Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_08-seq129> ?p ?o. }

• 2000_06_08-seq129 type Speech.
• 2000_06_08-seq129 number "129".
• 2000_06_08-seq129 date "2000-06-08".
• 2000_06_08-seq129 isPartOf 2000_06_08.
• 2000_06_08-seq129 spokenAs 125.
• 2000_06_08-seq129 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrai valstij, ja tā grib attīstīties, ir jānodrošina, manā skatījumā, trīs lietas. Viena lieta ir informācija, otrā lieta ir izglītība, un trešā lieta ir infrastruktūra. Visas šīs lietas sākas ar burtu “i”, un šīs ir pašas svarīgākās lietas, lai valsts vispār varētu iet attīstībā uz priekšu. Mēs atbalstām jebkurā situācijā šīs trīs lietas, kas valstij ir ļoti svarīgas. Infrastruktūrā tie ir pārsvarā ceļi, kuriem šogad un, iespējams, arī nākamgad atkal pietrūks naudas. Jautājums par informāciju ir vēl sarežģītāks, jo visos šajos desmit gados, brīvvalsts desmit gados, informācijas jomā ir izdarīts ļoti maz. Un viens no informācijas stūrakmeņiem ir tiešām bibliotēka, jo tā ir bezmaksas informācija vai arī dotēta informācija, ko iedzīvotājs var no pašvaldībām saņemt pašvaldību bibliotēkās, no valsts - valsts bibliotēkās, bet šī nozare kaut kā visus šos 10 gadus mums ir bijusi aizmirsta. Es savulaik strādāju pie projekta “Alise”, kas paredzēja saslēgt vienotā tīklā visas rajonu bibliotēkas. Šodien naudas trūkuma dēļ saslēgtas ir 18 no šī projekta. Astoņas lielās bibliotēkas, augstskolu bibliotēkas un Nacionālā bibliotēka ir saslēgta ar internetu, un jebkuram ir iespēja ieskatīties šajās astoņās bibliotēkās. Taču katrā ziņā tas ir par maz. Salīdzinājumam paskatīsimies, kādu ceļu ir gājuši igauņi! Igauņi ir valsts teritorijā uzbūvējuši Nacionālo bibliotēku un 12 jaunas bibliotēkas. Katrā ziņā informācijas jomā viņu politiskā griba ir bijusi daudz lielāka nekā mūsējā. Ko mēs esam izdarījuši šajos 10 gados? Un, atvainojiet, liberālās partijas, ko jūs esat izdarījušas šajos 10 gados? Desmit gados ir intensīvi risināti jautājumi par privatizāciju, un rezultāts ir tas, ka Nacionālā bibliotēka šodien ir izvietota astoņās vietās. Tā mēs tuvākajā laikā varētu nonākt pie tā, ka valsts iestādēm, ministrijām būs jābūvē jaunas ēkas, jo vairs nebūs kur pārvietot savus cilvēkus. Bijušās PSKP Centrālkomitejas vai LKP Centrālkomitejas ēka šodien ir iznomāta par santīmiem Preatoni kungam. Vai tā nevarēja būt pārejas periodā, šajos 10 gados, nodota bibliotēkai? Zemkopības ministrijas ēka. Trīs stāvi pieder ministrijai, pārējie ir iznomāti. Vai nebūtu bijis vērts 10 gadu laikā risināt jautājumu par šīs ēkas nodošanu Nacionālajai bibliotēkai? Un tādu piemēru ir daudz. Šeit jau deputāts Bojārs pieminēja vēl vienu ēku... Šīs ēkas ir vienkārši traģiskā situācijā, un 10 gadu laikā mēs, deputāti, tagad esam nostādīti vienkārši bezizejas situācijā. Risinājums jautājumam par ēkām ir vajadzīgs. Jautājums tikai - kā šo jautājumu atrisināt. Ja ir runa par 83 miljoniem, tad es uzskatu, ka tā summa ir par mazu. Tas ir ļoti par maz, ja mēs kaut ko informācijas jomā Latvijas valstī Latvijas iedzīvotājiem gribam dot. Ir vajadzīgs, lai atjaunotu savu darbību starpbibliotēku abonements, kas padomju laikos darbojās: jebkurš iedzīvotājs varēja jebkurā lauku bibliotēkā pasūtīt bibliogrāfisko literatūru, ja viņam tā bija vajadzīga. Šis pakalpojums bija pieejams uz vietas, vienalga, vai tā bija Zilupe, vai Vilce, vai kāda cita vieta. Šodien šim pakalpojumam trūkst naudas. Un ar to, ka mēs uzbūvēsim šeit centrā bibliotēku un lasītāju skaits, ja ņem proporcionāli ar to, kas bija Igaunijā, kur lasītāju skaits, kad uzbūvēja bibliotēku, pieauga no 18 tūkstošiem līdz 109 tūkstošiem... tomēr es negribētu runāt par to, ka ar šo ēku mēs nodrošināsim šā pakalpojuma pieejamību. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka projektam būtu jābūt daudz lielākam un plašākam un summai - daudz lielākai. Tālāk. Par jautājumu, ko 10 gadu laikā Ministru kabinets vai šo partiju valdības piedāvā. Kā vienīgo piedāvā pašu elementārāko, no administrēšanas viedokļa visvienkāršāko risinājumu, un tas ir tarifs. Par elektrības tarifu runājot, ir jāatceras, kas tad to maksā. Pirmām kārtām to maksā iedzīvotājs savā dzīvesvietā un uzņēmējs savā uzņēmumā, bet maksā vēl otrreiz iedzīvotājs, pērkot pakalpojumu vai preci. Tātad liberāli domājošās partijas divreiz uzkrauj uz iedzīvotāju pleciem šo maksājumu. Kolēģi! Šinī gadījumā iznāk tā ļoti interesanti. Pašlaik Ministru kabinets - iepriekšējā vairs nav, šis ir jaunais Ministru kabinets - neko jaunu nepiedāvā, un tagad to atstāsim Saeimā, lai Saeimas politiskās partijas, saprotot, ka šī bibliotēka un informācijas pakalpojumi ir ļoti svarīgi Latvijas attīstībai, atrod finansu avotu. Vai tas nav jādara Ministru kabinetam? Ja viens Ministru kabinets to darīja nepareizi, tad cits risinājums ir jāatrod nākamajam Ministru kabinetam, nevis mums šeit politiskā līmenī jāmēģina atrisināt ekonomiskas problēmas. Par tiem piedāvājumiem, ko mēs izskatījām frakcijā. Piedāvājumi šeit izskanēja vairākkārt, bet katrā ziņā šis projekts ir jārisina ar kompleksu finansēšanas avotu un ir jābūt ļoti daudziem finansēšanas avotiem, nevis tikai vienam vai, kā šajā piedāvātajā gadījumā, diviem - UNESCO finansējumam un “Latvenergo” tarifiem. Kompleksā finansēšanas avota modelis, ko mēs piedāvājam, ir saistīts ar to, ka piedalās Latvijas valsts, Rīgas pašvaldība, iedzīvotāji un ārvalstis. Viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem ir progresīvais uzņēmumu ienākuma nodoklis, dubulttarifa atcelšana koģenerācijas un vēja stacijām... vienkārši apkrāpj mūs dažu cilvēku interesēs... Tur ir arī Rīgas Domes līdzekļi, mērķobligācijas, iedzīvotāji brīvprātīgi - nevis piespiedu kārtā caur tarifu - piedalās šā projekta realizācijā. Dažāda veida loterijas... Un diskutabls katrā ziņā ir jautājums, ko arī iedzīvotāji bieži uzdod, - jautājums par akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Var runāt par to, ka šis nodoklis Latvijā ir pats lielākais starp Baltijas valstīm, bet Latvijā šis dzeramais un cigaretes tomēr maksā daudz lētāk nekā jebkurā Rietumeiropas valstī. Un tādā gadījumā, es domāju, ir jāsavāc katrā ziņā noteikti daudz lielāka naudas summa, lai šis projekts būtu ne tikai 140 tūkstošiem Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju, bet lai šis pakalpojums būtu pieejams arī Zilupē, Vilcē un visos citos pagastos, kur ir bibliotēkas šodien.".
• 2000_06_08-seq129 language "lv".
• 2000_06_08-seq129 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q822919.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q211.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q2660080.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q191.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q3736450.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q39731.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q203369.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q79854.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q15379125.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q7809.
• 2000_06_08-seq129 mentions Q1780610.