objektu būvei. Paldies par uzmanību.".
- 2000_06_08-seq96 language "lv".
- 2000_06_08-seq96 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q822919.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q211.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q2660080.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q37.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q191.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q3736450.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q39731.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q404542.
- 2000_06_08-seq96 mentions Q7809.