Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_08-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2000_06_08-seq12 type Speech.
- 2000_06_08-seq12 number "12".
- 2000_06_08-seq12 date "2000-06-08".
- 2000_06_08-seq12 isPartOf 2000_06_08.
- 2000_06_08-seq12 spokenAs 125.
- 2000_06_08-seq12 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir pāriet no proporcionālas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kas ir šobrīd 25% apmērā jebkuram izpeļņas līmenim, uz lēni kāpjošu, progresīvu procentu likmi. Šajos grozījumos ir paredzēts no nodokļu maksāšanas atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 60 latus mēnesī. Bez tam nodokļa likme tiktu būtiski samazināta un diferencēta maksātājiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 200 latus. Nodokļu maksātājiem, kuru ienākumi ir no 200 līdz 400 latiem mēnesī, saglabātos esošā likme - 25%. No 400 latiem sāktos pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums. Virs mēnešalgas, kas ir 1200 latu, latu procentu likme paliktu nemainīga - 48%. Likumprojekta anotācijas pielikumā ir šis salīdzinājums - starpība starp esošo kārtību un projektēto ir uzskatāmi redzama. Šādai kārtībai mēs saskatām virkni priekšrocību. Pirmkārt. Samazināsies nodokļu nasta zemāk atalgotajiem maksātājiem, un tādējādi tiks novērsta materiālās labklājības augošā polarizācija, veicināta sabiedrības vidusslāņa veidošanās. Ir tā saucamais Džini koeficients, ko aprēķina starptautiskajā praksē, un šis indekss rāda, ka Latvijā starp Austrumeiropas valstīm polarizācija ir viskrasākā. Valstij jācenšas kavēt tālāku ekonomisko noslāņošanos, jo nepamatota ekonomiskā noslāņošanās veicina politisko atstumtību. Otrkārt. Pārejai uz šādu kārtību būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Samazinot nodokļa nastu zemāk atalgotiem maksātājiem, kuri ir galvenā strādājošo daļa, netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšanās, pieaugs pieprasījums pēc patēriņa precēm, un tas savukārt izraisīs nepieciešamību paplašināt ražošanu, uzņēmumu apgrozījumu, palielināsies darba vietu skaits. Un tas radīs atgriezenisku efektu - tas atkal dos iespēju paaugstināt darba algas tiem, kas ražo patēriņa preces. Trešais pozitīvais moments. Uzskatām, ka nodokļa likmes diferenciācijas rezultāts būs tas, ka pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos par apmēram 2 miljoniem latu gadā, bet turpmāk šis pieaugums - plus tiem 2 miljoniem - varētu būt no pusmiljarda līdz 1 miljonam katru nākamo gadu. Kopā tuvākajos desmit gados šis papildu ieņēmums budžetā varētu būt apmēram 40-50 miljoni latu. Un mums visiem ir skaidrs, kur šī nauda aizietu vai tiktu novirzīta, vadoties pēc esošās nodokļu likumdošanas. Ceturtais pozitīvais moments, piemērojot šo skalu, ir tuvināšanās Eiropas Savienības valstīs pieņemtajai praksei. Visās ir diferencētas nodokļu likmes atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, kaut arī aprēķina skalas ir dažādas. Tajās likmju svārstību galējās robežas ir no 10 līdz 57 procentiem. Ir viedoklis, ka pašreiz pāreja uz progresīvo ienākuma nodokli nav vēl nobriedusi, jāsagaida vidējās darba algas un ienākuma kāpums uz vienu strādājošo un tad kaut kad nākotnē varētu šo lietu apspriest. Taču, pasaules valstu praksi analizējot, mēs redzam, ka parasti gan šāds slieksnis nav bijis. Ar progresīvo ienākuma nodokli sākts vairumā gadījumu jau attiecīgās valsts ekonomikas izaugsmes sākumposmā. Mēs esam šo jautājumu urdījuši, jau sākot no 7. Saeimas darbības sākuma. Agri vai vēlu tam objektīvi ir jānotiek. Saņemsimies šobrīd un šo jautājumu virzīsim tālāk uz atbilstošu Saeimas komisiju diskusijai! Paldies par uzmanību.".
- 2000_06_08-seq12 language "lv".
- 2000_06_08-seq12 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2000_06_08-seq12 mentions Q822919.
- 2000_06_08-seq12 mentions Q211.
- 2000_06_08-seq12 mentions Q193089.