Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_08-seq102> ?p ?o. }

• 2000_06_08-seq102 type Speech.
• 2000_06_08-seq102 number "102".
• 2000_06_08-seq102 date "2000-06-08".
• 2000_06_08-seq102 isPartOf 2000_06_08.
• 2000_06_08-seq102 spokenAs 158.
• 2000_06_08-seq102 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātu kundzes un godātie deputātu kungi! Jūsu ekselences, vēstnieču kundzes, ministru kungi, dāmas un kungi! Man ir liels gods, ka varu sacīt dažus vārdus šai izcilajai auditorijai. Tālab vispirms atļaujiet man no sirds pateikties par šo ārkārtīgo pagodinājumu. Mana vizīte Latvijā notiek pēc Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes kunga uzaicinājuma un ir turpinājums ilglaicīgajām darba un draudzības attiecībām starp mūsu parlamentiem - starp Čehijas Republikas un Latvijas Republikas parlamentiem. Pagājušā gada septembrī man bija tas gods, ka manu uzaicinājumu apciemot Prāgu un Čehijas Republikas parlamenta Senātu tika pieņēmis Jānis Straumes kungs, kas līdz ar Latvijas parlamenta delegāciju pavadīja dažas dienas pie mums Prāgā. Mums tas sagādāja lielu prieku, un vēl šodien es gribētu pateikties priekšsēdētāja kungam par jauko vizīti. Mēs daudzkārt pārliecinājāmies, ka mums ir par ko kopīgi runāt un ka mums ir daudz kopīgu tematu sarunām. Turklāt mums ir liela vēlme būt labiem draugiem. Pašreizējās labās attiecības starp mūsu zemēm balstās uz draudzību un sadarbību, kas izveidojusies starp abām mūsu valstīm pēc 1918. gada. Tās turpinās un tālāk attīsta šīs vēsturiskās saites. Vēsturē un mūsdienās abu mūsu valstu likteņos ir daudz kopīga, daudz radniecīga. Tas, ka mēs viegli izprotam otru, izriet tieši no šīs likteņu līdzības. Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, mūsu centieni vienam otru iepazīt un savstarpēji palīdzēt allaž bijuši ļoti spēcīgi un izvijušies cauri visam 20. gadsimtam. Ar šā gadsimta divu vislielāko karu iznākumu bija saistīta gan Čehijas, gan Latvijas valstiskās un nacionālās patstāvības dzimšana un bojāeja. 1918. gads mūsu tautām atnesa brīvību. Mums izdevās atbrīvoties no lielvaru pakļautības. Otrais pasaules karš mūs iegrūda atpakaļ nebrīvē. Divas desmitgades pēc 1918. gada mums bija atvēlētas ciešiem politiskajiem, saimnieciskajiem, militārajiem un kultūras sakariem. Tas, ka abas valstis juta apdraudējumu no lielajiem kaimiņiem, kalpoja kā motivācija sadarbībai ne vien saimnieciskajā un kultūras, bet arī militārajā jomā. Atļaujiet man atgādināt par čehu palīdzību Latvijas armijas izveidei, par mūsu galvaspilsētas Prāgas un Rīgas ciešo draudzību, kā arī par to godu, ar kuru mūs apveltīja Latvijas puse, novērtējot prezidentu Tomāšu Masariku ar visaugstāko Latvijas apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Ciešos sakarus pārtrauca mums uzspiestā svešā griba. Mūsu tautām nebija lemts brīvi attīstīties, brīvi izvēlēties savus partnerus un lemt par savu attīstību. Tikai gadsimta pēdējā desmitgade atnesa mūsu valstīm brīvību un autentisku valstiskumu. Tikai gadsimta pēdējā desmitgade atnesa jaunu iespēju turpināt vecās saiknes, atjaunot draudzību, un turklāt radās arī kopīgs mērķis un kopīgs ceļš uz to. Mēs esam guvuši pamācību par to, cik viegli brīvību var zaudēt, un cik trausla ir demokrātija, un tāpēc savām valstīm meklējam risinājumus, kuri garantēs to, lai neatkārtotos mūsu bēdīgā pieredze, ko guvām, zaudējot neatkarību. Abas mūsu valstis saista vēlme kļūt par vēl ciešākām partnerēm, par tādām partnerēm, kuras sastapsies lielā valstu saimē. Tās ir locekles, kas ar savu attīstību ir pierādījušas, ka jāciena brīvība un demokrātija un ka cilvēktiesības nav tukši vārdi. Čehijas Republika jau vairāk nekā gadu ir zeme - Atlantijas alianses locekle. Latvijas Republika cenšas par tādu kļūt. Pieņemiet, lūdzu, manu apliecinājumu tam, ka šajos centienos Čehijas Republika būs jūsu balsts un sabiedrotais un ka mēs ļoti augstu vērtējam visus pasākumus, kurus jūs jau esat veikuši, lai šo mērķi sasniegtu! Nākamā kopējā mērķa piepildījums vēl stāv priekšā abām mūsu valstīm, jo abas valstis ir izteikušas vēlmi kļūt par pilnvērtīgām Eiropas Savienības loceklēm, kas lems. Arī to iekšpolitiskā attīstība ievērojamā mērā ir pakļauta ieinteresētībai šīs vēlmes piepildīšanā. Transformācijas periods, kurā mēs atrodamies, izvirza mums specifiskus uzdevumus, kuriem piemīt specifiskas problēmas un sarežģījumi. Pāreja no vienas politiskās sistēmas uz otru ir sarežģīta ne vien politiskajai pārstāvniecībai, kura nodrošina šo pāreju, bet ar savām daudzkārt ļoti būtiskajām pārmaiņām smagi atsaucas arī uz iedzīvotājiem. Centieni integrēties Eiropas Savienībā ienes šajā grūtajā laikaposmā vajadzību pēc citām pārmaiņām, kuras izraisa tieši šie centieni. Turklāt viss ir jāizdara ļoti ātri. Mūsu iedzīvotājiem smaga nasta ir orientēšanās šajās izmaiņās, kas nav viegli saprotamas, un arī straujajā laikmetā, kurā mēs dzīvojam. Neviena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pirms tā iestājās Eiropas Savienībā, neizgāja tik komplicētu un grūtu posmu, un turklāt tas notika ļoti īsā laikā. Es gribētu cildināt mūsu zemju iedzīvotājus par veidu, kā viņi tiek galā ar šo laiku un kā panes savu dabisko un saprotamo nogurumu no lielā, vienlaikus notiekošā pārmaiņu daudzuma. Pirmsiestāšanās posma grūtības noteikti būtu vieglāk pārvaramas, ja mums acu priekšā būtu konkrēts datums, kad tiks sasniegts mūsu mērķis un kad mēs kļūsim par Eiropas Savienības loceklēm. Diemžēl konkrētu iestāšanās datumu mēs nezinām. Kā nosacījumu tā iespējamajai paziņošanai Eiropas Savienība min virkni pasākumu, kas jāveic Eiropas Savienības iekšējos mehānismos, pieņemot veselu virkni komplicētu lēmumu, kuru rezultātus mēs nekādi nevaram ietekmēt. Turklāt man atkal ir jāizmanto vārds “diemžēl”. No visdažādākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas komisijas pārstāvjiem mēs dzirdam absolūti atšķirīgus viedokļus par tās paplašināšanās iespējām. Šī viedokļu daudzveidība un to sajaukums tālab sarežģī mūsu galveno iekšējo uzdevumu, tas ir, iegūt iedzīvotāju vairākuma piekrišanu iestājai Eiropas Savienībā. Jo vairāk mūsu iedzīvotāju vidū būs pārliecinātu Eiropas Savienības idejas piekritēju, jo vieglāk mēs pārvarēsim sarežģīto pirmsiestāšanās posmu. Tas ir temats, par kuru mums vajadzētu kopīgi runāt, tiekoties ar Eiropas Savienības loceklēm, ar to pārstāvjiem un ar Eiropas parlamenta locekļiem. Tad vienotā balsī vajadzētu skanēt mūsu kopīgajai prasībai: “Lūdzu, paziņojiet, kāda ir jūsu patiesā griba, pēc cik ilga laika jūs rēķināties ar Eiropas Savienības paplašināšanos un kādi priekšnoteikumi tam ir vajadzīgi! Un paziņojiet mums arī to, kā varam jums palīdzēt, lai jūsu veiktā savu valstu pilsoņu pārliecināšana par Eiropas Savienības paplašināšanās nepieciešamību būtu tikpat iedarbīga kā tā, kuru veicam mēs. Mūsu pilsoņi to jau ir sapratuši, un par šo pieredzi ir bijis dārgi jāmaksā, ka, vienīgi balstoties uz stingru un plašu sabiedroto saimi, būs stingra un uzticama arī visa Eiropa - Eiropa, kura būs spējīga garantēt savu locekļu valstisko neatkarību. Ja Eiropa būs egoistiska un ja tā pakļausies sajūtai, ka uz to vairs tik lielā mērā neattiecas tas, kas atrodas tālāk uz Austrumiem vai uz Dienvidiem, kā Eiropa to jau reiz izdarīja, tad tā vienlaikus būs sevi nolēmusi vājumam un ievainojamībai. ” Un šie ir tie vārdi, kurus mums vajadzētu paust kopīgi un kurus no mums vajadzētu dzirdēt arī mūsu pilsoņiem. Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātās deputātu kundzes! Godātie deputātu kungi! Paldies par iespēju uzrunāt jūs un par to, ka mani uzklausījāt! Lai gan mūsu valstīm ir arī citi partneri, kuri izriet no mūsu ģeogrāfiskās situācijas, mūsu attiecību ciešums ir sevišķs un gandrīz neatkārtojams. Man ir gods šinī vietā to konstatēt. Paldies par uzmanību un priecāšos par mūsu tālāko sadarbību! (Aplausi.)".
• 2000_06_08-seq102 language "lv".
• 2000_06_08-seq102 speaker Libuse_Benesova.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q822919.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q211.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q2660080.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q193089.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q458.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q202162.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q1191011.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q213.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q130614.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q1085.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q6112631.
• 2000_06_08-seq102 mentions Q78492.