Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_04_13-seq18> ?p ?o. }
Showing items 1 to 21 of
21
with 100 items per page.
- 2000_04_13-seq18 type Speech.
- 2000_04_13-seq18 number "18".
- 2000_04_13-seq18 date "2000-04-13".
- 2000_04_13-seq18 isPartOf 2000_04_13.
- 2000_04_13-seq18 spokenAs 125.
- 2000_04_13-seq18 spokenText "Paldies. Aizsardzības un iekšlietu komisijai: jāiesniedz Saeimā grozījumi Kriminālprocesa kodeksā - jauns 20. 1. pants (prasība par izziņas izdarītāja, prokurora un tiesneša speciālu sagatavotību); steidzami jāizskata un jāiesniedz grozījumi Krimināllikumā un Prokuratūras likumā. Juridiskajai komisijai: steidzami jāizskata un jāiesniedz grozījumi likumā “Par tiesu varu”; jāpaātrina Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumprojekta virzīšana izskatīšanai trešajā lasījumā; jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumos, lai turpmāk būtu vienota izpratne par terminiem “pusaudzis”, “jaunietis”, “nepilngadīgais”, kas šobrīd Latvijas likumdošanā tiek lietoti ļoti dažādās interpretācijās un rada daudz neskaidrību. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai: jāsagatavo un jāiesniedz Civillikuma grozījumi, kas paredz sakārtot adopcijas jautājumus atbilstoši starptautiskajām bērnu tiesību aizsardzības konvencijām un Bērnu tiesību aizsardzības likumam; jāsagatavo un jāiesniedz grozījumi, lai realizētu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50. 1. pantu par aizliegumu bērniem piedalīties konkursos, kuros tiek novērtēts viņu ārējais izskats, citu konkursu (piemēram, apģērbu demonstrēšanā) sagatavošanā un dalībnieku apmācīšanas procesā, kas nodrošinātu obligātu pedagoga klātbūtni. Komisija jau aicinājusi Latvijas vadošās modeļu aģentūras izveidot profesionālu asociāciju savu interešu aizsardzībai. Tā kā komisija nav kriminālprocesuālās izmeklēšanas iestāde, turklāt tās statuss daudzās jomās saskaņā ar likumdošanas aktiem nav skaidri noteikts, savāktajiem materiāliem un liecībām nav kriminālprocesuālu pierādījumu raksturs. Komisija saskaņā ar Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību var uzklausīt (nopratināt), apkopot un izvērtēt savākto informāciju, sniegt priekšlikumus Saeimai, valsts pārvaldes iestādēm un tieslietu iestādēm, taču tai nav operatīvas institūcijas funkcijas. Tāpat atklāts ir jautājums par saņemto liecību juridisku nostiprināšanu, jo likums nenosaka parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošās informācijas statusu. Savu pilnvaru un iespēju robežās komisija ir centusies savākt vispusīgu un objektīvu informāciju par izmeklējamiem jautājumiem un uzskata, ka šo uzdevumu ir veikusi. Saņemtā informācija (liecības, paskaidrojumi) ir daudzveidīga, tai ir dažādas ticamības pakāpes, un pausts dažādu pušu viedoklis. Ievērojot vairāku institūciju, to skaitā tiesību aizsardzības institūciju, saistību ar izmeklējamo lietu, šo institūciju paskaidrojumi, iespējams, satur maldīgas ziņas, un tās izvērtēšana un secinājumu izdarīšana vairākos gadījumos ir atkarīga no katras personas subjektīvā viedokļa un iekšējās pārliecības, kā arī no saņemtās informācijas ticamības. Viena no problēmām, kas apgrūtināja komisijas darbu, bija pastāvīga nepieciešamība aizsargāt lieciniekus no iespējamās ietekmēšanas (piemēram, Ingus Tūna veiktā liecinieku ietekmēšana). Komisijas darbu apgrūtināja presē paustie dažādu amatpersonu un politiķu viedokļi. Pastāvēja un joprojām pastāv vairāki mīti un viedokļi par komisijas darbību, kas uzskatāmi par mēģinājumiem graut komisijas prestižu un padarīt maznozīmīgus komisijas darba rezultātus, piemēram, mīti par to, ka skandālu izraisījuši ārvalstu specdienesti, melīgās informācijas izplatītāji ir nopirkti, un tamlīdzīgi. Kā vienu no konkrētiem piemēriem var minēt Tautas partijas frakcijas deputāta Gundara Bērziņa preses konferencē izplatīto informāciju un apvainojumus. Gundars Bērziņš paziņoja, ka pedofilijas komisijas locekļi uzpērkot lieciniekus un solot summas, kurām nav robežu, ja kāds būšot ar mieru stāstīt, ka Andris Šķēle ir tieši saistīts ar pedofilijas skandālu. Gundars Bērziņš arī izplatīja it kā konfidenciālos prokuratūrā esošos stenogrammu tekstus, paziņojot, ka komisija gatavojoties nākt klajā ar paziņojumu par Ministru prezidenta saistību ar pedofiliju, lai gāztu valdību. Faktiski Gundars Bērziņš pirmais publiski izplatīja informāciju par iespējamo Andra Šķēles saistību ar pedofilijas skandālu. Gundars Bērziņš nav paskaidrojis, no kurienes ieguvis šos materiālus, aizbildinoties ar Satversmē noteiktajām deputāta tiesībām neizpaust informācijas avotu, toties nepārtraukti publiski aicinājis komisiju atklāt tās informācijas avotus. Nepamatoti un melīgi ir Andra Šķēles publiskie paziņojumi, ka pedofilijas skandālu izraisījuši ārvalstu specdienesti. Šādu informāciju publiski noliedz gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Drošības policija, arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, paziņojot, ka viņu rīcībā nav informācijas par ārvalstu specdienestu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu. Komisija uzskata, ka absolūti nesavienojama ar ieņemamo amatu ir Ģenerālprokuratūras virsprokurores Birutas Ulpes bez jebkādiem pierādījumiem paustā informācija, ka komisijas locekļi uzpērk lieciniekus. Komisija šos paziņojumus vērtē kā absurdus. Komisija savas darbības laikā nepakļāvās nekāda veida ietekmēšanas mēģinājumiem. Vairākiem komisijas locekļiem ir draudēts, arī brīdinot par briesmām viņu pašu un viņu ģimenes locekļu dzīvībai. Uz deputāti Helēnu Soldatjonoku izdarīts spiediens par to, ka gadījumā, ja komisija ierosinās ģenerālprokurora darbības pārbaudi, netiks veikta Daugavpils uzņēmuma “Lokomotīve” parādu kapitalizācija. Draudus saņēmis arī komisijas priekšsēdētājs Ādamsons, turklāt nepārtraukti notikusi komisijas vadītāja publiska apvainošana un pazemošana un viņa ģimenes locekļu psiholoģiska traumēšana. Jāatzīst, ka šo draudu izteikšana nav saistīta ar Jāņa Ādamsona personību, bet ar faktu, ka viņš ir komisijas priekšsēdētājs. Analoģiskā situācijā spiediens tiktu izdarīts uz jebkuru citu deputātu, kas būtu komisijas priekšsēdētājs. Arī komisijas loceklim Dzintaram Rasnačam tika izteikti netieši draudi, kas izpaudās tādā veidā, ka uzņēmējs Uldis Kokins personām, kas šo informāciju varētu nodot Dzintaram Rasnačam, esot skaidri licis saprast, ka gadījumā, ja deputāts Dzintars Rasnačs pārāk aktīvi darbosies Birkava iespējamās saistības ar nepilngadīgo seksuālo izmantošanu atmaskošanā, cietīs pats deputāts. Tas notikšot tā, ka ar Uldi Kokinu cieši saistīts Saeimas deputāts, atsaucoties uz it kā cietušu zēnu liecībām un Satversmes 31. pantu, no Saeimas tribīnes apvainos minēto komisijas locekli saistībā ar zēniem, kuru vārdi nav izpaužami. Reālus draudus saņēmuši arī citi komisijas locekļi, kas nevēlas, lai viņu vārdi tiktu publiskoti, bet viņi ir uzrakstījuši iesniegumus prokuratūrai. Diemžēl komisija nav kriminālprocesuālās izmeklēšanas institūcija un šo draudu avotus nevar pārbaudīt. Izbrīna tas, ka Ģenerālprokuratūra uz šiem draudu gadījumiem nav reaģējusi, neviena tiesību aizsardzības institūcija nav mēģinājusi šos draudus pārbaudīt, kaut gan, piemēram, nav grūti noskaidrot, kam ir pa spēkam ietekmēt lēmumu par Daugavpils uzņēmuma parādu kapitalizāciju. Komisija, veicot savu darbu, pastāvīgi izjuta spiedienu no masu mediju puses. Piemēram, vairāki laikraksti (“Diena”, “Lauku Avīze”) bieži neobjektīvi un tendenciozi atspoguļojuši komisijas darbu. Šā gada 28. februārī komisija nodeva Satversmes aizsardzības birojam visus uz to brīdi komisijas rīcībā esošos materiālus. 5. aprīlī kā slepens dokuments amatpersonām tika izsūtīts Satversmes aizsardzības biroja atzinums, ko plašākai sabiedrībai paziņoja Ministru prezidents Andris Šķēle. Satversmes aizsardzības birojs atzīst, ka komisijas darbība uzskatāma it kā par vienpusīgu un tendenciozu. Komisijas materiāli, kas atrodas nodoti SAB rīcībā, tika nosūtīti Ģenerālprokuratūras prokuroram Modrim Adleram un pievienoti krimināllietai par goda un cieņas aizskaršanu, nevis krimināllietai par LOGOS CENTRA, Eisaka, Tūna vai citu pedofilijas lietā iesaistīto personu noziedzīgo darbību. Komisijai nav saprotams, uz kāda pamata Satversmes aizsardzības birojs izdarīja šādu sasteigtu secinājumu. Jāievēro: SAB biroja pārstāvji nevienu reizi nav tikušies vai izteikuši vēlēšanos tikties ar komisiju; Satversmes aizsardzības biroja darbinieki nav ņēmuši vērā materiālus, ko komisija ieguvusi pēc 28. janvāra; ar Satversmes aizsardzības biroja atzinumu komisija, kas iesniedza materiālus, netika iepazīstināta, un par šāda slepena atzinuma esamību komisija uzzināja no preses. Komisija uzskata, ka Satversmes aizsardzības biroja izdarītā pārbaude veikta formāli un pavirši, jo komisijas iesniegtie materiāli noteikti bija pietiekams pamats nopietnai izmeklēšanai, ko bija iespējams un nepieciešams veikt. Par Ģenerālprokuratūras darbību komisija savu viedokli faktiski jau paudusi starpziņojumā, tomēr komisija uzskata par nepieciešamu uzsvērt dažus Ģenerālprokuratūras darbības aspektus, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Neizpratni rada Ģenerālprokuratūras mēģinājums panākt, lai deputāti pārkāpj Satversmes 31. un 34. pantu, kā arī Saeimas kārtības ruļļa 168. panta prasības par liecību sniegšanu. Ģenerālprokuratūra, tāpat arī Satversmes aizsardzības birojs, vairākas reizes pieprasīja iesniegt komisijas rīcībā esošos materiālus un atklāt informācijas avotus. Komisijas locekļi vairākas reizes aicināti sniegt liecības prokuratūrā, tajā skaitā par neslavas celšanu ierosinātajā krimināllietā. Komisija Ģenerālprokuratūras darbībā saskata tendenci pārkāpt Satversmi un nodarboties nevis ar nepilngadīgo personu seksuālo izmantotāju atmaskošanu un saukšanu pie atbildības, bet gan ar atsevišķu valdības locekļu nepamatotu aizstāvēšanu. Interesanta ir Ģenerālprokuratūras prakse krimināllietu izmeklēšanas darba grupu izveidošanā. Lai izveidotu rīcībspējīgu grupu pedofilijas lietas izmeklēšanai, bija nepieciešama komisijas aktīva rīcība. Savukārt krimināllietā par neslavas celšanu darba grupa sešu prokuroru sastāvā tika izveidota jau nākamajā dienā pēc komisijas priekšsēdētāja uzstāšanās 17. februāra Saeimas plenārsēdē. Tāpat Ģenerālprokuratūra nespēj vai nevēlas izmeklēt un noskaidrot, no kurienes nākuši draudi komisijas locekļiem.".
- 2000_04_13-seq18 language "lv".
- 2000_04_13-seq18 speaker Janis_Adamsons-1956.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q822919.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q211.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q1976817.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q5319933.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q8436.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q80021.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q1092499.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q20560178.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q16351298.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q1250133.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q511905.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q5618600.
- 2000_04_13-seq18 mentions Q68978.