Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_08-seq104> ?p ?o. }

• 2000_06_08-seq104 type Speech.
• 2000_06_08-seq104 number "104".
• 2000_06_08-seq104 date "2000-06-08".
• 2000_06_08-seq104 isPartOf 2000_06_08.
• 2000_06_08-seq104 spokenAs 125.
• 2000_06_08-seq104 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Desmit gadu garumā mācāmies vadīt valsti, rīkoties ar Latvijas Republikas nacionālajām bagātībām. Latvijas tauta ir pilnvarojusi valdību darīt to. Diemžēl, kā rāda rezultāti, mūsu valsts iedzīvotājiem dzīve paliek arvien dārgāka, drūmāka, nodokļu un citu maksājumu nasta - smagāka. Latvijas Nacionālā bibliotēka un tās celtniecība. Kādēļ šo jautājumu nerisināja, teiksim, 1992. vai 1995. gadā? Vai tagad Latvijas Nacionālās bibliotēkas celšanai saprātīgs risinājums ir atrasts vai nav? Un ko tas maksās Latvijas Republikas iedzīvotājiem? Bibliotēka ir vajadzīga. Ir pagātnē zelta laiki, kad to varēja uzcelt. Latvijas Republikai šodien ir 580 miljoni parādu, un tāpat izkūpējuši vairāk nekā 300 miljonus latu lielie ārvalstu ziedojumi un dāvinājumi. Risinot jautājumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību - tikai ar konkrētiem aprēķiniem, bez jokiem -, vajadzīgs Latvijas valsts attīstības plāns sešiem gadiem, un jāparāda, kā plānā iekļausies šis projekts. Diemžēl ne viena, ne otra nav. Saeimā 1998. gada 17. novembrī parādījās dokuments “Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības likums”. Dokumentā bija tikai 6 panti. Toreiz tika paredzēts 50 procentus finansēt no valsts budžeta, otrus 50 - no dažādiem resursiem. No kādiem? Tas viss bija tikai tādā runāšanas līmenī. Paredzētie izdevumi celtniecībai toreiz bija 60 miljoni, bet pēc kādas pusstundas atradās vēl septiņarpus miljoni. Tātad kopā pavisam bija 67 miljoni. Lēmums tika noraidīts. Tas bija pavirši sagatavots. Un galvenais ir tas, ka bija ignorētas Latvijas Republikas valsts budžeta iespējas šīs problēmas atrisināšanai. Autoriem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda tas neinteresēja, jo 5. nolikumā viņi bija pat ierakstījuši tādu frāzi: “Šis likums nekādas starptautiskās saistības neizraisīs. ” Nu tas ir tāpat kā uzcelt Ministru kabinetā atpūtas kompleksu. Ir pagājis pusotrs gads. Šodien izskatām jaunu dokumentu. Tajā ir 12 panti, tikai ir jāprasa Valsts prezidentei - kas ir izmainījies? Sadārdzinājums. Vienā vietā ir minēti 87,4 miljoni latu, citā dokumentā - 83,9 miljoni latu. Valsts ieguldījums - 70%. Cienījamie radioklausītāji un Latvijas Republikas iedzīvotāji! Toties 7. pantā ir norādīts: speciālu mērķmaksājumu - projekta realizācijas finansēšanu - veic ikviens elektroenerģijas patērētājs Latvijā. No tā izriet, ka 12 gadu laikā Latvijas iedzīvotājiem būs par katru kilovatu papildus jāmaksā 0,001 santīms. Tas būs arī papildu maksājums visiem Latvijas Republikas uzņēmumiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt viņi šo papildu maksājumu uzliks iedzīvotājiem. Un tur vēl būs PVN nodoklis. Realitāte būs tā, ka 12 gadu garumā katrs iedzīvotājs maksās nevis 3,9 santīmus par vienu kilovatu, bet gan 5,9 vai pat 6,5 santīmus. Ja privatizēt “Latvenergo” izdosies miljonāriem, tad maksājumi pacelsies līdz 12-15 santīmiem. Tādu gaismas ceļu diemžēl sāk bruģēt Latvijas Republikas iedzīvotājiem valdība, kuru sastādījāt jūs, cienījamie kolēģi no pozīcijas. Tā mēs mīlam Latvijas iedzīvotājus. Un atceramies vēl divus objektus! Atcerēsimies, kā mēs remontējam Nacionālo operas teātri! Desmit gadu laikā to nevaram nobeigt. Un tāds pats liktenis sagaida Valmieras teātri. Turklāt, ja risinām jautājumu par šāda liela apjoma projektiem, tad obligāti ir jābūt arī alternatīviem projektiem. Šinī gadījumā alternatīva projekta nav. Vietas izvēle. Pēc iedzīvotāju izvērtējuma, vieta ir neizdevīga, jo diemžēl 75 procenti Rīgas iedzīvotāju, tas ir, visu potenciālo bibliotēkas apmeklētāju, dzīvo Daugavas labajā krastā. Arī lielākā daļa mācību iestāžu diemžēl atrodas tur. Un tagad vakarā pulksten deviņos vai desmitos pamēģiniet no tā kreisā krasta atbraukt uz labo! Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības izdevumus nevar likt finansēt uz iedzīvotāju papildu maksājumu rēķina. Projektam un celtniecībai jābūt lētai. Uzrādītās summas nav pilnīgas, un tas nav arī pats lētākais variants. Taču celtni būvēt uz citām valsts budžeta pozīcijām - tas ir pilnīgs absurds. Ziedojumi, dāvinājumi - tās ir ļoti mazas un nenozīmīgas summas. Nodokļi Latvijas Republikas iedzīvotājiem sasnieguši maksimuma maksimumu. Un, ja mēs tos vēl pacelsim, tad bremzēsim tautsaimniecības attīstību. Ārzemju kredīti? Ja bibliotēka tiks realizēta, tad realizācijas pēdējā gadā tie sasniegs apmēram 800 miljonus latu. Tā nu būtu pašnāvība. Taču varbūt var pamēģināt rast arī citādus risinājumus. Ieviesīsim valsts monopolu attiecībā uz alkoholu! Būs ļoti reāls atbalsts. “Ēnu” ekonomikas apgrozījuma summas novelsim celtniecībai. Arī tas būs labs atbalsts. Tika minēta arī tāda lieta, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir jābūt centrālajai bibliotēkai Baltijā un tai ir jābūt saistītai gan ar Igauniju, gan arī ar Lietuvu. Ir iespējams arī tāds risinājums, kuru es ierosinu, - Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīcībā nodot Aizsardzības ministrijas ēku komplektu Krišjāņa Valdemāra ielā. Ļoti skaistas ēkas. Tās atrodas pilsētas centrā. Pie tām var ļoti labi piebraukt un piekļūt. Transporta tur ir ļoti daudz, un no turienes nav arī tālu līdz dzelzceļam un autoostai. Un šīs celtnes ir savienotas ar kabeļu līnijām, kuras varēs izmantot, sazinoties ar visām Latvijas Republikas pilsētām, apdzīvotām vietām, kā arī ar Igauniju un Lietuvu. Un tālāk kabeļu sistēmas saslēdzas ar Berlīni, Varšavu, Prāgu. Ko vēl vairāk vajag izgudrot? Vēl jau rezervē paliek arī vesels komplekss armijas objektu Abrenes ielā, un dažādām grāmatu krātuvēm var izmantot VEF un “Alfa” teritorijā atrodošās celtnes, kuras vēl nav izpārdotas. Cienījamie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts ir izstrādāts bez jebkādas Latvijas Republikas iedzīvotāju piekrišanas un ar tā izpildi saistītā elektroenerģijas sadārdzināšana ļoti pasliktinās mūsu pilsoņu dzīves līmeni, ierosinu to pirmajā lasījumā noraidīt. Ir ļoti rūpīgi jāizstrādā alternatīvs projekts, lai jautājumu varētu risināt, neieguldot bibliotēkas celtniecībā šīs grandiozās naudas summas, un izmantot Latvijas Republikas pašreizējās ļoti ierobežotās iespējas.".
• 2000_06_08-seq104 language "lv".
• 2000_06_08-seq104 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q822919.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q211.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q2660080.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q37.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q191.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q4102950.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q47182.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q3736450.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q39731.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q4459436.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q4294480.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q270.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q16350251.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q64.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q1512969.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q1085.
• 2000_06_08-seq104 mentions Q6350545.