Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_05_25-seq275> ?p ?o. }

• 2000_05_25-seq275 type Speech.
• 2000_05_25-seq275 number "275".
• 2000_05_25-seq275 date "2000-05-25".
• 2000_05_25-seq275 isPartOf 2000_05_25.
• 2000_05_25-seq275 spokenAs 123.
• 2000_05_25-seq275 spokenText "(Runā angliski.) (Tulkojums.) Man ir prieks būt šeit, Latvijā, un uzzināt vairāk par jūsu valsti un tās cilvēkiem, kā arī redzēt tos lielos panākumus, kas ir sasniegti relatīvi ļoti īsā laikposmā, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību. Paturot prātā to, ar ko jūs iesākāt pēc gadu desmitiem ilgās militārās okupācijas un komunistu radītās apspiešanas, Latvijas cilvēki jau ir sasnieguši ievērojamus rezultātus. Daļa no šī darba ir veidojusi normālus kontaktus ar pārējo pasauli. Atkal ir atjaunota tirdzniecība ar Rietumiem un uzsākta piedalīšanās Eiropas institūciju darbā un integrācija tajās. Šajā sakarā jūs jau esat sasnieguši iespaidīgus panākumus, kas šobrīd nosprauž jums augstākus mērķus - jūs jau mērķējat uz dalību NATO un Eiropas Savienībā. Ideja, kas ir ielikta Eiropas Savienības pamatā, ir dziļa, un tā sakņojas traģiskajos notikumos, kurus kontinents pieredzēja XX gadsimtā. Eiropas Savienība izrādījās milzīgs dzinējspēks Eiropai. Tā faktiski ir izmainījusi kontinenta Rietumu daļas vēsturi, vadot to uz lielāku savstarpējo ekonomisko atkarību, kas savukārt ir izveidojusi tā saucamās kopīgās vērtības un ir likusi pamatus labklājībai un stabilitātei. Islande ir Eiropas nācija, kas šobrīd nedodas uz Eiropas Savienību. Bez šaubām, arī Islandē ir cilvēki, kuri ir par iestāšanos Eiropas Savienībā. Taču šobrīd nenotiek nekādas politiski nopietnas debates par šo jautājumu, jo neviena no politiskajām partijām nav ielikusi savā darba kārtībā jautājumu par dalību Eiropas Savienībā. Galvenais iemesls, pēc manām domām, ir tas, ka nav nekā tāda, kas radītu, īpaši islandiešiem, vēlmi pievienoties. Mums ir Eiropas ekonomiskās telpas līgums, kurš garantē mūsu piekļūšanu kopējam vienotajam tirgum. Vēl viens būtisks apsvērums ir Islandes ekonomika, jo tā lielā mērā atšķiras no tās ekonomikas, kāda ir lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu, lai gan tā, bez šaubām, arī balstās uz stabila pamata, kas ir devis mūsu nācijai vienu no visaugstākajiem dzīves standartiem pasaulē. Viena no lielākajām atšķirībām tieši šeit ir zivsaimniecība, kura būtībā ir Islandes lielākā ekonomikas daļa. Ir skaidrs, ka Islande nevar sagaidīt, ka viņai tiks dotas īpašas atlaides Eiropas Savienības kopējā zivsaimniecības politikā, kura nesaskan ar daudziem galvenajiem principiem, kurus ir likuši pamatā Islandes zivsaimnieki un zvejnieki. Latvija un pārējās Baltijas valstis, tāpat kā citas Centrālās un Austrumeiropas valstis ir citādākā stāvoklī nekā Islande. Šīm valstīm dalība Eiropas Savienībā ir būtiska, tāpēc ka ir īpaši ekonomiskie un politiskie apstākļi, par kuriem es šeit nerunāšu. Eiropas Savienība ir izteikusi apņēmību attiecībā uz šīm valstīm, un tāpēc ir veikti arī pūliņi, lai šīs valstis varētu reformēt savu ekonomiku un sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā arī visādās citādās jomās. Visu šo iemeslu dēļ ir vēlams, lai Eiropas Savienība neatteiktos no saviem plāniem un visā drīzumā, tuvākajos gados, strauji paplašinātos, taču pārāk liela ticība vai paļāvība kaut kādiem konkrētiem datumiem var radīt tikai vilšanos. NATO paplašināšanās, no otras puses, ir jau iesākusies. Ignorēt jauno neatkarīgo valstu vēlmi iestāties NATO - tas būtu pretrunā ar NATO ideāliem un mērķiem un, bez šaubām, grautu stabilitāti kontinentā. NATO paplašināšanās ir vēsturiska iespēja Aliansei spēlēt galveno lomu, lai stiprinātu tās lielās reformas, kas sekoja pēc komunisma sabrukšanas, un radīt jaunu Eiropu kā īstu brīvības un demokrātijas citadeli. NATO politika ir ļoti skaidra šajā jomā. Alianses durvis ir atvērtas, un neviena valsts, kas ir ārpusē, nevar uzlikt veto jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Arī paziņojums, ko NATO pasludināja NATO samitā Vašingtonā pirms gada, pasvītro to, ka neviena Eiropas valsts nebūs izslēgta no dalības, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās vietas. Un tas arī atkārto domu, ka katrai valstij ir tiesības noteikt pašai sev drošības pasākumus. Lūk, tās ir fundamentālas tiesības, ko bauda visas brīvas valstis. NATO ir unikāla organizācija, un tās 50 gadu vēsture to ir pierādījusi. Tā tika izveidota uz fundamentāliem demokrātijas principiem. Tas ir īsts pamats ilgstošam mieram. Nav nekādu šaubu, ka Alianses paplašināšanās varētu dot labumu visam kontinentam, un nevienam nevar būt nekāda pamata baidīties no šā procesa vai arī mest uz to aizdomu ēnu. Tie, kas mēģina to darīt, ir vainīgi tajā ziņā, ka viņi ignorē faktus vai arī sagroza tos. NATO galvenais princips ir ticība demokrātiskai kontrolei pār pašu lietām, un tas ir pats stingrākais pamats, lai valdītu miers starp nācijām. Neskatoties uz visu, fakts ir tas, ka pēc aukstā kara demokrātija Eiropā pašreiz ir ieguvusi daudz stabilāku stāvokli, nekā tas jebkad agrāk ir bijis. Un tāpēc ir iespējams kontinentā izveidot jaunu drošības kārtību, kas būtu balstīta uz demokrātiju un cilvēktiesībām, un tiesiskumu. Islande atbalsta Eiropas Savienības vēlmi spēlēt vēl dinamiskāku lomu, lai stabilizētu mieru un to stiprinātu kontinentā, izstrādājot pati savu drošības un aizsardzības politiku. Islande var tikai atbalstīt šādu attieksmi, ja vien tas nekādā veidā nemazinās transatlantisko saikni ar Ziemeļameriku. Eiropas valstīm, kas ir NATO valstis un kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, ir jādod tiesības nospēlēt būtisku lomu drošības politikas attīstībā un īstenošanā, lai Alianse netiktu sadalīta Eiropas Savienības piekritējos un tādos, kas nav Eiropas Savienības sabiedrotie. Ja netiks izdarīts viss, lai uzturētu transatlantiskās saiknes stiprumu, pastāv risks, ka NATO varētu pavājināties un ka arī Eiropas aparāts varētu tādēļ ciest, jo pamazinātos gan tā vadības, gan militārās spējas. NATO transatlantiskā saikne ir spēlējusi būtisku lomu piecus gadu desmitus, un tieši šī saikne ir tā, kas vēlmi piedalīties NATO padara tik pievilcīgu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu acīs. Sarunas ar Latvijas vadītājiem ir mani pārliecinājušas, ka politiskā ziņā mūsu nācijas un tautas iet vienā solī. Mēs gribam, lai Islande un Latvija attīstītu vēl ciešāku saikni tik daudzās jomās, cik vien tas ir iespējams. Es īpaši priecājos, redzēdams, ka Islandes kompānijas ir šobrīd ienākušas Latvijā, investējot un paplašinot savu darbību Latvijā, un savas vizītes turpmākajā gaitā es īpaši pavērošu, kā šīs aktivitātes notiek. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai izteiktu prieku arī par to, ka Latvijas parlamenta spīkers piedalīsies lielajos svētkos Islandē jūlija sākumā, kad atzīmēsim kristietības tūkstošgadi mūsu valstī. Šie lielie svētki tiks rīkoti Tingvedlirā, tas ir, vietā, kur kristietība tika formāli pieņemta. Šogad mēs atzīmējam arī to, ka ir pagājuši tūkstoš gadi, kopš mums Ameriku atklāja islandietis Leifurs Eriksons. Šo notikumu plaši atzīmēs gan ASV, gan Kanādā turpmākajos mēnešos. Šos pasākumus organizēs vai nu tikai Islande, vai arī darīs to sadarbībā ar šo valstu valdībām. Godājamie parlamenta locekļi un spīkera kungs! Atļaujiet man atskatīties un atcerēties runu, ko teicu 1991. gada 25. augustā, kad trīs Baltijas valstis atsūtīja savus ārlietu ministrus uz Islandi, lai tiktu oficiāli parakstīti līgumi par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Islandi. Es toreiz jautāju: “Kas izskaidro atšķirīgos likteņus - Islandes likteņi, no vienas puses, un Baltijas republiku likteņus, no otras puses?” Un atbildēju: “Iemesls ir tas, ka bijām laimīgāki: mūsu kaimiņi bija Rietumu nācijas, kas atzīst privāto īpašumu, ciena cilvēku un tiesiskumu. Jūsu kaimiņi ilgu laiku bija Padomju Savienības komunistu vadoņi. Jūsu ienaidnieks nebija Krievijas nācija. Jūsu ienaidnieks bija valdošā komunistu elite. Komunistu ideoloģija liedza tās morālās vērtības, kuras mēs šeit, Rietumos, vērtējam visaugstāk. Piepeši mēs redzam, ka komunisms ir kritis. Un tas ir sabrucis nevis ar kādu lielu troksni, bet ar tādu sīku čīkstēšanu. Tas deva Baltijas republikām un arī tiem, kas Rietumos interesējās par jūsu likteni, unikālu iespēju, kas šobrīd tiek izmantota. Un šajā sakarā es gribētu citēt Šekspīra slavenos vārdus: ir paisums un bēgums cilvēka dzīvē, un, ja izmanto paisuma brīdi, var nonākt pie milzīgas pārticības un bagātības, bet, ja neizmanto to brīdi, tad visa dzīves gaita norit pa sēkļiem un nelaimēm. Šobrīd ir šāds paisums cilvēces vēsturē, un mēs ļoti ticam, ka tas novedīs Baltijas valstis pie pārticības un labklājības. Mēs zinām, ka, ja jūs nedarbosieties ātri un izlēmīgi, jūsu ceļš turpināsies pa sēkļiem un nelaimēm, kā teica Šekspīrs. ” Lūk, šādas cerības es izteicu jūsu valstīm pirms deviņiem gadiem. Šodien mēs skaidri redzam, ka šīs cerības piepildās un ka Latvija kopā ar saviem kaimiņiem pašreiz atrodas uz paisuma viļņa un to burās pūš brīvības vēji. Latvija virzās uz progresu un spožu nākotni. Spīkera kungs! Godātie parlamenta locekļi! Es gribētu pateikties jums par to godu, ko jūs esat man parādījuši, uzaicinot mani uzrunāt parlamentu šodien. Paldies. (Aplausi.)".
• 2000_05_25-seq275 language "lv".
• 2000_05_25-seq275 speaker Davids_Odsons.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q211.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q193089.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q458.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q16.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q39731.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q159.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q189.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q7184.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q15180.
• 2000_05_25-seq275 mentions Q61.