Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_08-seq131> ?p ?o. }

• 2000_06_08-seq131 type Speech.
• 2000_06_08-seq131 number "131".
• 2000_06_08-seq131 date "2000-06-08".
• 2000_06_08-seq131 isPartOf 2000_06_08.
• 2000_06_08-seq131 spokenAs 12.
• 2000_06_08-seq131 spokenText "Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Jā, patiešām, kā jau te Aija Poča teica, šodien tiešām Saeimā ir īpaša diena - īpaša diena visiem tiem, kas ar ieinteresētību un, es teiktu, arī ar kritisku atbalstu ir sekojuši Nacionālās bibliotēkas projekta apspriešanai sabiedrībā un jo īpaši Saeimas frakcijās un komisijās. Es tāpēc gribētu izmantot šo izdevību un vēlreiz pateikties jums, godātie deputāti, par to, ka bijāt ieinteresēti un ļoti konstruktīvi un nācāt ar saviem urdošajiem un ļoti pamatotajiem jautājumiem, un uzklausījāt projekta iesniedzējus. Un faktiski šā projekta izskatīšana komisijās un frakcijās lika arī tā iesniedzējiem ļoti nopietni padomāt ne tikai par Latvijas bibliotēku sistēmu kopumā, par kuru pašreiz atbildīga ir Kultūras ministrija, bet arī par daudzām lietām, kas skar tautsaimniecības attīstību kopumā un mūsu valsts perspektīvas tuvākajos desmit gados; par daudzām lietām, kas attiecas uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, un arī par gluži ikdienišķiem finansiāliem apsvērumiem. Tā ka es domāju, ka tas ir guvums visiem. Man jau vairākkārt ir nācies uzsvērt, ka Nacionālās bibliotēkas projekts ir ne tikai ēkas celtniecības projekts; ir jāņem vērā tieši tas, kā šis projekts, godātais Salkazanova kungs, ir pārtapis, ietverot sevī katra pagasta bibliotēku kā galalietotāju. Tas ir nevis kāds Kultūras ministrijas atsevišķas intereses vai tikai tās atbildību skarošs projekts, bet gan projekts, kurš skar mūsu valsts kopējo attīstību, mūsu valsts konkurences spēju, katra cilvēka, lai kur viņš arī dzīvotu, konkurences spēju. Taču šodien diemžēl atkal tika cilāts jautājums, vai tiešām mums ir nepieciešama jauna bibliotēka un vai nav iespējami kādi starpvarianti. Nav noslēpums, ka informācija kļūst par arvien nozīmīgāku resursu tīri ekonomiskā ziņā, pat par tirdzniecisku resursu. Nav noslēpums arī tas, ka Latvijā šā resursa pieejamības ziņā vēl joprojām plaisa starp galvaspilsētu Rīgu un novadiem ir ļoti liela. Es domāju, ka šis projekts savā ziņā ir mūsu rokās arī kā reģionālās attīstības instruments. Salkazanova kungs pieminēja šos trīs “i”. Jā, viens no tiem ir infrastruktūra. Es domāju, ka šobrīd ne tikai ceļi, bet arī informātikas kabeļi ir kļuvuši par infrastruktūras elementu, kā tas ir pavisam mūsdienīgā izpratnē. Un tāpēc nenovērtēsim par zemu šo projektu kā attīstības instrumentu! Nav noslēpums arī tas, ka izglītības iespējas nav vienādas visur - Rīgā tās ir citādas nekā novados. Un faktiski, es domāju, šodien jums, godātie deputāti, būs iespēja lemt par to, vai Latvijā kvalitatīva izglītība joprojām būs tikai atsevišķu elitāru ģimeņu bērnu prerogatīva vai arī, tā teikt, caur pagasta skolu vai caur pagasta bibliotēku (ir domāts par to, lai šī sistēma strādātu vienotā režīmā) varēs tikt radīta arī katrā pagastā bērniem kvalitatīvas izglītības iespēja. Tieši ar informācijas pieejamību, tātad par sociāli pieņemamu maksu, faktiski izglītība būs nevis vairs elitāra prece, bet pieejama visiem. Un vēl ir tīri pragmatiski apsvērumi. Vai tas tiešām ir ekonomiski - maksāt turpat veselu miljonu dolāru, lai uzturētu vērtības, nopietnas vērtības, kurām sabiedrība šobrīd netiek klāt vai tiek klāt ar grūtībām? Kā jūs zināt, nav noslēpums visa šī sarežģītā saimniecība ar astoņām ēkām, ar tikai 300 lasītāju vietām. Apstākļi darbiniekiem un lasītājiem tur ir divas vai trīs reizes zemāki jeb sliktāki par tiem, kādi vispār bibliotēku standartos ir šobrīd pieļauti. Un ir arī tāds, es domāju, katru no mums tīri personiski skarošs apsvērums. Mani bērni ir izauguši un ieguvuši izglītību - un varbūt ne sliktu izglītību -, tomēr neapzinoties, ko šodien sabiedrībai var dot mūsdienīga bibliotēka ar mūsdienīgām iespējām. Es domāju, ka mēs līdz ar to veidojam šādas izpratnes ziņā nabadzīgu paaudzi. Vai tiešām mēs vēlamies, lai arī mūsu mazbērni izaug bez šādas izpratnes? Un tas bēdīgākais ir tas, ka viņi pat neapzinās to, kas viņiem ir atņemts, jo viņi nekad nav bijuši mūsdienīgā bibliotēkā, jo šodien tādas ir tikai ārzemēs. Tātad padomāsim, vai mēs esam gatavi tam! Arī debates Saeimā parādīja, ka daudziem no mums nav skaidrs, kāpēc vispār šāda mūsdienīga bibliotēka ir šīsdienas attīstības neatņemams elements. Klausoties debatēs, man ir daudz kam jāpiekrīt, daudz kam arī no tā, ko teica opozīcijas deputāti. Ir tiešām jāatzīst: jā, Latvijā ir ļoti daudz nabadzīgu cilvēku, ļoti daudz nabadzīgu pagastu. Taču vienlaikus es gribētu atzīt to, ka nabadzību mēs diez vai uzveiksim ar pabalstiem. Nabadzību šodien var uzveikt vienīgi ar attīstību, izglītību un informāciju. Un tagad es jums pateikšu vienu paradoksālu domu. Jā, šis projekts ir dārgs, tā cena Latvijas apstākļiem ir salīdzinoši dārga. Ja mēs būtu attīstīta valsts, tad jautājumus par šādiem projektiem mēs varētu atrisināt, pat neapspriežot tos Saeimā: valdība izlemtu par šiem finansu avotiem, un mēs virzītos uz priekšu, neapgrūtinot deputātus. Diemžēl Latvijas apstākļos mums ir jāiet šis ļoti smagais un, es domāju, vajadzīgais diskusiju ceļš. Un šī paradoksālā patiesība ir tāda (un to es galvenokārt Bojāra kungam gribētu teikt): ja šodien mums šeit priekšā gulētu 87 miljoni latu, tad, ticiet man, pat es nebūtu tā ministre, kas aicinātu bibliotēkas celtniecību uzskatīt par prioritāti. Mēs zinātu, kā šo naudu sadalīt, un es teiktu: jā, šobrīd Nacionālajai bibliotēkai ir vajadzīgi 115 tūkstoši, lai uzturētu esošo datorsistēmu, lai bibliotēka vispār strādātu adekvāti tam līmenim, kāds arī šodien no Nacionālās bibliotēkas tiek prasīts. Diemžēl šādas naudas te priekšā mums šobrīd nav, bet mums ir projekts, kurš ir ar ļoti lielu potenci, starptautisku potenci, un ir guvis lielu starptautisku atzinību, un kurš ģenerē šos līdzekļus. Un, es domāju, tas dos galarezultātā arī nozīmīgu grūdienu būvniecībai kā nozarei. Caur nodokļiem tas rezultēsies arī mūsu gada budžetā un pieaudzēs arī valsts iekšējo kopproduktu. Jā, šobrīd valdības iesniegtais likumprojekts ir saņēmis diezgan bargu kritiku - man jāteic, acīmredzot pamatotu kritiku -, bet man ir tomēr jāapgāž šeit izskanējušie argumenti, kas šis ir tikai un vienīgi iepriekšējās valdības likumprojekts. Tā tas nav, godātie deputāti! Jums ir zināms, ka pie šīs ieceres, pie šā projekta ir strādājusi jau Krasta kunga valdība un Krištopana kunga valdība. Jā, Šķēles kunga laikā tas likumprojekts ieguva savu konkrēto izpausmi un atkārtoti nonāca Saeimā. Taču jūs, godātie deputāti, esat jau iepriekšējos gados balsojuši arī par to naudu, kas valsts investīciju programmā ir tikusi virzīta šā projekta attīstībai. Tātad ir zināma pēctecība, zināms secīgums, jo šis likumprojekts, kas tagad ir iepriekšējās valdības iesniegts, virzību ir guvis jau iepriekšējās valdībās. Un, redziet, ir tā: mēs it kā gaidām no valdības visu, visu - lai valdība visu uzrakstītu, visu salāgotu, visu pateiktu priekšā. Būtu jau ideāli, ja tas tā notiktu, bet patiesība ir tāda, ka valdībā - nu, būsim atklāti! - galvenokārt tiek salāgotas nozaru intereses. Manuprāt, tieši Saeima ir tas forums, kur var visatbilstošāko saskaņojumu gūt tieši sociālo slāņu intereses, visas sabiedrības intereses, to skaitā arī uzņēmēju intereses. Tāpēc es domāju, ka tieši Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir tā vieta, kur, iesaistot gan Finansu ministrijas speciālistus, gan ieinteresētās ministrijas - Ekonomikas ministriju un Kultūras ministriju - un apkopojot visus tos konstruktīvos priekšlikumus, kas šodien ir izskanējuši, un arī tos, kas līdz otrajam lasījumam vēl tiks iesniegti, izstrādāt visai sabiedrībai un Saeimas frakcijām pieņemamu finansējuma modeli, kurā būtu ņemta vērā gan sabiedrības maksātspēja, gan uzņēmējdarbības attīstības intereses. Godātie deputāti, jūs šodien esat aicināti balsot par likumprojektu, kas ir nozīmīgs visai Latvijas sabiedrībai. To pierāda sabiedriskās domas aptaujas - 62 procenti iedzīvotāju ir izteikuši projektam atbalstu un pat pauduši ļoti konkrētu vēlmi personīgi iesaistīties šā projekta virzībā uz priekšu, kaut gan valdības likumprojektā ietvertais mērķmaksājums tiek vērtēts tiešām diezgan kritiski. Un tāpēc es domāju, ka šis likumprojekts ir tāds, pie kura strādājot līdz otrajam lasījumam varētu vienoties visas Saeimā ievēlētās partijas un frakcijas, nedalot tās valdības koalīcijas frakcijās un opozīcijas frakcijās, bet deleģējot savus deputātus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidotajai apakškomisijai, lai nozīmīgi pilnveidotu šo likumprojektu un papildinātu to. Un nobeidzot es gribētu teikt: “Tiešām, godātie deputāti, šis lēmums šodien prasīs jūsu drosmi. Tā ir drosmīga izšķiršanās, bet ir arī jāatzīst, ka tikai drosmīgas nācijas ir spējīgas pieņemt lēmumus, kas nav balstīti šīsdienas pragmatiskajos, varbūt pat pamatotajos apsvērumos, bet ir balstīti nākotnes redzējumā. Šis lēmums prasīs drosmi, jo vērtības, par kurām mēs runājām, nav izmērāmas cementa tonnās vai stikla apšuvumā; tās ir vērtības, kuru vārds ir uzdrīkstēšanās, griba, nākotne, drosme un, es teiktu, vienotība. ” Tāpēc es aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu, ar to apņemoties nopietni strādāt līdz otrā lasījuma izskatīšanai Saeimā. Paldies.".
• 2000_06_08-seq131 language "lv".
• 2000_06_08-seq131 speaker Karina_Petersone-1954.
• 2000_06_08-seq131 mentions Q822919.
• 2000_06_08-seq131 mentions Q211.
• 2000_06_08-seq131 mentions Q79820.
• 2000_06_08-seq131 mentions Q16347646.
• 2000_06_08-seq131 mentions Q2660080.
• 2000_06_08-seq131 mentions Q21625222.
• 2000_06_08-seq131 mentions Q1419663.