Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_06_01-seq664> ?p ?o. }

• 2000_06_01-seq664 type Speech.
• 2000_06_01-seq664 number "664".
• 2000_06_01-seq664 date "2000-06-01".
• 2000_06_01-seq664 isPartOf 2000_06_01.
• 2000_06_01-seq664 spokenAs 77.
• 2000_06_01-seq664 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es nezinu, man bezmaz vai iznāk atbildēt Andrejam Panteļējevam. Nē, Panteļējeva kungs, tas tā nav, un es ceru, Panteļējeva kungs, ka jūs neaicināt mūs atgriezties pie Latvijas PSR kārtības, kad mums bija rajonu tiesas, kuras izskatīja gandrīz visas lietas, un bija viena Augstākā tiesa, kura tad nodarbojās ar kasāciju. Es domāju, šis laiks ir aizgājis uz neatgriešanos. Mums ir četru institūciju tiesu pakāpes un trīs procesuālas instances, kurās tiek izskatītas lietas. Lieta tiek sākta skatīt pirmajā - rajonu un pilsētu - līmenī, apelācija notiek apgabaltiesā un kasācija notiek ceturtajā - tātad Augstākās tiesas Senātā, izlaižot trešo institucionālo līmeni vai arī attiecīgas kategorijas lietas. Es piekrītu jums un atbalstu to domu, ka tiesnešus pēc tā nevaram šķirot, vai viņi ir kompetentāki vai nekompentāki. Es tiešām atbalstu jūsu uzskatu, ka visi tiesneši ir kompetenti, bet tajā pašā laikā jūs labi zināt, ka eksistē kvalifikācijas klases. Tātad ir attiecīgas kvalifikācijas klases un, zināmās tiesās strādājot vai zināmu stāžu nesaņemot, tiesneši nevar kļūt par augstākas klases tiesnešiem. Arī zināmu tiesneša stāžu nesasniegušas personas nevar kļūt par augstākas institūcijas tiesas tiesnešiem. Tātad zināma loģika šeit pastāv, un tāpēc arī ir attiecīgas kategorijas lietas. Turklāt tās nebūt nav saistītas ar tiesneša kvalifikāciju, tiesneša kompetenci. Ir lietas, kuras pirmajā instancē izskata apgabaltiesas, un ir vēl arī vesela rinda atsevišķu kategoriju lietu, kuras pirmajā instancē izskata Augstākās tiesas Tiesu palāta, tās ir attiecīgi sūdzības par zemesgrāmatu tiesnešu lēmumiem, ko pirmajā instancē sāk izskatīt apgabaltiesā… apelācijas… es atvainojos, Augstākās tiesas Tiesu palāta. Tātad šeit nav šīs sistēmas, un es kategoriski gribu uzsvērt, ka es pirmām kārtām esmu par tradīciju. Tāda ir tradīcija! Jurisprudencē normāli juristi, praktizējoši juristi, ciena tradīciju, respektē tradīciju un rēķinās ar tradīciju, bet otra lieta ir tāda, ka problēmas nevar risināt ar kavalēristiskiem uzbraucieniem. Ar kavalēristiskiem uzbraucieniem tiesās un tiesu lietās nevienu problēmu nevar atrisināt. Tādējādi es kategoriski vēršos pret tādu principu, ka apgabaltiesām kāds grib atņemt pirmās instances statusu dažās atsevišķās civillietās un atsevišķās krimināllietās. Es noteikti esmu pret to. Tajā pašā laikā Juridiskajā komisijā, izskatot šo jautājumu, mēs ļoti labi redzējām to, ka atsevišķas un pat daudzas slepkavību lietas, parasto slepkavību lietās, paredzēts nodot rajonu tiesām, bet kvalificētās slepkavību lietas paliek izskatīšanai apgabaltiesā; tā diezgan vienkārši skaidroja Tieslietu ministrijas speciāliste, kura arī kādreiz ir bijusi tiesnese, taču man kā praktizējošam advokātam jāsaka, ka kvalificēto slepkavību lietās arī no juridiskā viedokļa var būt diezgan vienkāršas lietas, ja tā mēs salīdzinām. Un tajā pašā laikā ir vesela rinda lietu, kuras ir par smagiem miesas bojājumiem un kur arī sodi nav tik lieli, bet kuras ir daudz, daudz sarežģītākas un kuras ir daudz strīdīgākas. Tātad es kategoriski iebilstu pret tādu tendenci, jo arī tāda tendence tika pausta komisijā. Uzdodot jautājumu, kura tad ir tā vieta, kur tas ir nolemts, neviens nevarēja atbildēt ne par vietu, ne par personām, kuras ir nolēmušas tātad noņemt apgabaltiesām pirmās instances lietu skatīšanas jautājumu. Man, teiksim, tā ir pirmā dzirdēšana, un es kategoriski pret to iebilstu. Bet paskatīsimies konkrēto likumprojektu. Konkrētais likumprojekts tātad runā par konkrētās piekritības maiņu. Kā mums paskaidroja speciālists, šāds grozījums no Rīgas apgabaltiesas gadā izskatāmajām 600 krimināllietām paņemtu nost apmēram simt krimināllietu un tās nodotu rajonos. Bet tajā pašā laikā tas nav atsevišķs izolēts gadījums. Tas nav atsevišķs izolēts jautājums! Tas ir jautājums par mūsu tiesu sakārtotību, par tiesu spēju izpildīt cilvēktiesībās eksistējošo prasību - Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolā ietverto prasību par ātru un taisnīgu tiesu. Šobrīd, runājot par Rīgas reģionu, mēs nevaram apgalvot, ka mums šīs cilvēktiesību prasības tiek izpildītas. Taču, vai šī pārdale atrisinās šo problēmu? Jo dokumentā, kas tika atsūtīts no Tieslietu ministrijas, ir norādīts, ka Rīgas rajonu, izņemot Centra rajona tiesu, un arī lielo pilsētu tiesas Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgas rajonā ir pārslogotas tāpat kā Rīgas apgabaltiesa. Nododot tagad šīs 100 lietas, sesto daļu, no Rīgas apgabaltiesas kompetences citiem... Likumprojektu gatavojot, ir izdarīti aprēķini, kur redzams, ka tad pirmajā institucionālajā līmenī ir nepieciešami vēl 22 tiesneši. Kur tad viņi šodien ir? Un, ja tas ir mūsu mēģinājums tādā veidā atrisināt, tad tas, protams, neko daudz neatrisinās. Kaut gan, protams, arī tas ir labi. Arī tas ir labi, ka tādā veidā mēs risinām, bet mēs tomēr to gribam risināt, neieliekot absolūti nevienu latu, kas, iespējams, mums radītu lielākas problēmas. Mums liekas, ka tad, ja mēs pārdalīsim šo kompetenci, tad tās rajonu tiesas pašas atrisinās savas problēmas. Nē, arī rajonu tiesas sāks satraukties. Arī rajonu tiesas satrauksies, tāpat kā šobrīd satraucas Rīgas apgabaltiesa, un no šīm problēmām mēs nekur neizbēgsim. Tieslietu ministrijas pārstāvji tātad mums norādīja trīs virzienus, lai atrisinātu lietu sastrēgumus un visas šīs problēmas, un šeit mēs tās šodienas likumprojektā risinām, tās ir: piekritības jautājums, tiesnešu skaits un telpu jautājums. Tad man gribētos šodien jautāt valdībai: kā valdība domā risināt tiesnešu skaita jautājumu, kas nesaraujami ir saistīts ar telpām? Es vēlreiz varu atbalstīt Juristu biedrībā savā laikā izskanējušo aicinājumu: “Tiesai - tiesu pili!” To vajadzētu realizēt, nevis tikai uzturēt kā teorētisku saukli, bet tajā pašā laikā telpas vien to neatrisinās. Tiesnešu skaits ir saistīts ne tikai ar telpām, bet arī ar konsultantiem, ar sekretāriem, ar kompjūteriem - tātad ar finansu līdzekļiem. Šie finansu līdzekļi mums ir jādod, jo šo jautājumu mēs nevaram atrisināt, tikai nobīdot 100 krimināllietas un pasakot tagad, ka no 600 lietām Rīgas apgabaltiesas100 lietas nodod rajonu un pilsētu rajonu tiesām. Tā mēs atrisināsim šo jautājumu! Neaizmirsīsim, ka šī piekritība attiecas arī uz visām pārējām četrām apgabaltiesām, kurās situācija ir nedaudz citādāka. Ja mēs paskatāmies uz viena tiesneša noslogotību, tad redzam, ka situācija Rīgas apgabaltiesā, skatoties pēc cipariem, ir būtiski augstāka, nerunājot nemaz par jautājumiem, kas saistīti ar zālēm. Joprojām nav atrisināts arī šis zāļu jautājums. Līdz ar to arī tie tiesneši, kuri ir Rīgas apgabaltiesā, nevar pilnvērtīgi strādāt, tādēļ ka viņiem nav pietiekošā skaitā pieejamas tiesu zāles. Jautājums par to, kādā veidā tad mēs vēl varētu palīdzēt Rīgas apgabaltiesai. Tika izteikts arī aicinājums citu tiesu tiesnešiem doties palīgā Rīgas apgabaltiesai un palīdzēt izskatīt šīs lietas. Atsaucās vienīgi Kurzemes apgabaltiesa, kuras tiesneši ieradās šeit uz vairākiem mēnešiem un skatīja Rīgas apgabaltiesā lietas. Un viņi izskatīja zināmu skaitu lietu, taču, protams, tas atkal ir bijis saistīts ar papildu izdevumiem, un, kā mūsu komisiju informēja, tad šī papildu izdevumu summa esot sastādījusi konkrēti viena mēneša Rīgas apgabaltiesas visu darbinieku algu fonda lielumu. Vai tas ... Jebkura palīdzība, protams, ir laba, un es domāju, ka šeit mēs varam izteikt lielu pateicību Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem par to, ka šī palīdzība Rīgas apgabaltiesai tika sniegta, taču tie ir pagaidu, tie ir “ugunsdzēsības” paņēmieni, ar kuriem mēs būtiski problēmu nevaram atrisināt. Mēs publiski šo problēmu nevaram lauzt. Mums jau sākas starptautiskas problēmas šinī sakarībā, ka lietas nevaram izskatīt termiņos, normālos termiņos, un ka tiesu lietas tiek nozīmētas jau uz 2002. gadu. Šajā situācijā mums jāsaka viennozīmīgi, ka cilvēktiesības tādā ziņā Latvijā netiek garantētas. Cilvēktiesības Latvijā tādā ziņā netiek garantētas! Ir jāatrisina šī problēma ar Rīgas apgabaltiesu. Protams, līdz 1940. gadam mums nebija piecas apgabaltiesas. Nodibinot piecas apgabaltiesas atbilstoši mūsu vēsturiskajiem reģioniem, mēs tobrīd nepadomājām, ka jebkurā gadījumā, tāpat kā pirms kara, vairāk par pusi lietu tomēr tiks izskatītas Rīgas apgabaltiesā, jo tieši Rīgā un Rīgas reģionā ir koncentrētas daudzas problēmas. Te ir liels iedzīvotāju skaits, un arī saimnieciskā un finansiālā aktivitāte Rīgas reģionā ir daudz augstāka nekā diemžēl pārējos reģionos. Tieslietu ministrijas pārstāvjiem bija jāatbild uz jautājumu: “Kā tad jūs domājāt risināt jautājumu, kas ir saistīts ar šo 22 tiesnešu pārbīdi?” Viņi nespēja mums skaidri atbildēt, atsaucās uz to, ka ir paredzēts vairākus desmitus tiesnešu sakarā ar īres tiesu neieviešanu... Taču uz to man bija jāatbild, ka šo tiesnešu skaits bija paredzēts citā saistībā... Tas bija paredzēts, lai izskatītu tās dzīvokļu lietas un tās parādu lietas, kas rodas sakarā ar dzīvokļu attiecībām, tur arī veidojas rindas un veidojas liels skaits neizskatītu lietu, tiek bremzēta saimnieciskā aprite, māju īpašnieki netiek pie rekonstrukcijas darbiem, un arī cilvēktiesības uz mitekli tādā ziņā netiek aizsargātas. Līdz ar to gribot negribot, labojot vai nelabojot šo likumu un aicinot palīgā šeit citu tiesu tiesnešus, mēs varam atrisināt tikai kādu nelielu daļu no Rīgas apgabaltiesas problēmām. Jo nedaudz varbūt vēl Latgales apgabaltiesā gan statistiski, gan faktiski ir slodzes pārākums pār tiesnešu vidējo skaitu pārējās apgabaltiesās, bet tur varbūt nav atrisināts jautājums par brīvo štata vietu aizpildīšanu. Taču pārējās apgabaltiesās, tātad Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, proporcija ir vairāk vai mazāk izlīdzināta. Līdz ar to mēs nevaram tagad... pārbīdot šo piekritību, mēs, protams, izdarām to arī pa visu Latvijas teritoriju, mēs nevaram piekritību izgrozīt tikai Rīgā. Tātad gribot negribot valdībai, Tieslietu ministrijai ir jādomā... un arī mums, gan gatavojot, gan pieņemot jauno budžetu, ir jādomā... gan arī, gatavojot, kā bija solīts, sakarā ar īres tiesu tiesnešu skaita ieviešanu pusgadā, jaunas tiesnešu štata vietas un jādod tām finansējums. Un galvenokārt jādomā par telpām. Ja šos trīs jautājumus mēs neatrisināsim, tad... Tikai ar piekritības jautājuma atrisināšanu neatrisināsim visas šīs problēmas. Un lai kā mums negribētos par tieslietām runāt... Es saprotu, ka, teiksim, finanses un bizness mums visiem ir tuvāks, taču reizēm arī par tieslietām jāpadomā. Jo tad, kad biznesmeņu strīdi nokļūst līdz tiesām un kad divus gadus ir jāgaida, tad viss bizness var saiet dēlī. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet rūpīgi pastrādāt pie otrā lasījuma un nekādā ziņā nevirzīt lietas tādējādi, ka mēs likvidējam sistēmu, kurā apgabaltiesas atsevišķu kategoriju lietās darbojas kā pirmās instances tiesas. Vēsture mums to nepiedos! (Aplausi. Zālē troksnis.)".
• 2000_06_01-seq664 language "lv".
• 2000_06_01-seq664 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q211.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q2660080.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q193089.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q1771611.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q4459436.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q80021.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q179830.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q5244326.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q16351298.
• 2000_06_01-seq664 mentions Q130614.