Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_05_11-seq73> ?p ?o. }

Showing items 1 to 37 of 37 with 100 items per page.

2000_05_11-seq73 type Speech.
2000_05_11-seq73 number "73".
2000_05_11-seq73 date "2000-05-11".
2000_05_11-seq73 isPartOf 2000_05_11.
2000_05_11-seq73 spokenAs 125.
2000_05_11-seq73 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Ziņojot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, vispirms es gribu pateikties parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem, kas piedalījās gan starpziņojuma, gan arī galaziņojuma izstrādē. Sevišķi - deputātiem, kas piedalījās gan starpziņojuma, gan galaziņojuma, abu šo ziņojumu izstrādē. Tātad - Ingrīdai Ūdrei, Imantam Stirānam, Dzintaram Kudumam, Pēterim Tabūnam, Igoram Solovjovam, Martijanam Bekasovam, Rišardam Labanovskim, Edvīnam Inkēnam, kā arī Marekam Segliņam, Jānim Bunkšam un Aigaram Kalvītim, kuru darbs parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārtrūka laikā, kad viņi pildīja pienākumus Ministru kabinetā. Manuprāt, ir ārkārtīgi vērtīgi tas, ka, strādājot parlamentārās izmeklēšanas komisijā, visi šie deputāti centās parādīt objektivitāti, lietišķumu, kompetenci un praktiski arī koleģialitāti darbā. Arī galaziņojums tika pieņemts vienbalsīgi, par to balsoja gan pozīcijas frakciju deputāti, gan opozīcijas deputāti. Manuprāt, tas liecina par zināmu kompromisu un vienprātību arī šā galaziņojuma tekstā. Diemžēl vienīgais, kas nepiedalījās šā lēmuma pieņemšanā, jo atradās ilgstošā komandējumā, bija Edvīns Inkēns. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai daudz pārmests, ka tā nepietiekami iedziļinās nākotnē, bet aizraujas ar pagātnes pētīšanu un ar tagadnes negācijām telekomunikāciju jomā, bet es gribu uzsvērt, ka, neapšaubāmi, parlamentārās izmeklēšanas komisija nav zinātnieku futurologu pulciņš. Un arī tad, ja mēs gribam veidot prognozes par to, kā attīstīsies telekomunikāciju tirgus un joma, mums ir nepieciešams zināt, kāda ir situācija pašreiz. Jo tikai uz tā pamata var būt balstīta arī prognoze. Mans viedoklis ir tāds, ka, analizējot visus šos jautājumus, valstiski noteicošais faktors bija telekomunikāciju sektora politika, un arī Ministru kabinets to ir apstiprinājis. Manuprāt, tā diezgan bieži tiek nepelnīti aizmirsta. Es gribu uzsvērt arī to, ka Ministru kabinets, neapšaubāmi, ir paredzējis šajā nozares reformā, telekomunikāciju jomā ietvert vairākas savstarpēji cieši saistītas lietas, kuras nav atraujamas viena no otras, tādas kā tirgus liberalizācija, uzņēmumu privatizācija, jaunu investīciju piesaistīšana un mērķtiecīga vēlme regulēt tirgu patērētāju un valsts interesēs. Neapšaubāmi, jāsaprot, ka mērķis ir nevis nozare kā tāda, bet patērētāju labklājība saistībā ar šīs nozares modernizāciju un attīstības iespējām. Savukārt liberalizācijai ir pamatā doma par godīgas konkurences apstākļu radīšanu, par uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides veidošanu. Es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka Ministru kabinets ir paredzējis, ka privatizācijas mērķis ir tieši uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšana, kas arī ir ārkārtīgi svarīga, un investīciju piesaistē - centieni pārvarēt infrastruktūras atpalicību. Godājamie kolēģi! Gan parlamentārās izmeklēšanas komisija, gan arī eksperti ir atzinuši, ka telekomunikāciju jomā ir līdzīga situācija kā enerģētikā, ka šīs nozares reformas tiek virzītas bez detalizētas seku prognozēšanas un regulatoru darbības izpētes. Īpaši jāuzsver, ka Latvijā ir nepieciešams tiesībās spēcīgāks regulators nekā operatoru kompānijas. Diemžēl pašreiz Telekomunikāciju tarifu padome objektīvu iemeslu dēļ šo uzdevumu nevar pienācīgi pildīt. Par to ir jādomā arī Saeimai, jo daudzi jautājumi ir mūsu kompetencē. Es gribētu uzsvērt arī to, ka, ja mēs nerisinām šīs nozares reformu kompleksi, vienlaikus saistot procesā gan tirgus liberalizāciju, gan operatoru kompāniju privatizāciju un tirgus regulēšanu, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi un sektoru politika, tādā gadījumā veidojas situācija, ka telekomunikāciju attīstības jomā mums draud neparedzamas, negatīvas ekonomiskās sekas. Vēl viens jautājums, kas uztrauc gan ekspertus, tā Telekomunikāciju tarifu padomi, gan arī parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ir tas, ka jaunajā likumprojektā “Par telekomunikācijām” mēs redzam, ka netiek pietiekami darīts viss, lai sakārtotu nozari. Vairāk tiek domāts par to, kā sakārtot “Lattelekom” kā vienu no nozares uzņēmumiem. Un nav ietverti arī nepieciešamie Eiropas Savienības pamatprincipi - tādi vispārējie pamatprincipi kā varas dalīšanas, varas decentralizācijas princips. Tas mūs attālina arī no Eiropas Savienības rekomendācijām. Ir arī vesela virkne citu konkrētu trūkumu. Visu šo jautājumu rūpīgi izskatot, komisija tieši tāpēc savā lēmuma projektā ir piedāvājusi atturēties no straujas likuma “Par telekomunikācijām” virzīšanas uz priekšu, pirms mēs pienācīgi sakārtojam visus šos jautājumus. Es gribētu uzsvērt arī to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija zināmā mērā uzskata par savu panākumu arī to, ka jautājumā par kompensāciju “Tilts Communication” (kompensāciju par monopoldarbības termiņa jeb ilguma saīsināšanu) pašreiz tiek runāts un domāts par “Lattelekom” akcijām, nevis par “Latvijas mobilā telefona” akcijām. Es domāju, ka tas ir arī valstiski nozīmīgs panākums. Ja mēs runājam par to polemiku par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, tad jāteic, ka tā ne vienmēr, manuprāt, ir korekta. Protams, arī parlamentārās izmeklēšanas komisija nevar pretendēt uz absolūtu objektivitāti, bet ir skaidrs, ka telekomunikāciju jomā ir milzu perspektīvas - tā ir pati ievērojamākā prognozējamā nākotnes biznesa projektu joma, kur nākotnē ir paredzams simtiem miljonu latu apgrozījums gadā. Un tāpēc ir tik neviltota interese un, manuprāt, arī politisko partiju un ekonomisko grupējumu kaislības, ne tikai objektivitāte. Tāpēc arī ir šī cīņa ap šiem nākotnes biznesa projektiem, bieži vien tas izraisa šo aso polemiku attiecībā uz viedokli par to, kādi varētu būt risinājumi nākotnē. Tāpēc es pieļauju, ka vismaz daļā kritikas ir iespējama arī neobjektivitāte, un tas laikam ir neizbēgami, ja mēs saprotam, ka politika ir ne tikai ideju un ideālu sfēra, bet arī materiālo interešu sfēra. Gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nevienu skaitli, nevienu faktu nav pati vienpersoniski sacerējusi, izdomājusi vai kā citādāk no gaisa pagrābusi. Mūsu pamatprincips bija maksimāla objektivitāte, kas balstīta uz dokumentu analīzi, to skaitā bija Ministru kabineta dokumenti, tādi, kuri izgājuši arī Ministru kabineta ekspertīzi, audita slēdzieni, ekspertu atzinumi, ekspertu dokumenti. Un, es domāju, tas mums ir devis iespēju cerēt, ka maksimāli iespējamā objektivitāte mūsu galaziņojumā ir ietverta. Es īpaši gribētu uzsvērt, ka šāda komisijas rīcība bija apzināta, ar centieniem pārvarēt ekonomiski vai politiski ieinteresētu kritiku un tās negatīvo ietekmi uz komisijas lēmuma apstiprināšanas iespējām Saeimā. Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu uzsvērt, ka mūsu galaziņojumā ir likts uzsvars uz negatīvajām parādībām, uz neizdarītajiem darbiem, uz nepildītajiem līguma noteikumiem, bet mēs nenoliedzam arī to, kas ir paveikts šajā laikā labs. Mēs redzam arī to, ka parādās jauni moderni optiskie tīkli, ka darbojas arī jauni digitālie abonenti - vairāk nekā 300 tūkstoši - , ka ir ieviesta moderna tehnoloģija, ka ir ievērojams apgrozījums šajā sfērā un arī 5 tūkstoši labi atalgotu darba vietu. Taču, tā kā mēs esam parlamentārās izmeklēšanas komisija, mēs apzināti esam savu uzmanību pievērsuši tieši šīm negatīvajām parādībām, un par to, ka tas ir pietiekami pamatoti, liecina gan eksperti, gan arī tas, ka ir virkne jautājumu, kuros mūsu viedoklis pilnīgi sakrīt ar atsevišķu Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu viedokli. Es gribētu pateikt arī to, ka mums pašreiz telefonu abonentu skaits ir samazinājies - un tieši uz iedzīvotāju rēķina. Līdz 1998. gadam to skaits bija nepārtraukti augšupejošs, taču 1998. gadā, atbilstoši jaunajai tarifu politikai, bija krietns kritiens lejup. Lielā mērā mēs to izskaidrojam ar vietējo tarifu palielināšanos un abonentmaksas pieaugumu. Atgādināsim arī starpziņojuma tekstu, arī Gorbunova kunga izteikto kritiku, arī Gorbunova kunga vēršanos pret palielinātajiem tarifiem. Un atcerēsimies arī tautas plašās demonstrācijas un demokrātiskā veidā izteikto kritiku. Tas viss liecina par to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir pietiekami objektīvs un parāda tās sociālās problēmas, kuras apiet nevarēs ne Saeima, ne Ministru kabinets, ja vien gribēs kaut cik nopietni ievērot sabiedrības intereses. Es gribētu uzsvērt arī to, ka pašreizējā situācija ar telefonu ierīkošanu ir Latvijā diezgan bēdīga. Telefona ierīkošana Vācijā ir trīs reizes lētāka nekā Latvijā. Taču, ja mēs salīdzinām iekšzemes kopproduktu un salīdzinām arī algu vidējo līmeni, tad redzam, ka tur tās ir desmit reizes augstākas. Mēs redzam, ka Latvijas skolotājam, ārstam, pensionāram par iegūto telefonu ir 30 reizes grūtāk maksāt nekā Vācijā. Mēs saprotam, ka šī situācija nav normāla. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saeima ar savu lēmumu mūs šajā jautājumā atbalstīs. Un pašreiz arī tie piekāpšanās varianti, kas ir bijuši no “Lattelekom” šajā jautājumā, ir pozitīvi vērtējami, taču nepietiekami. Es gribētu uzsvērt, ka 50% atlaide praktiski noved līdz tādai situācijai, ka Vācijā klients ir 15 reižu izdevīgākā situācijā nekā Latvijā. Taču ir jāatzīst arī tas, ka nebūtu pareizi vainot visās nelaimēs tieši “Lattelekom”. Es domāju, ka mums, arī Saeimai, arī Ministru kabinetam, ir jāuzņemas sava atbildības daļa. Jo par 51% akciju ir atbildīgs tieši Ministru kabinets un valdība. Šinī gadījumā es negribētu vērst skatus tieši uz šo jauno valdību. Tā ir nupat apstiprināta, tai ir visas iespējas savu nostāju koriģēt, salīdzinot ar iepriekšējām valdībām. Latvijas valdība diemžēl “Lattelekomam” nav izvirzījusi nekādas prasības, nav pagarinājusi līgumu, nav to labojusi, pārskatījusi, kaut gan šādas iespējas bija jau 1996. gadā, kā to novērtēja arī neatkarīgie eksperti. Es gribētu uzsvērt arī to, ka, piemēram, mūsu kaimiņrepublikā Lietuvā ir precīzi 120 minūtes mēnesī par brīvu - katru mēnesi, katram abonentam. Es domāju, ka tas viss ir jāvērtē kopējā skatījumā. Un tādā gadījumā mēs redzam, ka abonentmaksa plus vietējais tarifs - Latvijā tas maksājums ir trīs reizes augstāks nekā Lietuvā. Tas atkal ir pārdomu vērts jautājums. Es gribētu uzsvērt arī to, ka ievērojami ir pieaugusi abonentmaksa Latvijā, praktiski piecas reizes, sākot no 60 santīmiem par mēnesi. Savulaik ne minimālo algu, ne pensiju nav izdevies paaugstināt attiecīgos apjomos. Šī atrautība ir, es domāju, ļoti nopietna lieta. Es gribētu uzsvērt, ka nākotnē mums, Saeimai, Ministru kabinetam, Telekomunikāciju tarifu padomei, kopā ar operatoru kompānijām ir jādomā par šādu atlaidi gan pensionāriem, gan invalīdiem, gan daudzbērnu ģimenēm, un iespējams, ka šai atlaidei ir jābūt pietiekami nopietnai, tāpat kā Lietuvā. Es domāju, ka tas būtu viens no momentiem. Būtu jādomā par interneta izplatību, par to, lai savienojuma ilgums interneta jautājumā būtu ņemts vērā. Un arī šajā ziņā vajadzētu paredzēt zināmas atlaides, kas palīdzētu mums ieiet jaunā tehnoloģijas laikmetā, un vajadzētu domāt arī par izglītību un informācijas apriti. Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums vajadzētu censties iztikt bez savstarpējiem nekonkrētiem, neargumentētiem pārmetumiem un apvainojumiem, kādi reizēm preses slejās izskan, ja runā par daudzām un dažādām kļūdām. Jo visiem, arī mūsu kritiķiem, ir zināmi šie avoti, kurus mēs esam izmantojuši. Tādā gadījumā ir jāvēršas pie audita autoriem, jāvēršas pie Ministru kabineta izveidotās darba grupas, pie ekspertu viedokļiem, nevis pie parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas ir vienisprātis ar šo ekspertu viedokli. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni. Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka vakardien bija ļoti nopietna preses konference, kurā Latvijas telekomunikāciju asociācija lielā mērā izteica savu atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumam. Varbūt atsevišķos jautājumos ziņojuma tekstā viņi varētu arī, kā viņi uzsvēra, šo to redakcionāli uzspodrināt, bet principā viņi šo lēmumu atbalsta un uzskata to par nepieciešamu. Galvenās rūpes Latvijas telekomunikāciju asociācijai ir domāt par to, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs, kurā ir ietverts daudzu, daudzu mūsu deputātu ikdienas darbs, visu frakciju kolēģu darbs, būtu tāds, kas nepaliktu pusceļā. Ir nepieciešams arī radīt kontroles mehānismu tam, lai Saeimas komisiju lēmumi tiktu izpildīti un lai šī izpildes gaita būtu caurskatāma un sabiedrībai saprotama. Godājamie kolēģi! Latvijas Telekomunikāciju asociācija uzsver, ka, viņuprāt, ir jāturpina darbs pie jaunā likumprojekta “Par telekomunikācijām”, pie tā pilnveidošanas, un, protams, ir nepieciešams ar likuma spēku noteikt “Lattelekom” monopoltermiņa samazināšanu līdz 2003. gadam. Es domāju, visiem ir skaidrs, ka šīs monopoltiesības mums nedara ne godu, ne slavu, bet tās diemžēl dod arī iespēju uzurpēt atsevišķus saimnieciskos un valsts resursus, izmantot tos resoru interesēs. Un tas katrā ziņā kavē arī telekomunikāciju nozares kopīgo attīstības gaitu un investīciju piesaisti Latvijai. Es domāju, ka nav nekā vērtīgāka par to, lai pie mums Latvijā noritētu godīga konkurence, lai piešķirtās privilēģijas būtu uz pietiekami īsu laiku un lai mēs to visu spētu regulēt. Un lielā mērā tas ir atkarīgs no mums, kolēģi, Saeimā. Tagad es gribētu mazliet pievērsties tam, kas ir teikts tieši parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Tātad 1999. gada 21. janvāra sēdē Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas un “Tilts Communication” līguma izpildes un SIA “Lattelekom” tarifu politikas analīzei, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai. Godājamie kolēģi, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu ziņojuma un vērtējuma pamats ir Saeimas 1995. gada 20. janvāra sēdē izveidotās komisijas materiāli, parlamentārās izmeklēšanas komisijas materiāli, 1998. gada “jumta” līguma audita materiāli, Ministru kabineta ar 1995. gada 14. novembra rīkojumu nr. 678 izveidotās komisijas materiāli, kompetentu speciālistu un valsts amatpersonu liecības un ziņojumi, kā arī no viņiem saņemtie dokumenti un atzinumi. Godājamie kolēģi, vēlreiz uzsveru, ka mūsu uzdevums nebija sacerēt faktus, mūsu uzdevums nebija sameklēt nebijušus nezināmas izcelsmes skaitļus, bet mūsu uzdevums bija apkopot visus šos godprātīgi sniegtos ekspertu viedokļus un darīt tos zināmus Saeimai, Ministru kabinetam un sabiedrībai. To mēs esam arī darījuši. 1993. gada 21. decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu nr. 68 “Par starptautiskā konkursa rezultātiem valsts telekomunikāciju infrastruktūras modernizācijai”, kuru tolaik parakstīja Ministru prezidents Valdis Birkavs un ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Ojārs Kehris un ar kuru tika nodots pilnvarojums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim veikt nepieciešamos priekšdarbus līguma parakstīšanai un uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu ieguldījumu dibināšanai, kā arī pilnvarojums ekonomikas ministram Ojāram Kehrim un satiksmes ministram Andrim Gūtmanim parakstīt Latvijas Republikas vārdā līgumu ar konsorciju “Tilts Communication”. Godājamie kolēģi, minētajā līgumā atzīmēts, ka Latvijas Republika akceptējusi tieši “Tilts Communication” priekšlikumu, jo “Tilts Communication” iesniedza visaptverošu priekšlikumu Latvijas Republikai, kas sastāvēja no modernizācijas plāna, finansu plāna, valdības līguma un līguma par iekārtām un kas bija vērsts uz “Lattelekom” modernizāciju un privatizāciju ar mērķi nodrošināt modernas telekomunikāciju sistēmas un infrastruktūras izveidošanu Latvijā, to eksportēšanu un vadīšanu desmit gadu laikā. Godājamie kolēģi, Latvijas pusi “jumta” līguma ietvaros pārstāvējis ekonomikas ministrs Ojārs Kehris un satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, kuriem arī jābūt atbildīgiem par līgumā ietverto normu korektumu. Minētās amatpersonas divatā parakstījušas arī Latvijai neizdevīgākos vadības un piegādes līgumus. Godājamie kolēģi, likuma “Par telekomunikācijām” un šā darījuma līguma izstrādāšanā Latvijas puse iesaistīja advokātu biroju “Carroll, Burdick & McDonough”. 1995. gada novembrī Ministru kabinetā izveidotā komisija atzinusi, ka minētais advokātu birojs diemžēl darbu veicis nekvalitatīvi. Par sniegtajiem pakalpojumiem birojs saņēmis 15 miljonus ASV dolārus, ko apmaksāja “Tilts Communication”. Parakstot “jumta” līgumu no Latvijas puses, ekonomikas ministrs Ojārs Kehris un satiksmes ministrs Andris Gūtmanis uzņēmās atbildību par līgumā ietverto normu korektumu. SIA “Lattelekom” pirms līguma noslēgšanas pastāvēja kā viena īpašnieka (Latvijas) akciju sabiedrība. Viss šīs sabiedrības īpašums tika ieguldīts jaunajā kopuzņēmumā, kuram tika pārveidota uzņēmējdarbības forma no akciju sabiedrības uz SIA. “Tilts Communication”, akciju sabiedrība, saglabāja savu juridisko identitāti, juridiskās personas tiesības arī ārpus SIA “Lattelekom” un faktiski ir līgumslēdzēja puse darījumā ar Latvijas Republiku. Līgumam ir daudzi būtiski trūkumi, kas rada projekta nepamatotu sadārdzinājumu, diskriminē Latvijas pusi, padara projekta izpildi grūti kontrolējamu no Latvijas puses. Līguma slēgšanas brīdī pārāk optimistiski ir novērtētas Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas un faktiskais telekomunikāciju stāvoklis, pieļautas vairākas neprecizitātes un pretrunīgi formulējumi līguma tekstā. Kā minēts ekspertu vērtējumā par telekomunikāciju tarifu noteikšanu Latvijā, jau pirmajā darbības gadā kļuva skaidrs, ka līguma nosacījumi nav izpildāmi nevienai no pusēm. Galvenais līguma neizpildes cēlonis bija nepareiza (pārāk optimistiska) Latvijas ekonomiskās attīstības un galveno monetāro rādītāju (valūtas kursa un inflācijas) prognoze, kas nepieļāva ne līgumā paredzētos ienākumus un līdz ar to modernizācijas plāna izpildi, ne tarifus. Godājamie kolēģi, dažviet līgums pēc būtības un bez speciālas atrunas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Saskaņā ar “jumta” līguma 7. 17. un 15. 4. pantu Latvija absolūti atsakās no jebkādas imunitātes attiecībā uz ikvienu tiesas vai arbitrāžas lēmuma izpildi “Lattelekom” līguma sakarā pret ikvienu Latvijas valsts īpašumu. Latvijas Republika kā suverena un neatkarīga valsts nevar atteikties no savas neaizskaramības, pretējā gadījumā tā zaudē savu suverenitāti. Godājamie deputāti, no valsts kā no suverēna objekta nedrīkst to pieprasīt, un šie Latvijas imunitātes zaudēšanas noteikumi no esošo Latvijas tiesību viedokļa nevar būt spēkā, jo 1994. gada “Lattelekom” līguma noslēgšanas brīdī Latvijas Republikas likumi neparedzēja imunitātes pret ārvalstu tiesu zaudēšanu vai atteikšanos no tās. Tas ir Latvijas likumu un valsts politikas telekomunikāciju attīstības jomā pārkāpums. Savukārt otras līgumslēdzējas puses - “Tilts Communication” atbildība līgumā ir stingri ierobežota. Daudzi “jumta” līgumā ietvertie noteikumi ir neizdevīgi Latvijai. Uzņēmuma “Lattelekom” pamatkapitāls ir 196 miljoni 281 tūkstotis latu un to veido praktiski 196 281 daļa ar katras daļas vērtību - viens tūkstotis latu. Latvijas Privatizācijas aģentūrai Latvijas valdības vārdā pieder 100 100 daļas, kas sastāda 51% no pamatkapitāla. Pārējais ir “Tilts Communication” pārziņā. Kaut gan Latvijai pieder 51% “Lattelekom” kapitāla, saskaņā ar “jumta” līgumu uzņēmuma vadība pilnībā nodota “Tilts Communication” izveidotajai vadības komandai. Tas uzņēmies atbildību par Latvijas Republikas telekomunikāciju sistēmas modernizācijas plāna izpildi, jaunu darba vietu radīšanu un ieguldījumu piesaisti Latvijas Republikā, konsultāciju un praktiskās palīdzības sniegšanu “Lattelekom”. Tātad šī sfēra ir investoru rokās. Godājamie kolēģi, līgumā paredzētie 38 ārzemju speciālisti un vadības līgumā dotais amatu uzskaitījums ir diskriminējošs Latvijas pusei. Jau pirmo divu gadu pieredze liecināja, ka uzņēmuma nodošana pilnīgā ārzemju speciālistu pārvaldē neattaisno šā pasākuma izmaksas. Diemžēl līgumā noteiktais vadības modelis nepieļāva Latvijas speciālistu reālu līdzdalību uzņēmuma pārvaldē, kas minētos trūkumus varētu mazināt. Ekonomiskās vadības nodošana “Tilts Communication” rokās bija nepamatota, jo Latvijā bija un ir pietiekami daudz augstas klases telekomunikāciju vadības speciālistu, kas varētu vadīt un realizēt projekta izpildi, vēl vairāk - ņemt nopietnu līdzdalību. Projekta realizēšanā nav paredzētas priekšrocības ne Latvijā ražotajai produkcijai, ne pat iespējas tai vispār tikt izmantotai šajā projektā. Līgumā noteikta speciāla maksa par tehnoloģijas nodošanu (Latvija maksā “Tilts Communication” 10,97 miljonus ASV dolāru). Tad ir jāatzīst, ka, tā kā uzņēmuma vadību realizē “Tilts Communication”, faktiski tehnoloģiju tas nodod pats sev. Turklāt “Tilts Communication”, mūsuprāt, ir mākslīgi izveidots konsorcijs tikai projekta realizēšanai Latvijā, un šinī gadījumā tā iznāk starpniekfirma, jo tehniku tā neražo un savas tehnoloģijas tā nerada. Iekārtu iegāde uz 20 gadiem nodota “Tilts Communication” un tiek realizēta bez konkursa, kas ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu. Desmit gados šo pakalpojumu apmaksai ir paredzēti 24,7 miljoni ASV dolāru. Šāda apmaksa nav ekonomiski pamatota, jo preču, to skaitā iekārtu, iegāde ir vadības funkcija. Līguma noteikums, kas nosaka, ka aģents, kurš vienlaikus ir arī “Lattelekom” dibinātājs, saņem fiksētu samaksu procentos no piegādāto iekārtu vērtības, ir pilnīgi nepieņemams. 1994. -1997. gadā, šajā laika posmā, “Tilts Communication” tika izmaksāta aģenta maksa 7,29 miljonu dolāru apmērā, kas ir par 5 miljoniem mazāk, nekā paredzēja “jumta” līgums. Arī tā ir audita galaziņojuma atziņa. Godājamie kolēģi, Latvijas intereses tiek pārkāptas statūtkapitāla sadalē, kur daļa no Latvijas kapitāla balsstiesības nedod un garantētu peļņu nenes. Stipri atšķirīgi dividenžu izmaksu nosacījumi ir pusēm, proti, “Tilts Communication” līguma darbības laikā saņems no “Lattelekom” fiksētu maksājumu veidā apmēram 99 miljonus latus, bet Latvijas Republika, paliekot kapitāla lielākās daļas īpašniece, līdz pat 2001. gadam neiegūs dividendes. Šie nosacījumi nodrošina “Tilts Communication” faktiski fiksētus ienākumus neatkarīgi no uzņēmuma darbības rentabilitātes. Kolēģi, mūsuprāt, tas ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu un ar vispārpieņemtajiem uzņēmējdarbības principiem. Saskaņā ar vienošanos, kas “jumta” līguma ietvaros panākta ar Latvijas Republikas valdību, eksistē A, B un C klases daļas, tātad klases akcijas. B un C klases daļu emisijas noteikumi paredz: par B klases daļām dividendes netiek maksātas, bet tās var tikt pārvērstas aizņēmumos tikai vienlaicīgi ar C klases daļām. Ja B klases daļas tiktu pārvērstas aizņēmumos, to atmaksāšanas termiņš tad būtu 2013. gada 31. decembris un līdz 2003. gada 31. decembrim šīs klases daļas procentus nepelnītu, bet pēc tam līdz 2013. gada 31. decembrim par šo parādu tiktu maksāti procenti tirgus likmes apjomā. Es domāju, šī situācija komentārus neprasa. C klases daļu procentu likme ir 10% gadā (procenti tiek atskaitīti no peļņas), un tās var tikt pārvērstas aizņēmumos 41 miljona ASV dolāru apmērā jebkurā brīdī pēc “Lattelekom” ieskatiem. Ja C klases daļas tiktu pārvērstas aizņēmumos, tad procentu likme būtu vienāda ar attiecīgajā periodā esošo tirgus procentu likmi un to atmaksāšanas termiņš būtu 2003. gada 31. decembris vai arī agrāk - pēc “Lattelekom” ieskatiem. Godājamie kolēģi! Summa, kas pārskata gadā tika samaksāta C klases daļu īpašniekiem, saskaņā ar augstāk minētajiem nosacījumiem, 1998. gadā bija praktiski 2,5 miljonu latu, 1997. gadā - 2,3 miljoni latu apmērā. “Jumta” līguma 12. pants faktiski neaizsargā Latvijas Republikas kā suverēnas politikas realizētājas intereses un reducē tai pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus uz šauri komerciālu interešu aizsardzību, nepieļaujot pat tiesības tai saņemt atbilstošu zaudējumu atlīdzību. Tādējādi Latvijas Republikas interesēm var tikt nodarīti - un, mūsuprāt, ir jau nodarīti - būtiski zaudējumi, kuru novēršanu vai pienācīgu kompensāciju nenodrošina “jumta” līguma 12. pants. Godājamie kolēģi! Šā panta sakarā mēs redzam iekšējo ieguldījumu un darba vietu radīšanas līguma pārkāpumus, darba vietu un nodokļu zaudējuma summa ir ievērojama - aptuveni 9 miljoni dolāru. Ir papildu darba vietu un nodokļu zaudējumi sakarā ar modernizācijas plāna neizpildi. Ir arī kaitējums reģionālajai attīstībai sakarā ar kabeļu tīkla Austrumu loka neizveidi noteiktajā termiņā. Latvijas Republika ir zaudējusi dividenžu ienākumu sakarā ar nepilnībām un kļūdām finansu plānā - aptuveni 30 miljonus dolāru. Ir zaudējumi sakarā ar “Lattelekom” vērtības nepieaugšanu noteiktajā līmenī (kapitālieguldījumu programmas nepilnīgas realizācijas dēļ) - 4 miljoni latu sakarā ar digitalizācijas saistību neizpildi 1994. -1996. gadā vai 50-70 miljoni latu, ja nenotiek pilnīga telekomunikāciju sistēmas digitalizācija, 24 miljoni latu - par taksofonu sistēmas savlaicīgu neizveidi. Kolēģi, šo uzskaitījumu mēs varam turpināt. Mēs redzam, ka tikai taksofonu programmas neizpildes dēļ vien Latvijas sabiedrībai ir radies 27 miljonu latu liels zaudējums. Godājamie kolēģi! Šie skaitļi nav parlamentārās izmeklēšanas komisijas izgudrojums, šie skaitļi ir kompetentu ekspertu viedoklis, un šis viedoklis bija oficiāli zināms jau pirms tam, kad parlamentārās izmeklēšanas komisija uzsāka savu darbību. Es gribētu uzsvērt, ka šie skaitļi nav Amerikas atklāšana, tā ir realitāte, kas ir jādara zināma sabiedrībai. Tas viss dod iespēju Ministru kabinetam un Privatizācijas aģentūrai šo jautājumu nopietni izvirzīt sarunās ar investoru par monopoldarbības termiņa saīsināšanu. Godājamie kolēģi! Būtiskākās līguma daļas, tādas kā, piemēram, modernizācijas plāns un finansu plāns, ir izteiktas brīvā aprakstošā formā, nevis juridiski precīzi formulētas. Tas tādējādi izslēdz izmantoto valodas jeb izteiksmes līdzekļu analīzi izteikumu juridiski saistošā rakstura noteikšanas vajadzībām. Mēs domājam, ka tas ir nopietns trūkums. Līguma izpilde. Latvijas Republikas piekrišana “Tilts Communication” ieguldījumam “Lattelekom” un citi tās apsolījumi, to skaitā ekskluzivitātes garantijas, tika doti paralēli “Lattelekom” darbības efektivitātes un rentabilitātes nodrošināšanai, ņemot vērā plašākus mērķus, tādus kā Latvijas Republikas telekomunikāciju sistēmas modernizācija atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un Latvijas Republikas likumam “Par telekomunikācijām”, nodrošinot starptautiskajiem standartiem atbilstošas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu un pieejamību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. “Jumta” līgumā paredzēts: sākoties pirmajiem trim gadiem, uzsākt “Lattelekom” reorganizāciju, izveidojot to par efektīvu telekomunikāciju organizāciju, kura respektē lietotāja vēlmes un kurai ir savs spilgti izteikts darba stils un kultūra. Faktiski “Lattelekom” darbībā modernizācijas plāna izpilde atpaliek. Vadības izmaksas ir nepamatoti lielas un nav ekonomiski un organizatoriski pamatotas. Tarifi ir augstāki nekā citās, pat augstāk attīstītās Eiropas valstīs, kur darba algu līmenis un iekšzemes kopprodukta lielums uz vienu cilvēku ir 4 līdz pat 6 reizes augstāks nekā Latvijā. 1998. gada novembrī veiktā “jumta” līguma audita gaitā konstatēta līgumā noteikto saistību neizpilde pirmo trīs gadu laikā attiecībā uz daudzām līgumā paredzētām saistībām. Uzsveru - tāds bija “jumta” līguma audita rezultāts. Uzskaitīšu būtiskākos no šiem neizpildes gadījumiem, kas nodarījuši būtiskus kaitējumus “Lattelekom”: kabeļtīkla Austrumu loka neizveide, taksofonu programmas neizpilde, noteiktas digitālās kapacitātes nesasniegšana, neatbilstošas norēķinu sistēmas iegāde, otras starptautiskās centrāles neierīkošana atbilstoši līgumā paredzētajam termiņam (centrāles ierīkošana bija jārealizē 1996. gadā, diemžēl faktiski tā tika iedarbināta tikai 1998. gadā). Tagad runāšu mazliet konkrētāk par šiem līguma saistību pārkāpumiem. Kabeļtīkla Austrumu loka neizveide līgumā paredzētajā termiņā. Rezultāts - “Lattelekom” zaudēja daudzus potenciālus un nozīmīgus klientus, piemēram, Latvijas pasta norēķinu sistēmu un Valsts ieņēmumu dienestu, kuri bija spiesti veidot paši savus tīklus. Turklāt privāto tīklu izveide radījusi vairākus miljonus lielus zaudējumus Latvijas Republikai, kas ir akciju sabiedrības “Latvijas pasts” vienīgais īpašnieks. Tai bija jāuzņemas izdevumi arī par Valsts ieņēmumu dienesta datu pārraides tīkla izveidi. Arī šie Latvijas valsts tēriņi ir zināmā mērā šā līguma neizpildes rezultāts. Taksofonu programmas neizpilde. Saskaņā ar “jumta” līguma A1 pielikumu līdz 1996. gada beigām bija jāuzstāda 5000 taksofonu pilsētās un 2,5 tūkstoši taksofonu laukos. Faktiski pilsētās tika uzstādīti gandrīz 2,5 tūkstoši taksofonu un 110 taksofonu - laukos. Iztrūkums ir ievērojams: pilsētās - 2663 taksofoni, laukos - 2390 taksofoni. 1999. gadā ir uzstādīti 3268 ciparu sistēmas taksofoni, no tiem 2615 - pilsētās un tikai 653 - laukos. Kolēģi, noteiktā taksofonu skaita neuzstādīšana ir radījusi kapitālieguldījumu vērtības iztrūkumu par vairāk nekā 24 miljoniem latu. Klientu neiegūtais labums tiek lēsts 20 - 27 miljonu latu robežās. Sakarā ar “Alcatel” taksofonu izmantošanas radītajām problēmām, galvenokārt ar telekaršu zemo kvalitāti, “Lattelekom” 1998. gadā ir sācis priekšlaicīgi šos taksofonus aizstāt ar uzlabotas kvalitātes taksofoniem. Tas radījis “Lattelekom” papildu zaudējumus - 3 - 4 miljonus latu lielus papildu izdevumus. Taču mēs zinām, ka tam, kas piegādā šīs tehniskās iekārtas, praktiski nav nekādas materiālas atbildības, tas ne Latvijas valsts, ne sabiedrības priekšā par to neatbild. Tāda diemžēl ir situācija, kas izriet no “jumta” līguma. Saistībā ar ciparu tīkla kapacitāti es gribētu uzsvērt, ka Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Rēzeknes un Ogres centrāļu neuzstādīšana un noteiktās centrāļu digitālās kapacitātes nesasniegšana līgumā paredzētajā termiņā arīdzan ir saistīta ar nepatīkamām sekām. Izsludinot konkursu par Latvijas telekomunikāciju sistēmas modernizāciju, viens no būtiskākajiem mērķiem bija nodrošināt, lai telekomunikāciju tīkls tiek digitalizēts visā Latvijas teritorijā pēc iespējas īsākā laikā. “Tilts Communication” apņēmās šo uzdevumu veikt astoņu gadu laikā. Šī apņemšanās bija viens no pamatiemesliem, kuru dēļ “Tilts Communication” tika atzīts par izsludinātā konkursa uzvarētāju. Pirmajos modernizācijas plāna izpildes gados digitalizācijas saistības netika izpildītas. Tas ir arī konstatēts audita galaziņojumā. Centrāļu savlaicīgas neierīkošanas radītais zaudējums līdz 1998. gadam radīja kapitālieguldījumu vērtības iztrūkumu par 4,1 miljonu latu. Atkal tas ir audita galaziņojums, kas apliecina šo bēdīgo situāciju. 1999. gada beigās “Lattelekom” apkalpoto tālruņa līniju skaits bija 731 000 (vai nedaudz vairāk), no tām tikai 313 (tie ir 43% no visām līnijām) bija pieslēgtas ciparu tīklam. Turklāt modernizācijas plāna pirmajos trīs gados tikai ciparu līniju klientiem bija pieejamas tiešas starptautiskas sarunas. Tiešo savienojumu nepieejamība samazināja to ienākumu, ko “Lattelekom” varēja gūt no starptautiskajām telefonu sarunām. Diemžēl arī šajā jautājumā “Lattelekom” intereses un līdz ar to Latvijas valsts intereses ir cietušas. 59 000 ciparu līniju neierīkošanas dēļ potenciāli samazinājās “Lattelekom” ienākums no maksas par vietējām sarunām. “Lattelekom” zaudētais ienākums sakarā ar ciparu līnijas kapacitātes nesasniegšanu laika posmā no 1994. gada līdz 1996. gadam vien ir vairāk nekā 2 miljoni latu. Plāna neizpildes radītā kapitālieguldījumu iztrūkuma vērtība 1998. gadā tiek vērtēta kā aptuveni 50 - 70 miljonus latu liela. Un atkal tie ir audita galaziņojumi, tas ir pietiekami nopietns avots, lai to mēs šeit no Saeimas tribīnes apstrīdētu. Centrāļu neierīkošanai Latvijas ekonomiski depresīvajos rajonos var būt arī blakus efekts - negatīva ietekme uz šo lauku rajonu jeb reģionu attīstību, investīciju veikšanu tajos un pat civilo drošību. Atkāpe no digitalizācijas saistību izpildes vienlaikus var tikt atzīta arī par likuma “Par telekomunikācijām” 7. 1. punkta neizpildi jeb pārkāpumu. Šis punkts paredz, ka “Lattelekom” kā ekskluzīvai telekomunikāciju organizācijai ir pienākums attīstīt publiskā telekomunikāciju tīkla infrastruktūru, kas nodrošina starptautiskajiem standartiem atbilstošas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu un to pieejamību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Godājamie kolēģi! Tādējādi pašreizējā telefonu abonēšanas maksa un maksa par sarunām lielai daļai telefonu lietotāju, kuri pieslēgti digitālai telefonu centrālei, uzspiež pienākumu samaksāt par tām dzīves ērtībām, kas pieejamas pavisam nelielai klientu daļai. Tas ir jautājumos, kas skar pakalpojumus - grafiskā informācija, internets. Vēl jo vairāk, minētie klienti maksā par potenciālo iespēju izmantot pilnu pakalpojumu ciklu, taču tai klientu grupai, kura nav pieslēgta digitālai telefonu centrālei, šādu iespēju nav. Bet paaugstinātā maksa, kuru tie maksā, tiek novirzīta, lai veidotu un uzturētu sadārdzināto sistēmu pirmās grupas klientu interesēs. Tas, mūsuprāt, ir prettiesiski. Veicot publiskā telekomunikāciju tīkla modernizācijas darbu, praktiski netika rekonstruētas abonentu līnijas - dzīvojamo ēku iekšējie tīkli. Tādējādi abonentiem netika garantēts pilns kvalitatīvs ciparu trakts. Bez tam šajos vecajos tīklos netika nodrošināta aizsardzība pret nesankcionētu pieslēgšanos, tādējādi daudziem abonentiem tika nodarīti ievērojami materiāli un morāli zaudējumi. “Lattelekom” izveidotā norēķinu sistēma digitālā tīkla abonentiem neatbilda noteiktajām specifikācijām, bija ar neapmierinošu kvalitāti. “Lattelekom” tās uzlabošanai un modernizācijai bija spiests iztērēt aptuveni 1,1 miljonu ASV dolāru. Godājamie kolēģi! Norēķinu sistēma radījusi šaubas arī par “Tilts Communication” kā “Lattelekom” ekskluzīvā piegādes aģenta un vadītāja integritāti. Sistēma tika nopirkta no “Tilts Communication” dalībnieka “Telecom Finland” meitas uzņēmuma. Pēc Latvijas speciālistu domām, šo sistēmu nodrošinošā datorprogramma ir nekvalitatīva. Beidzot 1998. gadu, “Lattelekom” bija izpildījis tikai nedaudz vairāk par pusi no modernizācijas programmas. Modernizācijas plāna saistību izpildei nepieciešamo izdevumu pārsniegums pār plānotiem izdevumiem, respektīvi, līdzekļu pārtēriņš, sasniedzis vismaz 58 miljonus ASV dolāru. Kopīgā modernizācijas plāna neizpildes radīto zaudējumu summa ir aptuveni 5% no “Lattelekom” 1994. - 1997. gada kopējā ienākuma un rada kopējās “Lattelekom” peļņas (pirms kapitālieguldījumiem) samazinājumu 1994. -1997. gadā par vairāk nekā 25 procentiem. Šāds peļņas zaudējums, mūsuprāt, ir nopietns zaudējums “Lattelekom”. Summas, kas nepieciešamas, lai segtu palielinājušās izmaksas, attiecīgi samazina “Lattelekom” peļņas daļu. Tas arī ir būtisks zaudējums. Godājamie kolēģi! Modernizācijas plāna izmaksas palielinājums ir radījis Latvijas Republikai zaudējumus neiegūto dividenžu veidā par aptuveni 30 miljoniem dolāru. Iekārtu līgums un piegādes līgums. Kā jau minēts iepriekš, 1994. - 1997. gada laikā “Tilts Communication” izmaksāta aģenta maksa 7,29 miljonu ASV dolāru apmērā. Saskaņā ar piegādes līgumu “Tilts Communication” ir tiesīgs saņemt komisijas maksu tikai tad, ja iekārtas “Lattelekom” tiek piegādātas ar cenu atlaidi, kas “Lattelekom” pašam nebūtu bijusi pieejama. Godājamie kolēģi! Šā piegādes līguma izpildi praktiski nav iespējams noteikt, jo problemātiski ir izvērtēt, vai ar “Tilts Communication” noslēgtajos piegādes līgumos noteiktā cena ietver jebkādas “Lattelekom” nepieejamas cenu atlaides. Tādējādi var uzskatīt, ka visas komisijas maksas, kas izmaksātas bez attiecīgiem pamatojuma dokumentiem, var būt nelikumīgas. Jumta līguma audita gaitā konstatēti arī vairāki gadījumi, kuros “Tilts Communication” nebija tiesīgs saņemt paredzēto komisijas naudu. Piemēri - norēķinu sistēmas iegāde no “Advancer” (“Finland Telekom” meitas uzņēmums) un kabeļu iepirkums (Austrumu loka vajadzībām) no “Sonera”. Attiecībā uz vairākiem būtiskiem modernizācijas plāna realizācijas līgumiem (piemēram, līgums par zemūdens kabeļa iegādi, optisko kabeļu iegādi, zemes staciju un citām iekārtām) nav izdevies konstatēt nekādu apliecinājumu par līgumos ietvertajām atlaidēm. Tādējādi pastāv iespēja, ka ievērojama daļa no “Tilts Communication” izmaksātās aģenta maksas ir izmaksāta bez atbilstoša pamata. Noslēgto līgumu tehniskā ekspertīze diemžēl nav veikta. Vadības līgums. Saskaņā ar “Lattelekom” iesniegtajiem datiem nav izpildīti šādi vadības līguma noteiktie “Tilts Communication” pienākumi: modernizācijas plāns, iekārtu līgums, nav sasniegti atsevišķi tīkla darbības un kvalitātes rādītāji, kas noteikti vadības līguma pielikumā. Vadības līgums nosaka, ka vadības komandai ir pienākums pārvaldīt “Lattelekom” tā labākajās interesēs, nevis “Tilts Communication” vai kādas citas juridiskās personas interesēs. Audita gaitā konstatēts, ka vadības komandas locekļi darbojas dubultas lojalitātes apstākļos un tiem diemžēl piemīt tendence dot priekšroku viņu attiecīgo darba devēju interešu realizācijai. Godājamie kolēģi! Es uzsveru - tas ir audita gaitā konstatēts. Godājamie kolēģi! Piemēram, nepilnīgas norēķinu sistēmas iegāde no “Sonera” - viens piemērs. Ir arī citi piemēri. Izpildīts nav arī vadības līguma nosacījums veikt “Lattelekom” pārvaldi atbilstoši finansu plānam. “Lattelekom” izdevumi ievērojami pārsniedz finansu plānā paredzētos. Kā iekšējo investīciju un darba vietu radīšanas līguma būtiski pārkāpumi ir atzīstami šādi: “Lattelekom” darbinieku skaita samazinājums par vairāk nekā 1000 personām 1997. gadā bez Latvijas Republikas piekrišanas, kabeļu rūpnīcas neizveidošana, taksofonu ražotnes neizveidošana. Godājamie kolēģi! Līgums paredz, ka pamattīkla modernizācijas laikā “Lattelekom” darbinieku skaits nevar tikt samazināts bez iepriekšējas Latvijas Republikas piekrišanas, taču “Lattelekom” ar 1997. gadu ir sācis darbinieku skaita samazināšanu. 1997. gadā vien tika atlaisti vairāk nekā 1000 darbinieki. 1998. gadā vien “Lattelekom” darbinieku skaits ir samazinājies par 9 procentiem. Kolēģi! Darba vietu saglabāšana, nosakot konkrētas saistības, ir bijis viens no Latvijas Republikas privatizācijas politikas pamatprincipiem. Tādējādi patvaļīga darbinieku skaita samazināšana par 16% uzskatāma par būtisku iekšējo ieguldījumu un darba vietu radīšanas līguma pārkāpumu, kas, pieņemot, ka atlaistā darbinieka vidējā alga ir aptuveni 100 latu mēnesī, Latvijas Republikai gada laikā radījusi ievērojamus zaudējumus - aptuveni 750 tūkstošus latu. No šā līguma otrajā daļā noteiktajām saistībām nav izpildītas vēl šādas: nav izdarītas 4,7 miljoni ASV dolāru lielas investīcijas sakarā ar to, ka nav izveidota rūpnīca telekomunikāciju kabeļu un zemas voltāžas kabeļu ražošanai. Kabeļu rūpnīcas neizveide kopumā Latvijas ekonomikai radījusi līdz 900 darba vietu zaudējumu un iekšzemes kopprodukta samazinājumu par aptuveni 9 miljoniem dolāru. Nav izveidota atsevišķa taksofonu ražotne. Arī šeit zaudējumi attiecībā uz darba vietām vien varētu sasniegt pat 100 darba vietas. Godājamie kolēģi! Piešķirot “Tilts Communication” tiesības veikt “Lattelekom” pārvaldi, iepirkt modernizācijas plāna saistību izpildei nepieciešamās iekārtas un uzdodot tiem veikt Latvijas telekomunikāciju sistēmas modernizāciju, Latvijas Republika rēķinājās, ka 3 gadu laikā par noteiktu izmaksu daudzumu tiks sasniegta telekomunikāciju tīkla kvalitāte. Pirmās SIA “Lattelekom” pakalpojumu kvalitātes eksperimentālās pārbaudes diemžēl tika veiktas 1998. gada laikā no oktobra līdz decembrim. Viens no galvenajiem šīs pārbaudes secinājumiem bija tāds, ka sniegto pakalpojumu kvalitāte dažādos tīklos ir stipri atšķirīga, tas attiecas gan uz nesekmīgo savienojuma koeficientu, gan uz runas pārraides kvalitātes novērtējumu, gan uz savienojuma laiku. Līgumā paredzēts, ka līdz 1997. gada beigām 99,9% no jauno ciparu centrāļu abonentu rēķiniem jābūt 100% pareiziem. Taču, ņemot vērā lielo sūdzību daudzumu par aprēķinu kvalitāti, nekontrolētajiem pieslēgumiem pie lietotāju telefonu līnijām, var konstatēt, ka netika un nav ievērota pakalpojumu kvalitāte un nav nodrošināta telekomunikāciju tīkla aizsardzība, kā arī tā drošība. Laicīgi netika izpildīts līguma pielikums par to, ka “Lattelekom” līdz 1995. gada beigām bija jāievieš alfabētiskais telefonu saraksts visiem lietotājiem. 1996. gada decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu nr. 54 privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai VEF no 23% “Latvijas Mobilā telefona” akciju tika atsavināti 18%, kuri 1997. gadā tika pārdoti “Lattelekom” par aptuveni 2,8 miljoniem latu. 1997. gadā, akciju pirkšanas brīdī, “Latvijas Mobilā telefona” paša kapitāls bija gandrīz 14 miljoni latu un 18 procenti...".
2000_05_11-seq73 language "lv".
2000_05_11-seq73 speaker Egils_Baldzens-1960.
2000_05_11-seq73 mentions Q822919.
2000_05_11-seq73 mentions Q211.
2000_05_11-seq73 mentions Q37.
2000_05_11-seq73 mentions Q193089.
2000_05_11-seq73 mentions Q458.
2000_05_11-seq73 mentions Q2167704.
2000_05_11-seq73 mentions Q25931626.
2000_05_11-seq73 mentions Q80021.
2000_05_11-seq73 mentions Q183.
2000_05_11-seq73 mentions Q179830.
2000_05_11-seq73 mentions Q1773319.
2000_05_11-seq73 mentions Q404542.
2000_05_11-seq73 mentions Q12360039.
2000_05_11-seq73 mentions Q2502537.
2000_05_11-seq73 mentions Q210715.
2000_05_11-seq73 mentions Q6112588.
2000_05_11-seq73 mentions Q1512969.
2000_05_11-seq73 mentions Q2047229.
2000_05_11-seq73 mentions Q15912279.
2000_05_11-seq73 mentions Q3359335.
2000_05_11-seq73 mentions Q79875.
2000_05_11-seq73 mentions Q465499.
2000_05_11-seq73 mentions Q16350162.
2000_05_11-seq73 mentions Q16355712.
2000_05_11-seq73 mentions Q960031.
2000_05_11-seq73 mentions Q16348272.
2000_05_11-seq73 mentions Q9325067.
2000_05_11-seq73 mentions Q885235.
2000_05_11-seq73 mentions Q28753960.