Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_05_05_a-seq5> ?p ?o. }

• 2000_05_05_a-seq5 type Speech.
• 2000_05_05_a-seq5 number "5".
• 2000_05_05_a-seq5 date "2000-05-05".
• 2000_05_05_a-seq5 isPartOf 2000_05_05_a.
• 2000_05_05_a-seq5 spokenAs 125.
• 2000_05_05_a-seq5 spokenText "Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izšķiroties par balsojumu, lietderīgi pārlūkot izdarīto, jo starta pozīcijās šobrīd iziet vairāk vai mazāk tas pats valdības sastāvs, kas bija iepriekš. Runājot par tautsaimniecībai un finansu politikai veltītajām valdības deklarācijas iedaļām, jāteic, ka šajā aspektā liels un būtisks ir tautsaimniecības bloks. No lauksaimniecības nāk izejmateriāli, kas kļūst par plašu bāzi lauksaimniecības produkcijas pārstrādei, glabāšanai, transporta un tirdzniecības servisa pakalpojumiem, kamēr nonāk mājsaimniecēm uz galda. Taču šīs nozares stabilizācijā ir maz veiksmes un šobrīd lauksaimniecībā ir izveidojies kritisks stāvoklis. Es gribu uz šīs nozares fona detalizētāk aplūkot, kā tad mums iet. Ko mēs vēlētos kopējo saimniecisko jautājumu laukā redzēt attiecībā uz šo apjomīgo tautsaimniecības nozari - lauksaimniecību? Pirmkārt. Nav bijušas vēl lauksaimniecības attīstības ilgtermiņa stratēģijas un ražošanas līmeņa prognozes, pieņemsim, 2006. , 2010. gadam. Nav skaitliska, analītiska aprēķina, kāpēc no esošajiem 2 miljoniem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes mums būtu jāapmežo 10%, 30% vai 50 % un jāpaliek uz vienu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vai tas ir Eiropas Savienības viedoklis vai kaut kāda cita motivācija? Otrkārt. No Zemkopības ministrijas mēs aizgājušajā periodā nesagaidījām un Ministru kabinetā nav izstrādāti likumprojekti par lauku saimniecību statusu. Komerclikums tika pieņemts vienā no pēdējām sēdēm. Bez šā likuma šis jautājums ir zināmā mērā “pakārts gaisā”. Nav likumprojekta par lauksaimniecības zemes nomu. Nav likumprojekta par izmaiņām Kooperatīvās sabiedrības likumā, lai lauksaimnieku starpā veicinātu kooperāciju tehnikas izmantošanā un tā tālāk un iztiktu bez pievienotās vērtības nodokļa. Treškārt. Nav sagatavoti cerētie priekšlikumi par valsts atbalstu labvēlīgu kreditēšanas nosacījumu nodrošināšanai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem - lauku saimniecību dzīvojamo ēku būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī krājaizdevumu sabiedrību veidošanai laukos. Jāparedz ir acīmredzot arī kredītu, esošo kredītu, restrukturēšana jeb to atmaksas termiņu pagarināšanas iespējas, radot šim nolūkam attiecīgu valsts finansējumu, ņemot vērā šo grūto lauksaimniecības situāciju, kāda ir šobrīd. Šajā sakarībā es minēšu vienu piemēru, jo dažkārt jau mēs neticam saviem pašmāju viedokļiem jeb ekspertiem. Latvijas komercbanku pamatkapitālā ārvalstu īpašnieku daļa šobrīd krietni pārsniedz 50%, tomēr aizdevumu likmes saglabājas diezgan augstas. Gunters Veiss, Eiropas Komisijas vēstnieks Latvijā, nesen apmeklējot Jaunpils Gunvalda Sproģa zemnieku saimniecību “Joži” un uzzinot, ka naudu var aizņemties par 14-18% gadā, jutās pārsteigts. Gunters Veiss spriež, ka tas ir ļoti dārgi, jo Latvijai inflācija ir tikai 3%, tas nav daudz vairāk nekā Vācijā, un tāpēc “ilgtermiņa kredītu likmēm pie jums, Latvijā, vajadzētu sākties ar kādiem 6% gadā”. Tas ir viens no faktoriem, kas mūsu uzņēmējus nostāda sliktākā stāvoklī, salīdzinot ar ārvalstīm. Ceturtkārt. Sagatavojot Latvijas visas tautsaimniecības attīstības stratēģiju, nav paredzēta nelauksaimnieciskās ražošanas, uzņēmējdarbības paātrināta attīstība valsts lauku apvidū un atbilstošu pasākumu radīšana. Runa ir par tādu ekonomisko sviru jeb instrumentu piemērošanu, kas sekmētu rūpniecības lieluzņēmumu filiāļu plašāku izvietošanu mazo un vidējo uzņēmumu, firmu veidā lauku apvidos, tas ir, tie grupētos ap pilsētā izvietotajiem lielajiem uzņēmumiem. Tālāk - dažas piezīmes par finansu laukā neizdarīto. Diemžēl tas nav paredzēts arī šīs deklarācijas iedaļā par lauksaimniecību, un tas skar lauku saimniecības. Pirmkārt. Valsts atbalsta atjaunošana 3% apmērā no valsts budžeta izdevumiem saskaņā ar Lauksaimniecības likumu. Šobrīd 3% vietā ir tikai 2,3% jeb par 5 miljoniem latu mazāk. Būtībā tas ir Satversmes tiesas jautājums. Bet vai nu par katru jautājumu mums būtu jāskrien uz Satversmes tiesu? Mums jāievēro likumi, ko mēs paši esam pieņēmuši. Tā ka mūsu izteiktās šaubas, ka SAPARD nauda plūdīs jau no gada sākuma un tas viss it kā kompensēs šo samazinājumu... Tas tomēr izčākstēja kā pavasara sniegs. Otrkārt. Finansu jomā degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu sadalījuma izmaiņa par labu lauku ceļiem. Arī tas šeit īsti nav paredzēts. Kā zināms, pagājušā gada 5. augustā bez nopietnas analīzes Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, nosakot, ka ar pagājušā gada 1. septembri akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumu proporcija starp pamatbudžetu un valsts autoceļu fondu tiek samazināta no 60% uz 50%, par labu valsts pamatbudžetam, bet par sliktu valsts autoceļu fondam. Līdz ar to tiek samazināts finansējums ceļiem un vispirmām kārtām no tā cietīs lauku ceļi. Kā zināms, vairāk nekā 40 000 kilometru II kategorijas valsts ceļu un pagasta ceļu ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Neviens nav jāpārliecina, ka nākotnes modelis mūsu lauku apvidos ir tas, ka cilvēki strādās nepilnu darba dienu laukos, bet reizē, izmantojot labus ceļus, strādās arī citās nodarbēs apkārtējās pilsētās un uzņēmumos. Treškārt. No finansu viedokļa, deklarācijā nav nekas minēts par akcīzes nodokļa kompensācijas atjaunošanu dīzeļdegvielai - no 80 litriem uz 120 litriem par katru apstrādājamo hektāru. 2000. gada budžeta apspriešanas gaitā bija labi redzama ekvilibristika kā cirkā, žonglējot zemkopības ministram un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājai, lai iztaptu valdības vadītājam un finansu ministram, līdz beidzot pozīcijas frakcijas nospieda normu no 80 uz 120 litriem. Ceturtkārt. Sastādot valsts budžetu nākamajam gadam, būtu acīmredzot lietderīgi, ka valsts atbalsts tiktu pievienots valsts budžetam pielikuma veidā, jo citādi mēs ļoti grūti un lēni pielāgojamies atbalsta sistēmas veidošanai - tādai, kāda tā ir Eiropas Savienības valstīs. Lauksaimniecības likumā ir ierakstītas ļoti pareizas tēzes par cenu paritātes noteikšanu. Mēs līdz šim brīdim oficiāli neanalizējām pieaugušās cenas minerālmēsliem, herbicīdiem, dīzeļdegvielai. Neanalizējām cenu dinamiku pārdodamajai produkcijai, kura gadu no gada samazinās. Būtībā mēs varam šobrīd teikt, ka šajā gadā - desmitajā gadā pēc neatkarības atgūšanas - lauksaimniekiem veidojas pats bēdīgākais un kritiskākais stāvoklis. Šobrīd zemkopības ministrs Kalvīša kungs tiek virzīts par ekonomikas ministru. Ņemot vērā šādu iepriekšminēto darbu Zemkopības ministrijā, jāšaubās par iespējamām pozitīvām sekām nākamajā amatā. Nav nekādu iebildumu pret Kalvīša kungu kā visnotaļ omulīgu un labsirdīgu cilvēku, bet lauciniekiem ar to ir par maz. Laukos tiek sūri strādāts, ražots un realizēta produkcija, lai ar ieņēmumiem nosegtu kaut savas mainīgās tiešās izmaksas, nerunājot par amortizācijas atskaitījumu un citu fiksēto izdevumu pilnīgu kompensāciju. Piebildīsim, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuri liecina par mājsaimniecību budžetu, pagājušajā gadā zemnieku saimniecību tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas samazinājušies par 36%. Tagad stāvoklis kļūst vēl bēdīgāks. Piebildīsim, ka pagājušajā gadā lauksaimnieciskās ražošanas rādītāji bija 37% no 1990. gada līmeņa. Mēs aplūkojām tikai vienu tautsaimniecības sfēru. Tā varam izteikt apsvērumus arī par citām tautsaimniecības sfērām. Pēc būtības darbu turpinās tā pati labēji konservatīvā valdība, tikai mazliet pārkārtotā un izmainītā sastāvā. Sociāldemokrātu vadmotīvs, no vienas puses, ir panākt, lai būtu pēc iespējas vairāk labi apmaksātu darba vietu, ko nosegtu, protams, ar kvalificētu un disciplinētu darbu. No otras puses, - sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu rosīgākai uzņēmējdarbībai, komercdarbībai, lai būtu stimuls investēt un citādā veidā radīt jaunas, stabilas darba vietas. Taču sociāldemokrātu ierosinājums līdzekļus, kas novirzīti investīcijām un jaunām tehnoloģijām, kā arī strādnieku un darbinieku izglītošanai un kvalifikācijas celšanai, neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli, neguva atbalstu no valdību veidojošajām frakcijām. Tāpat bez ievērības palika jaunu tautsaimniecības nozaru attīstības virzienu atbalstīšana informatīvo tehnoloģiju laukā. Rūpniecības un būvniecības atdzimšanas problēmai veltīts pārlieku maz uzmanības. Šajā deklarācijā mēs pat neatradīsim iedaļu par rūpniecību. Neatradīsim iedaļu par rūpniecību! Pārstrādājošajā, apstrādājošajā rūpniecībā šobrīd ražojam tikai 46% no 1990. gada līmeņa. Pēdējā brīdī Ekonomikas ministrijā ir izstrādāts pirmais uzmetums Latvijas rūpniecības stratēģijai. Iespējams, ka tas var būt sākums, lai reanimētu šo svarīgo tautsaimniecības nozari, bez kā iekšzemes kopprodukta pieaugums būs visai problemātisks. Radot jaunas darba vietas, stabilizējot darba samaksu, mēs panākam spirālveida saimniecisko rosību. Cilvēki vairāk pērk, vairāk ražo, vairāk jāražo un jāsniedz vairāk pakalpojumu. Diemžēl šobrīd Latvijas iedzīvotāji patērē mazāk pārtikas produktu visās galvenajās uztura produktu grupās (rēķinot uz vienu iedzīvotāju) nekā 1990. gadā. (Izņēmums ir kartupeļi un auzas.) Tam sekas ir nelabvēlīgas sociālās parādības. Pieaug saslimstība ar tuberkulozi un citām smagām slimībām. Latvijai ir viszemākā dzimstība Eiropā. Makroekonomiskie rādītāji, kas ir šīs deklarācijas 1. 1. iedaļā, noteikti papildināmi ar tādiem būtiskiem rādītājiem kā iedzīvotāju reālā ienākuma līmenis un tā izmaiņas, ilgtermiņa kredītu procentu līmenis un pieejamība. Es gribētu piebilst vēl vienu ilustratīvu piemēru šajā sakarībā, runājot par šo deklarāciju. Kā lai nemin faktu, ka Privatizācijas aģentūras valde šā gada 27. aprīlī ir apstiprinājusi privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” pārstrukturēšanas un privatizācijas finansu konsultanta darba programmu, kuras 1. punkts skan tā: “Sagatavot “Latvenergo” koģenerācijas uzņēmumus, termoelektrocentrāles privatizācijai un palīdzēt Privatizācijas aģentūrai veikt koģenerācijas uzņēmumu akciju privatizāciju. ” Un to izstrādājusi darba grupa, kas sastāv no Ekonomikas ministrijas, Privatizācijas aģentūras, Latvijas Darba devēju konferederācijas pārstāvjiem un “Latvenergo” valsts pilnvarniekiem. Starptautiskais konkurss ir izsludināts, pieteikšanās termiņš - 19. maijs. Rodas iespaids, ka Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors atrodas vai dzīvo kaut kādā vakuumā. Cik zināms, viņš arī ir “Latvijas ceļa” valdes loceklis. Vai netiks “pa tukšo” samaksāts, nesagaidot Latvijas pilsoņu vērtējumu? Vai tiešām Privatizācijas aģentūrai trūkst darba rūpniecības lieluzņēmumu privatizācijas sakarīgai nobeigšanai? Lai gan deklarācija ir pietiekami labi strukturēta, konkrēta un samērā visaptveroša, tā nesākas ar galveno - ar to, kas parasti būtu vajadzīgs šādos dokumentos. Tātad vajadzīgs skats, raugoties no galvenajiem principiem jeb rādītājiem, uz to, kāds veidosies iedzīvotāju reālais dzīves līmenis. Taču tā ir jautājuma viena puse. Otra puse. Kā mēs zinām, iepriekšējā pieredze rāda, ka var uzrakstīt labu deklarāciju, bet praktiskais izpildījums var būt dažāds. (Piemēram, attiecībā uz lauksaimniecību mēs to ilustrējām.) Tāpēc tas man izraisa zināmas šaubas par iespējamo tās praktisko izpildījumu esošajā valdības sastāvā. Paldies par uzmanību!".
• 2000_05_05_a-seq5 language "lv".
• 2000_05_05_a-seq5 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q822919.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q211.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q193089.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q458.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q21625222.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q3736450.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q8880.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q183.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q2498135.
• 2000_05_05_a-seq5 mentions Q43048.