Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_04_13-seq22> ?p ?o. }
Showing items 1 to 21 of
21
with 100 items per page.
- 2000_04_13-seq22 type Speech.
- 2000_04_13-seq22 number "22".
- 2000_04_13-seq22 date "2000-04-13".
- 2000_04_13-seq22 isPartOf 2000_04_13.
- 2000_04_13-seq22 spokenAs 37.
- 2000_04_13-seq22 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man diemžēl būs jāapbēdina daži sensāciju tīkotāji. Šā anonīmā ziņojuma saturs neatbilst vienam no komisijai dotajiem galvenajiem uzdevumiem - noskaidrot un izvērtēt faktus par amatpersonu iespējamo saistību ar minētajiem noziegumiem. Es saku - anonīms, jo nez kāpēc komisijas locekļi negribēja parakstīt šo ziņojumu, kaut gan iepriekšējo starpziņojumu bija parakstījuši desmit deputāti. Ņemot vērā komisijas priekšsēdētāja interešu konfliktu ar prokuratūru, kura bija ierosinājusi lietu par Ādamsona kunga piederību PSRS Valsts drošības komitejai, es saprotu un apzinos, ka prasīt no Ādamsona kunga kaut kādu minimālu objektivitāti liecību izvērtēšanā būtu pilnīgi lieki. No 3. februāra, kad tika ievēlēta Tautas partijas pārstāve komisijā, tā arī neparādījās (es uzsveru - neparādījās!) neviens vērā ņemams liecinieks - pareizāk būtu teikt, neparādījās komisijas sēdēm noteiktajā darba laikā - pirmdienās un ceturtdienās. Tas, protams, netraucēja mistiskajiem lieciniekiem parādīties visneiedomājamākajās situācijās, vietās un brīžos, par ko ziņoja aģentūra LETA. Tad, kad klāt bija tikai daži acīmredzot visuzticamākie komisijas pārstāvji. Vienā gadījumā kāds liecinieks apmeklēja vienu komisijas locekli mājās, par ko mūs šis komisijas loceklis informēja ar piebildi: “Gribat - ticiet, gribat - neticiet!” Ādamsona kungs noticēja. Ne tikai noticēja, bet plaši ziņoja dažādos masu informācijas līdzekļos, tajā skaitā arī vairākas reizes televīzijā - raidījumā “Mūsu cilvēks” un citos raidījumos. Komisija bieži par jaunām (diemžēl) un it kā jaunām liecībām pret valsts amatpersonām, kā jau es teicu, uzzināja nevis no lieciniekiem, bet no ziņu aģentūrām, kurām šīs intervijas bija sniedzis komisijas priekšsēdētājs. Parādījās it kā neapgāžami pierādījumi (es minēšu trīs piemērus). Lūdzu deputātus novērtēt, cik šie neapgāžamie pierādījumi mums ir derīgi. 10. aprīļa numurā avīzē “Čas” katrs var izlasīt… es atkārtoju, 10. aprīļa avīzē “Čas” kāds minētais liecinieks, kuru plaši reklamēja LNT raidījumā “Nedēļa”, sīki atstāstīja, kā 1995. gada 10. maijā, kad viņam palika 15 gadi (to viņš labi atceras, jo viņam tad bija dzimšanas diena), ticies ar vienu ministru, kuru pazinis pēc neapstrīdamām pazīmēm - skaistām, modernām mazām zelta brillēm. Kāds komisijas loceklis pārjautāja - vai tikai jaunais cilvēks kaut ko neputro, varbūt brilles bija lielas, vecmodīgas, varbūt tās bija ar bieziem stikliem? Jaunais cilvēks apgalvo - nē, jauniešiem ir modē mazas saulesbrilles, viņam arī tādas patīk, tāpēc viņš ļoti labi atceras, ka brilles bija mazas, modernas. Tā, sakot, redziet, dizainers, “feinšmekers”! 1995. gada oktobrī… ir runa par 1995. gada maiju… 1995. gada oktobrī Saeimas deputātiem un tiem ievēlētajiem cilvēkiem, kuri kļuva par ministriem, šajās fotogrāfijas diemžēl visiem ir, man jāatvainojas, ļoti vecmodīgas brilles, ar ļoti lieliem stikliem. Es domāju, ka varbūt ir, jūs saprotat, kaut kādas citas bildes. Izrādās, ka 29. maijā “Dienā” publicēts skats no preses balles - ir nofotografēts gan minētais ministrs, gan Ādamsons kungs. Arī ministrs ar šīm pašām brillēm… Un tā tālāk. Tas, ka šeit ir sajaukta 1996. gada otrā puse ar 1995. gadu, tas nav nekas! Otra neapgāžama liecība par otru ministru ir tāda ka tikšanās ar ministru ir notikusi viesnīcā “Arizona” vai “Arigona”. Protams, šādas viesnīcas nav, bet arī tas nemulsina nevienu mūsu komisijā. Trešais neapgāžamais pierādījums ir tas, ka viens ministrs 1996. gadā šajā pašā viesnīcā “Arizona” ir pazīts pēc neapstrīdamām pazīmēm - brūni mati, krieviski runā bez akcenta, visu laiku lietojot krievu valodā parunas un sakāmvārdus. Ādamsona kungam ar to pilnīgi pietiek, lai norādītu vainīgos. Galvenais ir revolucionāra degsme, tāpat kā kādreiz iebrūkot “Lainbankā” ar automātiem un nobaidot klientus līdz nāvei: viņam likās, ka ir palīdzējuši palielināt Latvijas starptautisko kredītreitingu un prestižu. Diemžēl man un arī dažiem citiem komisijas locekļiem šādi pierādījumi ir nepietiekami, jo tikai septiņi komisijas locekļi anonīmā balsojumā apliecināja, ka šis ziņojums ir tā vērts attiecībā uz šīm amatpersonām. Žēl, ka nekritiska attieksme pret liecībām un faktu neizvērtēšana, kā arī to tendenciozā atlasīšana pilnībā degradē arī to pozitīvo, kas tiešām komisijas darbā tika veikts. Es gribētu minēt vienu faktu, kas tiek nepietiekami novērtēts, atstāts bez pienācīgas vērības, un es ceru, ka Ģenerālprokuratūra tam pievērsīs uzmanību. Piemēram, ja liecinieki ziņo, ka kāds LNT žurnālists uzpērk lieciniekus, ne tikai maksājot desmit latus, bet vienā gadījumā ir piedāvājis 650 latus, kas šim jaunietim ir ļoti liela nauda, par nepieciešamo liecību sniegšanu, tad šāda informācija tiek atstāta bez ievērības. Manis minētās trīs liecības ir pierādījumi, kas tiek uzskatīti par neapgāžamiem un pierādāmiem. Fakti, kur liecinieki liecina tieši par Tūnu vai LOGOS CENTRU, tiek jaukti, piemēram, ar atstāstījumiem par trešajām personām, no kurām ir kaut kas dzirdēts par valsts amatpersonām. Es domāju, ka tas ir ļoti rūpīgi jāizvērtē tiesībsargājošajām institūcijām - prokuratūrai, SAB un citām iestādēm. Dažas piezīmes par ziņojumu. Nav nekāda pamata apšaubīt Augstākās tiesas senatora Čiževska veiktās pārbaudes objektivitāti (par Ģenerālprokuratūru). Par izteiktajiem draudiem. Kādreiz televīzijā, kā jūs atceraties, izskanēja tādas ziņas, ka kādam komisijas loceklim esot draudēts, jo Daugavpils uzņēmumā “Lokomotīve”, lūk, varētu nenotikt parāda kapitalizācija. Tā kā šis uzņēmums ir tik bankrotējis, tie nav draudi, bet prēmija, jo, ja šo uzņēmumu un tā parādus kapitalizē, tad nu būtu tādas nepatikšanas valstij, ka pēc tam būtu gadiem jāmaksā par visiem iespējamiem parādiem. Tāpēc šāda veida paziņojumu nekādā gadījumā nevar uztvert par draudiem. Paldies Dievam, ka tas ir izņemts no šā ziņojuma ārā. Komisijas priekšsēdētāja iepriekšējais paziņojums, ka viņš uzticas tikai SAB un SAB tika nodoti šie komisijas materiāli, ir pretrunā ar vēlākajiem izteikumiem, ka SAB neko nespēja atklāt. Es tomēr piekrītu tam, ko paziņoja Satversmes aizsardzības birojs, - ka komisijas darbība diemžēl ir vienpusīga un tendencioza. Tautas partija pievienojās komisijai nevis tāpēc, ka viņa gribēja uzzināt kaut kādus atsevišķus faktus - šie fakti ir zināmi gan prokuratūrā, gan citur -, bet, pirmkārt, tāpēc, ka tika pagarināts komisijas darba laiks; otrkārt, noteiktā termiņā komisijai nebija nekā nopietna ko ziņot. Daži secinājumi. Pirmais. Nav pieļaujama interešu konfliktā iesaistītu personu ievēlēšana izmeklēšanas komisijās turpmāk. Otrais. Komisijām nevajadzētu iejaukties jau ierosinātās krimināllietās attiecīgos gadījumos. Trešais. Nav pierādījumu par nosaukto valsts amatpersonu saistību ar minētajiem noziegumiem. Ceturtais. Daļa komisijas locekļu uzskata, ka ir pamatota lietas ierosināšana prokuratūrā par goda un cieņas aizskaršanu. Piektais. Daļa liecinieku liecina, ka ir maksāta nauda atkarībā no sniegtajām liecībām. Sestais. Komisijas nevar vadīt cilvēki ar haotisku domāšanas veidu, kas nav spējīgi sistemātiski izvērtēt pierādījumus un organizēt komisijas darbu. Septītais. 17. februārī Ādamsona kunga sniegtais paziņojums ar nosauktajiem uzvārdiem bija bez komisijas pilnvarojuma un uzskatāms par provokāciju, kas domāta ārzemju žurnālistiem, kuri lielā skaitā bija ieradušies Rīgā, lai piedalītos un aprakstītu prokuratūrā notiekošo sanāksmi par Otrā pasaules kara noziegumiem. Pirmajā lappusē šo ziņojumu ievietoja tikai krievu valodā iznākošie laikraksti. Par provokācijas raksturu liecina tas, ka 17. februārī no rīta iznākusī avīze “Respublika” bija salikta 16. februārī; tajā tika paziņots, ka Saeimā tiks nosaukts tieslietu ministra vārds. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums. Pirmais gadījums, kā atceraties, bija 1940. gada jūlijā, kad TASS paziņoja dienu pirms Saeimas tā sauktajām vēlēšanām Saeimas vēlēšanu rezultātus. Tā tas ir arī šoreiz - dienu pirms Saeimas sēdes tiek paziņots, ka tiks nosaukts attiecīgā ministra vārds. Kam negadās? Arī orgāni kļūdās. Tāpēc pilnībā jāpiekrīt tam, kas teikts dokumentā, ko Saeimas priekšsēdētājam nosūtīja ģenerālprokurora vietas izpildītāja Rudīte Āboliņa. Citēju: “Novērtējot krimināllietas izmeklēšanas laikā likumā paredzētajā kārtībā iegūtos pierādījumus, kas konstatēti ar liecinieku liecībām, lietiskajiem pierādījumiem, izmeklēšanas darbības protokoliem un citiem dokumentiem, šobrīd nav iegūti pierādījumi Ministru prezidenta, tieslietu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora un citu valsts amatpersonu prettiesiskai kriminālsodāmai rīcībai. ” Es domāju, ka visi šie materiāli un liecības ir jānodod Nacionālās drošības komisijai, kā arī Ģenerālprokuratūrai un citām tiesībsargājošām iestādēm, kurām jāļauj izvērtēt profesionālā kārtībā iegūtos pierādījumus. Komisijas darbu pagarināt nav nepieciešams. Un nobeigumā es gribētu lūgt Saimniecisko komisiju pārbaudīt paranormālās parādības Saeimas ēkā: Ādamsona kunga vadīto ārkārtas sēžu laikā pēkšņi sabojājas “Baltcom” un LMT telefoni un nevar piezvanīt no 4. stāva uz 2. stāvu, lai uzaicinātu arī citus komisijas locekļus. Paldies par uzmanību.".
- 2000_04_13-seq22 language "lv".
- 2000_04_13-seq22 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q822919.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q211.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q2660080.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q80021.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q15180.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q1092499.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q80919.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q1250133.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q4993620.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q44687.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q42814.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q1798029.
- 2000_04_13-seq22 mentions Q68978.