Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_05_11-seq122> ?p ?o. }

• 2000_05_11-seq122 type Speech.
• 2000_05_11-seq122 number "122".
• 2000_05_11-seq122 date "2000-05-11".
• 2000_05_11-seq122 isPartOf 2000_05_11.
• 2000_05_11-seq122 spokenAs 125.
• 2000_05_11-seq122 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es vispirms gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir godprātīgi strādājusi pie šā jautājuma, spējusi apvienot dažādu partiju pārstāvjus gan starpziņojuma, gan galaziņojuma teksta izstrādē. Mēs esam nonākuši pie kopsaucēja. Ziņojums, manuprāt, ir pietiekami objektīvs, cik nu vispār objektīvs var būt deputātu kā personību ziņojums. Es gribētu uzsvērt, ka mūsu uzdevums... un arī ziņojuma teksts neliecina par kaut kādu korupcijas atklāšanu vai skandālu, ko šeit vairākkārt minēja deputāti, it īpaši no “Latvijas ceļa”. Mēs nebijām izvirzījuši tādu mērķi - kaut kādā mērā tēlot tiesu vai prokuratūras iestādes. Tas nav mūsu mērķis. Un ir skaidrs arī jautājums par to, ka “Lattelekom” līguma vēsture ir zināma, it īpaši tiem, kas ir bijuši arī Augstākās padomes deputāti. Es atgādināšu. Toreiz Latvijas Tautas frontes valdībā Arnis Kalniņš bija ekonomikas reformu ministrs, un šā paša “Lattelekom” līguma dēļ viņš bija spiests demisionēt, aiziet no ministra amata, un toreiz viņš izteica aktīvu pilsonisku pozīciju pret tām normām, kuras mēs arī šobrīd analizējam kā Latvijas Republikai un tās interesēm nepieņemamas. Tātad jau toreiz bija zināma vesela virkne jautājumu - bija zināma arī Tautas frontes frakcijai - , kuru dēļ Arnis Kalniņš demisionēja. Toreiz mums neizdevās zināmā mērā gūt Augstākajā padomē vairākumu. Es domāju, ka šobrīd šie šķēršļi ir pārvarēti, jo ir pilnīga skaidrība - deputātiem ir skaidrs, ka šis līgums ne visos jautājumos ir bijis izdevīgs, ne visos jautājumos ir ievērotas valsts intereses un ka daudzos jautājumos līgums pat, iespējams, kaitējis valsts interesēm. Nākamais, ko es gribētu šeit teikt. Es pateicos savam kolēģim Kārlim Leiškalnam par viņa daiļrunību. Tā tiešām ir ievērojama, un es domāju, ka viņam varbūt vajadzētu šeit no Saeimas tribīnes piešķirt goda nosaukumu “Zelta mute” kā sengrieķu oratoriem. (Starpsauciens: Paldies, Kārlis dzirdēja!”) Es gribētu vēlreiz pateikt to, ko jau teicu, - ka attiecīgi Rišards Labanovskis savulaik, kad mēs visi varējām iepazīties ar “Dienu”... Vienā no laikraksta “Diena” numuriem 3. lapaspusē bija skaidri rakstīts, cik nu kura partija tos tēriņus bija saņēmusi, un tas attiecas ne tikai uz LNNK, bet arī uz “Latvijas ceļu”. Un tas bija ziedojums Rīgas Domes vēlēšanām, nevis kukulis. Skaidri un gaiši. Protams, šis pats advokātu kantoris “Carroll, Burdick & McDonaugh” praktiski bija tas, kurš veica šo līgumu analīzi. Šeit, protams, mēs varam minēt daudz ko, bet es domāju, ka minējumiem nav nekāda stingra pamata. Leiškalna kungs pareizi uzsvēra, ka Demokrātiskā centra partija, viņš un attiecīgi arī Kreituses kundze bija tribīnē un runāja daudz, tāpat kā Aivars Kreituss. Tas viss tā toreiz bija. Taču aizmirsa pateikt vienu - ka arī “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti toreiz skaidri un gaiši bija pret šo līgumu. Viena maza korekta piezīme. Es domāju, ka šī izvēlētā atmiņa varbūt šoreiz nebija korekta arī Kārlim, kas parasti ir diezgan delikāts, arī kolēģu kritikā, lai arī asprātīgs. Es vēl ko gribētu uzsvērt, kolēģi! Jā, mums iesaka vērsties tiesā. Protams, ir tāda iespēja, un mēs esam to vairākkārt darījuši un vērsušies pie tiesas. Tie panākumi nav bijuši tādi, uz kādiem varētu cerēt. Un arī pavisam nesen Satversmes tiesā bija tiesas darbi par divu augstskolu piespiedu apvienošanu. Lai arī Ministru prezidentam Andrim Bērziņam pašam vēl ir šaubas, vai viss bija kārtībā, mums, Saeimas deputātiem no opozīcijas, ir absolūti skaidrs, ka tur tomēr bija Ministru kabineta noteikumi... un vēl šādi tādi pārkāpumi, kurus var vērtēt kā maznozīmīgus, nebūtiskus. Tomēr, neapšaubāmi, pat Satversmes tiesa to atzina. Tikai lēmumu neatcēla. Un tāpēc mēs šeit nemēģinām “pārspēlēt” šo lēmuma projektu uz kādu citu “dārziņu”, piemēram, uz tiesu varas dārziņu. Es domāju, no mūsu galvas un pienākuma apziņas nenovelsim uz citiem to, kas ir! Mēs varam pateikt savu attieksmi - “par” vai “pret” šo attiecīgo parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumu. Es vēl ko gribētu uzsvērt, kolēģi! Ir daudz runāts par to, ka šāds godīgs, uz ekspertu, uz audita, uz Ministru kabineta izveidotās darba grupas, Ministru kabinetā neizkritizētās un pieņemtās darba grupas vērtējuma pamata veikts analīzes darbs ir kaut kas tāds, kas ir subjektīvs. Var to visu teikt, bet es domāju, ka tas ir, neapšaubāmi, pietiekami objektīvs, lai Saeima ar savu lēmumu varētu izteikt savu attieksmi. Mums nav obligāti jādodas atkal uz tiesu, lai kaut ko noskaidrotu. Attieksmi mēs varam paust. Jo pretējā gadījumā arī Neatkarības deklarāciju, Leiškalnaprāt, varēja pieņemt tikai LPSR Augstākā tiesa. Nepiekrītu, kolēģi! Nepiekrītu, ka tā tas bija vēsturiski iespējams. Manuprāt, iepriekšējā vēsture ir pierādījusi, ka arī Latvijas PSR Augstākā padome bija tiesīga to darīt. Tas ir vēl viens moments. Un es vēl gribētu uzsvērt, ka mēs, Saeima, neesam tiesu vara. Mums var būt savs viedoklis, sava attieksme, bet no tā nekas nemainās. Tas nav tiesas akts, tā ir mana pārliecība. Cita lieta, ka tam var būt politiska nozīme. Viena politiska nozīme tiem, kuri nav ievērojuši līgumu, to skaitā arī Latvijas pusei, arī Ministru kabinetam, jo es uzsveru, ne jau visur ir vainīgs “Lattelekom”. Mums jāatzīst, ka pie vainas ir arī Ministru kabinets, pie vainas ir arī Latvijas Privatizācijas aģentūra, atsevišķos jautājumos varbūt arī Satiksmes ministrija. Tas viss ir iespējams, nav šeit tikai “Lattelekom” vaina vien, bet pie vainas ir arī tas, kam ir šī 51% lielā kontrolpakete. Tas no savas atbildības atbilstoši līgumam nekur nevar slēpties, jo tā ir viņa kompetence un pilnvaru lauks. Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka mums, neapšaubāmi, būs vajadzīgs spēcīgs regulators, lai varētu zināmā mērā ietekmēt operatoru. Mums būs vajadzīgs arī tas, lai tomēr būtu skaidrība, ka šie Ministru kabineta sektori politikā nosaka telekomunikāciju politikas pamatus. Ir vajadzīgi kompleksi, tas ir, tirgus liberalizācija, operatoru kompāniju privatizācija, tirgus regulēšana, jo pretējā gadījumā tie nestrādās. Tie nedarbosies, un mēs nonāksim ekonomiskas katastrofas vai tās draudu priekšā. Tas ir pilnīgi skaidrs, un, ja mēs mēģinām to atraut, tad jāteic, ka tas nav iespējams. Šeit tika minēts, ka šāda kritika mazina “Lattelekom” akciju vērtību, it īpaši privatizācijas gadījumā. Bet, kolēģi, ja mēs konsekventi izturamies pret šo viedokli un ja mēs uzskatām “Lattelekom” akciju vērtību par pašu galveno, tad mēs vispār nedrīkstam saīsināt monopoldarbības termiņus, jo, pretējā gadījumā, tos saīsinot, mēs samazināsim arī akciju vērtību. Taču valdība to ir izlēmusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka tā šajā jautājumā rīkojas gan telekomunikāciju jomas, gan valsts attīstības, gan tautas interesēs, bet tas notiek tikai vienā virzienā. Par maz, kungi un dāmas, vajag vairāk, lai varētu, teiksim, ne tikai atsevišķos fragmentos pārstāvēt tautu, bet arī pieņemt lēmumu, kas būtu vērsts ne tikai uz viena uzņēmuma pamatinteresēm, bet gan sakārtotu nozari, un tas ir pats galvenais. Kolēģi, tāpēc es arī domāju, ka šis jautājums par “Lattelekom” akciju vērtības samazināšanu principā ir mazliet spekulatīvs. Es gribētu uzsvērt arī to, ka, mūsuprāt, ir jāņem vērā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas viedoklis. Par mana kolēģa Kārļa Leiškalna mesto “cimdu” es varētu teikt, kā bruņinieks savulaik teica, ka vajadzētu uz trešo lasījumu dot šos priekšlikumus. Mēs apņemamies tos dot uz Latvijas Telekomunikāciju asociāciju un mēģināt atrisināt. Diemžēl mums parasti ir bēdīga pieredze, bet es nevaru noliegt, ka Leiškalna kungam šeit ir savs racionālais kodols. Pamēģināsim vēlreiz kārtējo reizi. Mēs arī zinām ko nozīmē Sīzifa darbs - velt akmeni, kas vienmēr veļas atpakaļ no kalna lejup, bet nekad neiet kalna virsotnē. Var jau izrakt bedri, bet tie bedres racēji tālu netiek, Dobeļa kungs! Nākamais. Es šeit ar interesi klausījos arī mana kolēģa Godmaņa runu, un viņš teica par šo deregulāciju. Es domāju, ka tā ir ļoti tālas nākotnes perspektīva. Mums diemžēl pašreiz vairāk ir jādomā par tirgus liberalizāciju un par deregulāciju. Varbūt tas būs pēc piecpadsmit vai desmit gadiem, es nezinu, cik drīz, bet tas nav rītdienas jautājums. Kā es to saprotu, tas varbūt ir nākotnes jautājums. Taču, tā kā man ir vēl četras minūtes laika, tad, lai lieki netraucētu jūs vēlreiz ar kādu uzstāšanos, es tomēr gribētu nolasīt, jo arī tas nav vēl pateikts, kāds tad ir šis komisijas lēmums, kuru tā ir aicinājusi Saeimu atbalstīt. Daru to tāpēc, lai vairāk nepiesaistītu jūsu uzmanību šim jautājumam. Tātad: 1. Parlamentārās izmeklēšanas komisija nolēma atzīt, ka “jumta” līgums, kuru Latvijas valdība 1994. gada 11. janvārī noslēgusi ar “Tilts Communication”, nepamatoti ierobežo Latvijas Republikas suverenitāti un ir pretrunā ar tās likumiem un interesēm. 2. Atzīt, ka ievērojama daļa “jumta” līgumā paredzēto pasākumu no ārvalstu investoru puses nav izpildīta, kas Latvijas pusei nodarījis papildu zaudējumus. Šeit, protams, es esmu arī tekstā atzinis, ka arī Latvijas puse nav izpildījusi virkni lietu, bet par tiem zaudējumiem, neapšaubāmi, uzskaitījumu investoru puse jau ir veikusi un to iesniegusi Latvijas Privatizācijas aģentūrai. 3. Ierosina valdībai panākt “jumta” līguma grozījumus, kas noteiktu “Lattelekom” monopolstāvokļa termiņa samazināšanu līdz desmit gadiem, kā arī Latvijas Republikas diskriminējošo normu atcelšanu. 4. Atzīt, ka SIA “Lattelekom” kopš dibināšanas brīža ir strādājusi pretrunā ar likumu “Par telekomunikācijām”, nesaņemot speciālu licenci par pakalpojumu sniegšanu. Komisija ierosina: 1. Iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus par pretrunīgo un Latvijas Republikai diskriminējošo “Lattelekom” dokumentu (“jumta” līguma, tā pielikumu un vadības līguma) sagatavošanas un pieņemšanas apstākļiem un nepieciešamības gadījumā saukt pie atbildības vainīgās personas. 2. Iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus, kuru dēļ iespējami Latvijas Republikai zaudējumi saistībā ar “Lattelekom” darbību kopš “jumta” līguma noslēgšanas brīža, noskaidrotu un nepieciešamības gadījumā sauktu pie atbildības vainīgās personas. 3. Ievērojot to, ka “Lattelekom” kapitāla lielākā daļa ir Latvijas īpašums, un sabiedrībā izplatīto neapmierinātību ar uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti un to apmaksas līmeni, Valsts kontrolei veikt “Lattelekom” dibināšanas vēstures un finansiālās darbības pārbaudi. 4. Valsts kontrolei izvērtēt, vai privatizējamajai akciju sabiedrībai VEF atsavināto 18% uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” akciju pārdošana “Lattelekom” par cenu, kura, iespējams, ir zemāka par šo akciju tirgus vērtību, ir likumīga un atbilstoša valsts interesēm. 5. Līdz prokuratūras un Valsts kontroles slēdziena saņemšanai apturēt likumprojekta “Par telekomunikācijām” tālāku virzību Saeimā. 6. Atjaunot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Telekomunikāciju likumprojekta izstrādes darba grupu, vajadzības gadījumā papildināt to ar neatkarīgiem ekspertiem likumprojekta “Par telekomunikācijām” pilnveidošanai atbilstoši Latvijas Republikas telekomunikāciju sektora politikas nostādnēm un patērētāju labklājības veicināšanai un interesēm. 7. Satiksmes ministrijai un Latvijas Privatizācijas aģentūrai izskatīt jautājumu par Direktoru padomes Latvijas puses pārstāvju atbilstību ieņemamajiem amatiem. 8. Lai nepieļautu jauna monopola izveidošanos telekomunikāciju nozarē, ieteikt Latvijas Republikas Ministru kabinetam izdot rīkojumu, kas neatļautu SIA “Lattelekom” un citu telekomunikāciju uzņēmumu privatizācijas procesā vienam īpašniekam vai īpašnieku apvienībai iegūt savā īpašumā tieši vai netieši vairāk par 25% no SIA “Latvijas Mobilais telefons” un citu telekomunikāciju uzņēmumu daļu (akciju). 9. Ierosināt atsākt sarunas ar ārvalstu investoru pēc tam, kad Satiksmes ministrija un Latvijas Privatizācijas aģentūra būs apkopojusi zaudējumu apmērus, kas radušies Latvijas pusei “jumta” līguma nosacījuma neizpildes rezultātā. Apkopotos rezultātus iesniegt Saeimai tālāku lēmumu pieņemšanai par kompensācijas apmēra noteikšanu. Tātad, kolēģi, mums ir divi ceļi. Protams, šo lēmumu vēl varētu drusciņ arī labot, ja mēs to nodotu komisijām, taču varam izteikt savu attieksmi arī tūlīt. Tomēr es gribu uzsvērt tikai vienu lietu, to, ka šis lēmums pamatā atbilst manai pārliecībai, atbilst tam viedoklim, ko ir parakstījuši gan pozīcijas, gan opozīcijas partiju deputāti, kuri ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri ir piedalījušies ļoti ilgstošā darbā, daži atsevišķi deputāti bijuši arī iepriekšējās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā par “Lattelekom” darbību, kuri ir strādājuši un izvērtējuši arī ekspertu viedokļus, audita viedokļus un Ministru kabineta darba grupas viedokļus. Tas atbilst. Paldies par uzmanību.".
• 2000_05_11-seq122 language "lv".
• 2000_05_11-seq122 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q822919.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q211.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q3744607.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q2660080.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q1092499.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q2498135.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q6867614.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q404542.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q3899540.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q2502537.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q6454285.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q1807095.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q1512969.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q16351757.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q9325067.
• 2000_05_11-seq122 mentions Q4157658.