Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_05_18-seq136> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 2000_05_18-seq136 type Speech.
- 2000_05_18-seq136 number "136".
- 2000_05_18-seq136 date "2000-05-18".
- 2000_05_18-seq136 isPartOf 2000_05_18.
- 2000_05_18-seq136 spokenAs 77.
- 2000_05_18-seq136 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Runājot par 21. panta un 33. priekšlikuma saturu, tas zināmā mērā ir jāsaista ar nākamajiem pantiem - ar 22. pantu un arī ar 25. - pantu par koledžām, pie tam šeit ir jārunā par principiālām juridiskām problēmām. No vienas puses, ja mēs precīzi noskaidrojam, kas tad ir augstskola, tātad tā ir juridiskā persona ar savu atsevišķu mantu, tad tālāk izvirzās jautājums par to, cik tālu likumdevējs var piekrist, ka tiek veidota ķēde - teiksim, viena institūcija dibina nākamo, nākamā - vēl aiznākamo un tā tālāk. No juridiskā viedokļa tas būtu jāanalizē, raugoties no diviem aspektiem. Pirmais aspekts - no pārvaldes viedokļa, cik, teiksim, tālu tas var tikt producēts. Es domāju, ka tas var notikt ne vairāk par vienu pakāpi, tātad augstskola var nodibināt vienu ar sevi saistītu institūciju. Otrs jautājums ir saistīts ar īpašuma tiesībām. Tātad Augstskolas īpašums, vismaz publisko institūciju dibinātajām augstskolām, ir publiskais īpašums, tas ir, kopīgs īpašums, un līdz ar to šī dibināmā iestāde, kas veidojas, nevar veidot tādu juridisko personu, kurai būtu sava manta. Tā paliek augstskolas kopīgā manta. Šis aspekts būtu jāatspoguļo likumā pirmām kārtām. Attiecībā uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Šī tēze, kas šeit ierakstīta likumā, ir apšaubāma. Pirmām kārtām, skatoties uz to caur nākamo labojumu prizmu, kuri runā par dažādām šīm bezpeļņas institūcijām, saskaņā ar mūsu pieņemto Komerclikumu šī virzība tiek koriģēta. Tātad šeit mums ir jārēķinās ar to, ka pastāv attiecīgi šīm vajadzībām nošķirts īpašums, un diez vai publiskā īpašuma tālāka dalīšana un nošķiršana par privāto īpašumu būtu jānodod augstskolas ziņā. Kopā ar augstskolu attiecīgie īpašnieki, šinī gadījumā - pašvaldība vai valsts, var dibināt reizē kaut kādas kalpojošas institūcijas kaut vai komercsabiedrību formā, un tā ir šo dibinātāju problēma, bet nevis tā, ka ar likumu nododam šīs tiesības dibināt vēl un vēl, un vēl, un beidzot tā ķēde izveidojas tiktāl, ka rodas problēma ar publisko īpašumu. Publiskais īpašums, teiksim, vilciens, ar šādu vienkāršu frāzi nevar tikt pārvērsts par privāto īpašumu, kas var tikt pārdots, atsavināts, ieķīlāts, bankrotēt un tā tālāk. Šo situāciju tādā veidā ir nepieciešams precizēt uz trešo lasījumu Paldies.".
- 2000_05_18-seq136 language "lv".
- 2000_05_18-seq136 speaker Linards_Mucins-1951.