Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_08-seq117> ?p ?o. }

• 2000_06_08-seq117 type Speech.
• 2000_06_08-seq117 number "117".
• 2000_06_08-seq117 date "2000-06-08".
• 2000_06_08-seq117 isPartOf 2000_06_08.
• 2000_06_08-seq117 spokenAs 37.
• 2000_06_08-seq117 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Kādreiz Rīgas pilsoņi lepojās ar to, ka viss, kas bija Rīgā, bija vai nu labākais, vai lielākais pasaulē. Atcerēsimies, - pasaulē augstākais koka tornis - Pēterbaznīcas, pasaulē lielākās un labākās ērģeles - Rīgā, arī pasaulē lielākais tirgus tika izbūvēts Rīgā. Un tā tālāk. Rīga, nozīmīgā Ziemeļeiropas pilsēta, jau sen starp pasaules pilsētām ir pelnījusi jaunu simbolu, tādu kā Sidnejas operteātri vai Frankfurtes augstceltnes. Man ir bijusi iespēja izsekot šā projekta attīstībai un izmaiņām no 1990. gada sākuma, un es varu teikt, ka tiešām šis projekts ir visu laiku kļuvis arvien labāks, izmaksas ir samazinātas. Man ir liels gandarījums, ka topošā bibliotēka ir tāda celtne, par kuras projektu autors Birkerts nupat ir Amerikas Savienotajās Valstīs saņēmis prestižo godalgu par izciliem sasniegumiem arhitektūrā. Pretēji dažu pašmāju provinciālajiem skeptiķiem, kuriem liekas, ka projekts ir novecojis un nelaikā. Ne velti tieši Amerikas Savienotās Valstis, kuras ir moderno tehnoloģiju priekšgalā, pašreiz visvairāk būvē jaunas bibliotēkas pilsētās un universitātēs. Šodien mums nebūtu varbūt jāapspriež šie tehniskie sīkumi, bet jāpieņem politisks jeb konceptuāls lēmums, un es nemaz nešaubos, ka tāds lēmums šeit tiks pieņemts. Es nešaubos arī par to, ka tie cilvēki, kas šodien diezgan skeptiski izturas, pēc diviem trim gadiem leposies un teiks: “Es vienmēr esmu teicis, ka šāda bibliotēka Latvijā ir jāceļ!” Es gribētu tikai atgādināt, ka latviešu strēlnieki kara laikā spēlēja teātri un rīkoja mākslas izstādes, varēja taču nodarboties ar ierindas mācību, laiki bija traģiski. Es varētu arī atgādināt dažiem sociāldemokrātiem, ka sociāldemokrāti bija pret Brīvības pieminekļa celtniecību Latvijā, jo viņi teica, ka par to naudu var uzcelt kādu tiltu. Arī šodien mēs varam runāt, ka mēs varam uzcelt kādu fermu vai vēl kaut ko, bet atbilde ir ļoti vienkārša. Latviešu tauta ir izdzīvojusi tikai tāpēc, ka mūsu tautā jebkuros grūtos laikos ideālisms vienmēr ir ņēmis virsroku pār šaurām pragmatiskām un utilitārām vēlmēm. Tagad - nedaudz par finansēm. Šī nauda absolūti nav nomesta zemē, bet gan piesaista jaunas investīcijas, tāpat kā Latvijas opera ir piesaistījusi pēdējos trijos gados miljoniem dolāru jaunu investīciju. Par to vajadzētu padomāt. Arī sakārtota pilsētas vide vai patīkamas Rīgas kafejnīcas piesaistīs investīcijas. Es gribētu salīdzināt mūsu bibliotēku ar līdzīgu celtni - mākslas muzeju un bibliotēku Bilbao. Programmas ir diezgan līdzīgas, taču šis mākslas muzejs un šī bibliotēka tiek finansēta no kādiem pieciem vai sešiem avotiem, arī UNESCO tur ir uzņēmusies šefību. Tātad galvenais finansējuma avots ir ne tikai Spānijas valsts budžets, bet arī federālās Basku zemes budžets; tur ir arī ļoti liela Eiropas Savienības nauda līdztekus jau pieminētajiem UNESCO maksājumiem; tur ir privāto personu ziedojumi, kā arī kāda muzeja finansējums no Ņujorkas pilsētas Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī šajā gadījumā bez valsts budžeta ir paredzēti gan pašvaldību, gan privātu organizāciju un personu ziedojumi. Tā ka nevajadzētu runāt... vajadzētu būs godīgiem! Es domāju, ka kopējā finansējumā šie elektrības maksājumi neveidos vairāk par kādiem 35 vai 40 procentiem. Tā ir viena lieta. Būsim atklāti! Otra. Bibliotēku attīsta vietējie tādā nozīmē, ka, teiksim, jauno tehnoloģiju ieviešana saliedē arī sabiedrību. Tas šajā brīdī varbūt ir vissvarīgākais kopēju mērķu sasniegšanai. Vai mērķmaksājums, kas par vienu kilovatstundu ir 0,01 lata apjomā, ietekmē individuālos patērētājus? Jā. Šis maksājums būtiski ietekmēs tikai tos patērētājus, kuri apsilda ar elektrību savas dzīvojamās mājas, kurās ir saunas un peldbaseini, un kuri ir ierīkojuši mājas kinoteātrus. Šie cilvēki, kuri maksā jau tagad vairākus simtus latus mēnesī, arī būs tie lielākie maksātāji, un viņu maksājumi būs desmitiem reižu lielāki, un tādējādi arī izpaudīsies tas sociālais taisnīgums, par ko runāja šeit Kalniņa kungs. Taču svarīgi ir rast atbildi uz jautājumu, vai šāda bibliotēkas celtniecība kaut kādā veidā bremzēs ražotāju attīstību - mazo ražotāju attīstību. Tātad vajadzētu visiem runātājiem varbūt sadalīt šos uzņēmumus divās grupās. Viena grupa uzņēmumu ir tie, kuri gūst tiešo peļņu no lielajiem valsts pasūtījumiem (es šajā sakarā runāju ne tikai par bibliotēku, bet arī par daudz apstrīdētajām ārzemju investīcijām “Latvenergo” vai citu uzņēmumu attīstībā). Tie ir Latvijas cementa ražotāji, tie ir Latvijas ģipša plākšņu un citu būvmateriālu ražotāji, tērauda konstrukciju ražotāji, logu, durvju, mēbeļu, krāsu ražotāji, mākslinieki, tie ir autotransporta uzņēmēji, tie ir tie cilvēki, kas nodarbojas ar degvielas tirdzniecību, un visi tie, kuri lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar šo apgrozījuma palielinājumu. Tas ir ļoti būtisks grūdiens saimniecības attīstībai un šā iekšējā apgrozījuma palielinājumam. Es domāju, ka ļoti grūti Latvijā būs atrast uzņēmumu, kuru netiešā veidā labvēlīgi neskar šādi lieli pasūtījumi. Pat tad, ja šie mazie un vidējie uzņēmumi nesaņems nekādu tiešu pasūtījumu, tie zināmā mērā netieši jutīs šo efektu. Es šeit nerunāju par to, ko saņems valsts. Valsts saņems atpakaļ gandrīz pusi no ieguldītajām investīcijām - gan pievienotās vērtības nodokļa, gan akcīzes nodokļa, gan peļņas nodokļa, gan dažādu dabas aizsardzības un sociālo nodokļu veidā. Tātad šī nauda jau atgriezīsies atpakaļ. Arī ziedojumu nauda šinī gadījumā atgriezīsies un iegulsies Valsts kasē. Godājamie deputāti! Es gribētu vēl varbūt nedaudz atbildēt Tabūna kungam, ka mums vajadzētu pārtraukt veidot kaut kādas darba grupas. Rodas tāds iespaids, ka Latvijā visas lielās būves vai visi lielie projekti tiek realizēti ātrāk, nekā ir radušās šīs iespējas. Es domāju tieši pretēji. Mums diemžēl ir tāda pieredze, ka visi projekti, ko mēs esam realizējuši, ir vismaz desmit gadus nokavēti. Un nav svarīgi, vai tas būtu kāds tilts pār Daugavu vai tā būtu kāda automaģistrāle, vai tā būtu jau pieminētā jūras pasažieru osta ar visu šo prāmju satiksmi. Visu, ko mēs darām, mēs mūžīgi nokavējam, un viss ir par vēlu. Es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Ja tiešām būs kādi uzņēmumi, kuri cietīs jūtamus zaudējumus, bet kuri absolūti nebūs saistīti varbūt ar šo bibliotēku, ja tie tiešām jutīs kaut kādus zaudējumus elektrības sadārdzināšanās dēļ, tad gan Finansu ministrija, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varēs izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kā kompensēt zaudējumus, bet to varēs izdarīt tikai pēc aprēķinu veikšanas, kuri varbūt būs gatavi tikai aptuveni nākamā gada beigās, ne ātrāk. Tāpēc es domāju, ka pašreizējā brīdī mums vajadzētu uzsvērt varbūt visu to pozitīvo faktoru lomu, kuru ir milzīgs pārsvars salīdzinājumā ar šiem te iebildumiem, kādus es šodien esmu te dzirdējis, un nobalsot šo likumprojektu pirmajā - konceptuālajā lasījumā. Paldies. Un es ceru, ka visi atbalstīs šīs bibliotēkas celtniecību.".
• 2000_06_08-seq117 language "lv".
• 2000_06_08-seq117 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q211.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q2660080.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q193089.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q458.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q47182.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q3736450.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q337179.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q43048.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q30.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q29.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q60.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q7809.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q932261.
• 2000_06_08-seq117 mentions Q8692.