Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_04_13-seq1276> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2000_04_13-seq1276 type Speech.
- 2000_04_13-seq1276 number "1276".
- 2000_04_13-seq1276 date "2000-04-13".
- 2000_04_13-seq1276 isPartOf 2000_04_13.
- 2000_04_13-seq1276 spokenAs 125.
- 2000_04_13-seq1276 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka šie jautājumi, kā te viens otrs saka, ir jāforsē, bet šis jautājums ir raksturīgs tajā ziņā un liecina par to, ka mūsu Latvijā nav tautsaimniecības ilgtermiņa stratēģijas, tajā skaitā, nav ilgtermiņa stratēģijas attiecībā uz lauksaimniecību. Tātad ievedmuitas samazinājumam no 25 uz 5 procentiem, protams, kā objektīvs iemesls tiek minēts tas - un mēs to arī daļēji zinām -, ka pagājušajā gadā nebija pietiekami labvēlīgi laika apstākļi, lai, atšķirībā no kviešiem, iegūtu pietiekamas arī miežu un auzu ražas. Tomēr šajā sakarībā es gribu izteikt dažus apsvērumus, kurus varbūt, strādājot un dzīvojot tālāk, mēs tomēr tā dziļāk varētu ietvert savā tautsaimniecības stratēģijā. Pirmkārt, es gribētu minēt to, ka tad, ja arī lopbarības graudiem būtu bijusi tāda pati valsts intervences kārtība, kāda tā šobrīd ir pārtikas graudiem - kviešiem, rudziem, lai arī kā mēs to kritizētu, es domāju, ka arī tie, kam ir vajadzīgi šie lopbarības graudi, savlaicīgāk būtu slēguši līgumus ar “Dzirnavnieku” vai ar citām spēkbarības rūpnīcām, kā tos slēdz un cenšas vairāk vai mazāk korekti darīt “Dzirnavnieks”, kas iepērk pārtikas kviešus un pārtikas rudzus. Tāpēc šis būtu pirmais mīnuss. Valstij būtu vēlams veidot intervenci, rezervi, ja tā var teikt arī citiem vārdiem, ne tikai attiecībā uz pārtikas labību, bet arī uz lopbarības labību, lai šādās avārijas situācijās to varētu laist apgrozībā un pārdot iekšējā tirgū. Es domāju, tas būtu turpmāk politikā skatāms un papildināms intervences mehānismā kā tādā. Otrkārt, šim momentam, protams, ir jāpievērš uzmanība tādēļ, lai rosinātu mūsu lopkopības produkcijas ražotājus tālredzīgāk saimniekot un savlaicīgāk domāt par pilnu gada ciklu, kopā ar spēkbarības rūpnīcām gādājot lopbarības graudus. Piemēram, akciju sabiedrībā “Ķekava”, kas ir lielākais putnu gaļas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā, varbūt pat visā Baltijā, nemaz tik ļoti neraizējas par šo problēmu, tāpēc ka šis konkrētais uzņēmums šo lietu ir kārtojis tālredzīgāk un šādas lielas spriedzes tur nav. Treškārt, es gribētu minēt to, ka no Zemkopības ministrijas, no Ministru kabineta, kas iesniedzis šādu priekšlikumu, būtu vēlams saņemt dziļāku pamatojumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis jautājums tika spriests vairākkārt, arī attiecīgajā apakškomisijā, un mēs lūdzām Zemkopības ministriju pateikt, cik tad maksās šī importētā tonna miežu un auzu, ievedot Rīgas ostā. Diemžēl vai nu ignorējot atsevišķu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļu šādu lūgumu, vai arī… es negribētu domāt, ka tā būtu Zemkopības ministrijas speciālistu nekompetence vai informācijas neesamība, taču bez šādas informācijas šos jautājumus kvalificēti nevar risināt, jo zemniekam un visai lauksaimniecībai ir svarīgi zināt šo informāciju, par kādu cenu Rīgas ostā domā iepirkt šo importēto spēkbarību… šos graudus. Šai cenai ir jānoskan! Vai tā ir 70 vai 80 lati par tonnu, jo tad varbūt arī kāda lauku saimniecība vēl no savām klētīm izvilks kaut ko ārā un par šādu cenu pārdos arī šiem lopbarības produkcijas ražotājiem. Un visbeidzot. Pieņemot šādu lēmumu, var veidoties tāda nelabvēlīga tradīcija, ka mēs ignorēsim korektu līgumu slēgšanu ar lauku saimniecībām par lopbarības graudu iepirkumiem. Gan jau nāks pavasaris, un, ja būs avārijas situācija, gan jau atkal paglābs Ministru kabinets, Saeima un tā tālāk ar dažādām šādām manipulācijām, kā tas ir šobrīd. Tāpēc es vēlētos pateikt arī to, ka šeit zināms mīnuss ir arī tas, ka nav valsts atbalsta sistēmas jeb subsīdiju sistēmas attiecībā uz graudu audzētājiem. Diskutējām ilgi par viena hektāra… ka it kā nevarot te Latvijā saskaitīt šos ar graudiem apsētos hektārus, ka vajagot kaut kādus ārzemniekus, bet prakse ir bijusi… Tomēr patīkami ir tas, ka pēdējās nedēļās te kaut kas sāk kustēties un ka tādas subsīdijas graudaudzētājiem varētu noskanēt jau šogad, negaidot nākamo gadu. Un tātad vienīgi jācer, ka jaunajam zemkopības ministram, kas droši vien būs arī jaunajā valdībā, atšķirībā no iepriekšveiktajām lietām un darbībām, būs lauksaimniecības stratēģija tuvākajai un tālākajai perspektīvai, ka viņš veidos labākus nosacījumus lauksaimniecībai lopbarības graudu ražošanā un realizēšanā, kā arī iedzīvinās valsts atbalstu graudu audzētājiem. Paldies par uzmanību!".
- 2000_04_13-seq1276 language "lv".
- 2000_04_13-seq1276 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2000_04_13-seq1276 mentions Q822919.
- 2000_04_13-seq1276 mentions Q211.
- 2000_04_13-seq1276 mentions Q2660080.
- 2000_04_13-seq1276 mentions Q39731.
- 2000_04_13-seq1276 mentions Q3018073.
- 2000_04_13-seq1276 mentions Q8080291.