Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_05_05_a-seq3> ?p ?o. }

• 2000_05_05_a-seq3 type Speech.
• 2000_05_05_a-seq3 number "3".
• 2000_05_05_a-seq3 date "2000-05-05".
• 2000_05_05_a-seq3 isPartOf 2000_05_05_a.
• 2000_05_05_a-seq3 spokenAs 125.
• 2000_05_05_a-seq3 spokenText "Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie radioklausītāji! Man ir patiess prieks redzēt Saeimas deputātu acīs neredzētu patriotisma dzirksti pēc nupat notikušās spožās hokeja kaujas, kura beidzās ar Latvijas hokejistu uzvaru. Ja šis pats patriotisms vadīs jūs ikdienas darbā, es būšu gandarīts un varbūt pat varēšu nolikt mandātu. Diemžēl... Diemžēl ikdienā mums pietrūkst šāda patriotisma. Un tagad runāsim par varbūt mazliet nopietnākām lietām, kuras mēs nevaram atvirzīt, pat balstoties uz hokeja priekiem un patiesu gandarījumu par savu hokeja izlasi. Es gribētu jautāt kolēģiem pavisam skaidri un gaiši - kāpēc tieši tādā veidā top šī valdība? No mūsu viedokļa un no preses viedokļa, - samocītā veidā, pretrunās un nesaskaņās, ar ultimātu un spiedienu. Un es aizvien vēl redzu, ka patriotiskie deputāti pamet zāli un dodas noskatīties hokeja maču, un diemžēl pārtraukuma pagarinājums netika izsludināts no Straumes kunga puses. Tāpēc gribētu uzsvērt: ja mēs to visu redzam un atzīstam to, ka Ministru prezidenta amata kandidātam Bērziņa kungam ir diplomāta spējas, tad ir jautājums - kāpēc šī valdība top šādā veidā? Atbilde ir skaidra - šī valdība top tieši privatizācijas dēļ tāda, un tieši privatizācijas dēļ tā viņa top. Es pat teiktu, ka zināmā mērā, no politikas viedokļa, kroplīgi top. Šī valdība lielā mērā turpina iepriekšējās valdības iesākto darbu - valdības deklarācijā 90 procenti ir no vecās deklarācijas. Jaunās partijas pienesums valdības sastāvā ir neliels, viņas klātbūtne nevarēs pārmainīt šo valdību pēc raksturlielumiem kopumā, tas ir skaidrs. Tas rada situāciju, kuras dēļ mēs, kas esam no Saeimas opozīcijas, vēl aizvien uzskatām, ka šī valdība nav labākais risinājums Latvijai. Labākais risinājums Latvijai, mūsuprāt, būtu profesionāļu valdība, kaut vai no šīm pašām četrām koalīcijas partijām. Diemžēl šis risinājums atkal ir pabīdīts sānis. Un kāpēc? Teikšu, ka vienkārša iemesla dēļ, - šī valdība ir tapusi privatizācijas dēļ, un nav cita iemesla. Un pilnīgi skaidrs, ka “skolas nauda” atsevišķiem ministriem varbūt maksās dārgāk, nekā mums gribētos, tautai tas viss būs jāsedz, bet tur nekā nevar darīt. Ir viena skaidrība - ar pazemojumu tapusi valdība savā ziņā ir gluži kā ar varu ieņemts bērns. Vai tas taps mīlēts ģimenē? Tas ir jautājums. Kārlis Leiškalns kliedz, ka mīlēts, nu viņš varbūt kā tēvs arī tādu bērnu mīlēs, bet tikai kāpēc ar varu? Lūk, tādas tās lietas. Es gribētu turpināt šajā sakarā, lai gan Gundars Bērziņš saka, lai es beidzot muldēt. Varbūt viņš tomēr pratīs arī korekti uzvesties Saeimas plenārsēžu zālē, bet tas būs ar laiku, jo kā topošais ministrs viņš to iemācīsies. Es gribētu pateikt, ka viens no neveiksmīgākajiem brīžiem šīs valdības tapšanā, manuprāt, bija atkal tas, ka tika veidots kodols - divas pamatpartijas un divas pieaicinātās partijas. Atkal ir zināms nelīdzvērtīgums, nelīdztiesīgums un tamlīdzīgi. Tas pats attiecas arī uz jautājumu, kāpēc tieši tautsaimnieciskajā blokā “Latvijas ceļš” tik ļoti piekāpās Tautas partijai. Tas rada neapmierinātību citās partijās. Parasti valdības izveidē ir dominējuši citi solidārāki principi. Es gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka arī “Latvijas ceļš” ir izteicies ļoti kritiski un smagi par šo valdību, un es citēšu, ka “Latvijas ceļam” nekas neatliek kā spēlēt uz visu banku, kā saka Kristiāna Lībane; ka tā ir “Latvijas ceļa” pēdējā iespēja veidot valdību. Nu nevajadzētu varbūt tik bezcerīgi skatīties uz visiem šiem procesiem, diez vai pasaules gals ir pienācis! Taču nu ir viena skaidra atziņa, ko frakcijas “Latvijas ceļš” vadītāja ir izteikusi pilnīgi skaidri, - ka “Latvijas ceļš” šajā valdībā jūtas arī vientuļš, jo “Latvijas ceļš” var paļauties tikai uz sevi. Un tuvākais sabiedrotais šajā valdībā - Tautas partija, politiskais konkurents, ko nedrīkst aizmirst. Ar šādām skaidrām atziņām top šī valdība. Un, es domāju, ir arī ļoti interesants Panteļējeva kunga vērtējums par to, un, es domāju, neviens no valdības partijas locekļiem neapstrīdēs to, ka svarīgi vēlreiz atgādināt, ka šī valdība ir sastādīta psiholoģiski smagā kompromisa ceļā, tās modelis ir trausls. Nu kāda var būt stabilitāte trauslai valdībai? Ja mēs ņemam vērā varbūtības teoriju, drīzāk maza. Drīzāk maza. Es gribētu uzsvērt arī to, ka Grīnblata kungs ir uzsvēris, ka šī valdība ir tapusi tomēr atkal zināmā steigā. “Latvijas ceļš” ir pasludinājis totāla atbalsta politiku Andrim Bērziņam, kas ir pilnīgi loģiska politika attiecībā uz savu premjera amata kandidātu, taču savulaik Vilim Krištopanam tāda netika paziņota nevienu reizi. Tas rada, teiksim, zināmas bažas, jo, manuprāt, šāds pats princips godprātīgi tika ievērots Tautas partijā - atbilstoši attiecībā pret Andra Šķēles valdību. Taču pašreiz, kā mēs zinām, Andra Šķēles valdība ir kritusi. Tāds ir rezultāts. Un šajā sakarā vēlreiz citēšu Andreja Panteļējeva teikto. Viņš skaidri un gaiši pasaka, kāda ir situācija valstī un kā viņš līdz ar to vērtē valdības darbības rezultātu. Panteļējeva kungs secina: valsti plosa šausmīgas pretrunas, un valdības krīt viena pēc otras, un investori atstāj Latviju. Mums jāmet savas vissmagākās rezerves, es ceru, ka ne pēdējās, no citām frontēm šajā galvenajā kaujā par valsti, par valsts sakārtošanu. Tātad arī Panteļējeva kungs ir konstatējis, ka valsts ir nesakārtota un visi spēki, kas ir kaut cik racionāli, “Latvijas ceļam” ir jādeleģē elementārām lietām - valsts sakārtošanai. Es gribētu vēlreiz atzīmēt to, kas ir valdības deklarācijas preambulā un kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi. Valdība ir centusies ietvert arī pozitīvus momentus - par tiem es savā runā runāšu mazāk -, ka valdība plašāk un savlaicīgāk iesaistīs sabiedrību būtisku jautājumu apspriešanā un risinājumu izstrādē. Ar to mēs varam saprast, ka tautas tiešās demokrātijas formas, arī referendums, būs viens no tiem risinājumiem, par kuriem stāvēs un kritīs valdības partijas. Šāda ir valdības deklarācijas preambula. Vienīgais, kas manī izraisa šaubas, ir tas, ka valdība diemžēl jau ir cenzējusi šo to no valdības deklarācijas projektā ietvertajām tēzēm, kas nāca tieši no Jaunās partijas, - ka “Latvenergo” privatizācijas jautājumā valdība respektēs tautas nobalsošanas rezultātus. Tā tēze diemžēl ir nemiņā gaisusi. Ja šāda svarīga tēze pazūd bez vēsts kā kareivis kaujas laukā, tad mēs varam secināt, ka arī iepriekšējai valdības deklarācijas preambulas domai par to, ka valdība saskaņos viedokļus ar sabiedrību, varētu nebūt tā svara, kas ir fiksēts uz papīra. Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka ir ārkārtīgi svarīgi konstatēt, ka vienā no jautājumiem, kas skar privatizāciju, lielo uzņēmumu privatizāciju, to skaitā “Latvenergo” privatizāciju, praktiski turpina iepriekšējās valdības iesākto politiku un šeit nav ne vārda par kaut kādiem mistiskiem desmit procentiem, par to, ka valdība gribētu paturēt hidroelektrostacijas un pārvades tīklus savās rokās. Praktiski turpina iepriekšējā Ministru kabineta lēmumus, kaut vai 15. februāra lēmumu, kurā melns uz balta ir rakstīts: līdz 2001. gadam ir jāprivatizē šī sabiedrība, pārdodot valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” akciju lielāko daļu, un 2002. gadā - praktiski jau visu. Tas pats attiecas arī uz Starptautiskā valūtas fonda memorandu, ko Ministru kabinets pagājušā gada 9. novembrī apstiprināja. Tātad šeit arī attiecībā uz “Latvenergo” nav runa par desmit procentiem… Es citēšu valdības deklarāciju: “uzņēmumu “Latvijas kuģniecība”, “Latvenergo”, “Ventspils nafta”, “Lattelekom” privatizāciju uzticēsim labākajām starptautiskajām investīciju bankām” un “uzņēmuma “Latvenergo” privatizācijā kā mērķi stādīsim iespējami zemākus tarifus elektroenerģijas patērētājiem Latvijā un uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu Baltijas enerģētikas tirgū”. Ne vārda par hidroelektrostacijām, ne vārda par pārvades tīkliem, ir runa tikai par privatizāciju. Tas, mūsuprāt, ir kārtējais solis šā procesa legalizācijā valstisko dokumentu līmenī un tagad jau valdības deklarācijā. Ar to ir skaidri pateikts arī šīs valdības kurss, kā es teicu pašā sākumā. Šī valdība ir tapusi, lai privatizētu “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecību”, “Ventspils naftu”, “Lattelekom” un varbūt vēl kādus nelielus nopietnus darbiņus paveiktu pa starpām. Interesants ir arī mūsu vērojums par valdības lēmumu, ka praktiski pēc kāda laika Privatizācijas aģentūra tiks likvidēta, bet tās darbu turpinās un izveidos jaunu aģentūru - maksātnespējas un bankrotu aģentūru. Cik lietās šos procesus mēs varam saistīt kopā? Praktiski tie ir vienā valdības deklarācijas punktā minēti, un tas, manuprāt, arī liecina par šo procesu tiešo saikni un arī atziņu, ka pārsvarā šī privatizācija, izņemot atsevišķus retus izņēmumus, ir bijusi neveiksmīga. Diez vai kāds var arī tikt iepriecināts, no Tautas partijas it īpaši, ja mēs redzam jaunajā valdības deklarācijā atziņu, ka saglabāsim bērnu pabalstus iepriekšējā līmenī. Nu jā, mēs jau varam, protams, nēsāt dažādas nozīmītes un dažādus simbolus, likt to visu savas partijas simbolikas pamatā, bet tas jautājums nu būtu viens no pirmajiem, kas jums būtu pie pirmās iespējas, tad, kad būs redzama pirmā budžeta naudas pārpalikuma daļa, jau vasarā jāpārskata. Es ceru, ka Tautas partija neaizmirsīs savus simbolus un jēgu un tomēr ar laiku revidēs to jautājumu. Tālāk. Man ir patīkami redzēt, ka šī valdība ir apņēmusies atcelt strādājošajiem pensionāriem tos ierobežojumus, pret kuriem opozīcija, un tajā skaitā sociāldemokrāti, stingri un nepārprotami nostājās. Šeit ir jāņem vērā ne tikai Pasaules Bankas atzinums, šeit ir jāņem vērā elementāras cilvēku tiesības, kuras opozīcija uzturēja spēkā referendumā, bet valdības partijas ar savu solidaritāti šīs cilvēku tiesības praktiski nogremdēja. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka arī “Latvijas ceļa” priekšlikums, par ko tik nopietni iestājās - gan vīriešiem, gan sievietēm priekšlaicīgi iet pensijā -, tiek revidēts un pārsvītrots ar treknu svītru. Diez vai tas ir tas labākais... Mēs ceram, ka valdības deklarācijā nav ietverts, bet “Latvijas ceļš” vēlreiz apsvērs arī progresīvo ienākuma nodokli. Panteļējeva kungs par to ir izteicies, arī Godmanis ir izteicis tādu iespēju - kādreiz to skatīt. Es domāju, ka tas ir jautājums, ar kura risināšanu mēs varētu valstī sabiedrības nabadzību daudz vairāk apkarot. Es gribētu uzsvērt, ka progresīvais ienākuma nodoklis var būt arī tāds, kas ir daudz saudzīgāks pret vidusslāni, un sociāldemokrāti ir sagatavojuši un iesniegs vairākus variantus, lai valdības partijām būtu iespējas dozēt savas sociālās politikas plašumu. Es gribu pateikt, ka arī izglītības jautājumos šeit ir daudz problēmu, bet par to varbūt pēc mazas pauzes. Mans runas laiks šobrīd ir aizritējis.".
• 2000_05_05_a-seq3 language "lv".
• 2000_05_05_a-seq3 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q822919.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q211.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q3744607.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q3736450.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q39731.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q8436.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q7164.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q404542.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q16351298.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q1250133.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q511905.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q6454285.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q5618600.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q21011161.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q6497410.
• 2000_05_05_a-seq3 mentions Q2021874.