Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_04_11_a-seq2> ?p ?o. }

• 2000_04_11_a-seq2 type Speech.
• 2000_04_11_a-seq2 number "2".
• 2000_04_11_a-seq2 date "2000-04-11".
• 2000_04_11_a-seq2 isPartOf 2000_04_11_a.
• 2000_04_11_a-seq2 spokenAs 125.
• 2000_04_11_a-seq2 spokenText "Pateicos, godājamie kolēģi, ka vismaz pamatreferātam netika samazināts laiks un es varu izmantot visu stundu. Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek, Prezidija locekļi, deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šodien vispirms runāšu par jautājuma būtību - par “Latvenergo” restrukturēšanas un privatizācijas plāniem un pēc tam par šā Ministru kabineta lēmuma apturēšanu. Lielu uzņēmumu sadali un privatizāciju veikt bez konkrētiem aprēķiniem ir bīstami. Pirms sāk to darīt, ir jābūt sagatavotam detalizētam biznesa plānam, un tam ir jābūt sabiedrībā nopietni izdiskutētam. “Latvenergo” kā viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, kā enerģētikas nozares uzņēmums valstij stratēģiski ir svarīgs gan ekonomiski, gan arī tās sociālajai politikai. Veicot pārmaiņas, ir jābūt skaidrībai, ka tās nenovedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma, pie iekasēto nodokļu samazināšanās un nepazeminās arī ražošanas efektivitāti. Kas notiek, ja privatizāciju veic sasteigti, to mēs redzam “Lattelekom” piemērā. Ko spēj sabiedriskais regulators, ja kādā dienā “Latvenergo” nonāk tā vai cita ekonomiskā grupējuma īpašumā? Latvijā pēc pieredzes mēs zinām, ka praktiski neko. Es domāju, kolēģi, ieklausīsimies gudru un godīgu cilvēku, ekspertu atziņās. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc Ministru kabineta pieņemtā lēmuma 20. martā jau uzsvēra: “Ir jāizsver visi “par” un ”pret”. Jāizsver, kā un vai vispār jāprivatizē “Latvenergo”. Ir vairāki piemēri Eiropas valstīs, kur līdzīgi energouzņēmumi ir valsts pārziņā un sekmīgi darbojas. Nedrīkst stratēģiski tik svarīgu uzņēmumu privatizēt par visām varītēm tikai tāpēc, ka jāprivatizē. ” Kolēģi! Līdzīgas atziņas paustas arī Enerģētikas nozares ekspertu padomes atzinumos. Varbūt atsevišķus to punktus vēlreiz derētu atgādināt. Nav argumentēti pamatota pārstrukturēšanas un privatizācijas nepieciešamība. Nav formulēti tās mērķi. Otrais. Nav izpētīta un līdz ar to izslēgta iespējamība, ka energosistēmas pārveidošanas gadījumā var mazināties Latvijas valsts drošība. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka Nacionālās drošības komisijas locekļi tagad rūpīgi to uzklausa. Nav veikta izpēte, kā pārmaiņas “Latvenergo” iespaidos enerģijas realizācijas cenas un energoapgādes drošumu valstī kopumā. Vēl viens enerģētikas ekspertu atzinums. Neviens no “Latvenergo” pārstrukturēšanas un privatizācijas variantiem neatbild uz jautājumu, vai pēc to īstenošanas situācija kļūs labāka. Vienota energokompānija, kā atzīst eksperti, kombinējot hidroelektrostaciju un termoelektrostaciju darbību dažādos gadalaikos, realizējot šķērssubsīdijas un īstenojot kopīgu kurināmā iegādes politiku, spēj garantēt vajadzīgos kredītus par nelieliem procentiem, pārveidojot “Latvenergo” par koncernu. Šīs priekšrocības mazināsies. Kolēģi! Vēl viens ekspertu, enerģētiķu, atzinums ir tāds, ka patiesībā galvenais nozares attīstības mērķis ir vienota, liberalizēta Baltijas enerģētikas tirgus attīstība un Baltijas enerģētiskā koncerna izveide. Tas atbilst Ministru kabineta enerģētikas politikas pamatnostādnēm, kas pieņemtas 30. novembrī, un Eiropas Savienības rekomendācijām. Kāpēc mums ar citiem lēmumiem būtu jānonāk pretrunā ar šiem lēmumiem? Es vēl gribētu uzsvērt, kolēģi, ekonomikas doktora Ulda Oša atzinumu, ka nopietnu argumentāciju “Latvenergo” privatizācijai eksperti nav ne redzējuši, ne lasījuši. Koncerna izveide izraisīs tarifu kāpumu Latvijā. Pašlaik uzņēmums var bankās ņemt kredītus, virzīt šķērssubsīdijas, lai uzlabotu nerentablos pārvades tīklus, regulēt energoresursu ieguvi saistībā ar sezonālajiem cikliem, bet, izveidojot juridiski patstāvīgas vienības, šķērssubsīdiju vietā parādīsies savstarpējie kredīti un komerciālās attiecības. Tātad, kolēģi, Uldis Osis ir precīzi savas lietas definējis, un es aicinātu, it īpaši “Latvijas ceļu”, šajos viņa izteikumos mazliet ieklausīties. Uldis Osis uzsver, ka privatizācija tiek uzsākta, pirms ir sakārtotas vairākas būtiskas lietas. Viena no tām attiecas uz uzņēmuma vērtību. Viena “Latvenergo” vērtība ir Latvijas tirgū, bet otra vērtība - Baltijas koncerna sastāvā. Nav sakārtotas arī zemes īpašuma lietas, un tas viss mazina uzņēmuma tirgus vērtību. Kolēģi! Es domāju, ka taisnība ir Saeimas deputātam Dobelim, kas saka, ka muļķu Saeimā nav, bet, godājamie Saeimas deputāti, ne jau tikai Saeimā un Ministru kabinetā ir gudras galvas. Uz kurieni mēs tā steidzamies? Kāpēc tik nepārdomāti, nepamatoti un sasteigti ir lēmumi? Vai tiešām tās ir kādas īpaši savtīgas intereses? Varbūt tā ir visatļautība? Kur paliek Latvijas valsts intereses, tautas intereses? Tāds ir jautājums, uz kuru vajadzētu šodien atbildēt. Es gribētu ar vēl vienu tēzi atbildēt kolēģiem, kuriem vēl aizvien ir šaubas par to, vai ir jāatceļ un jāaptur šis Ministru kabineta lēmums. 1996. gadā toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle ar ultimatīvu uzstājību panāca, ka tika noslēgts Latvijai ekonomiski neizdevīgs, valsti diskriminējošs līgums ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kredītlīgums 72,6 miljonu amerikāņu dolāru apmērā. Līgumā ir skaidri pateikts, ka jebkuras darbības, kas var būtiski un negatīvi ietekmēt “Latvenergo” darbību, ir jāsaskaņo ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Tātad ne tikai privatizācija, bet arī tā restrukturēšana ir jāsaskaņo ar ERAB, un šīs tiesības Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka atbilstoši šim kredītlīgumam saglabā līdz 2009. gada 20. decembrim. Restrukturējot vai kaut nedaudz privatizējot kādu no “Latvenergo” meitas uzņēmumiem, ERAB ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt kredītlīguma saistību izpildi, un tad uz ERAB vārda pēc tās pašas izvēles var parādīties ķīla par 29 miljoniem latu, kaut vai šīs pašas nelaimīgās trīs Daugavas spēkstacijas. ERAB saskaņā ar līgumu ir tiesīga pati izvēlēties ķīlas objektu. Arī tāds ir šā kredītlīguma nosacījums. Godājamie kolēģi, es domāju, ka Daugavas spēkstacijas, kuras gadā dod aptuveni 70 miljonu dolāru tīrā ienākuma, mēs nedrīkstam likt uz kaut kāda apšaubāma altāra līdz galam nepārdomātu lēmumu apliecināšanai. “Latvenergo” šo naudu, ko iegūst no Daugavas spēkstacijām, izlieto tarifu izlīdzsvarošanai, un tātad tas ietekmēs reģionālo politiku ne jau Rīgā, bet it īpaši laukos - Latgalē, Kurzemē un Vidzemē. Līdz ar to vispirms ir jāizvērtē šīs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas tiesības pieprasīt kredītlīguma savdabīgu formulēto saistību izpildi visā tā darbības laikā. Diemžēl Ministru kabineta lēmuma pēdējā punktā praktiski ir norādīts, ka tomēr ir jācenšas ievērot arī šīs kredītlīguma saistības, tomēr vispirms tiek domāts tikai par to, ko jau varētu padarīt. Manuprāt, rīcības secība kārtējo reizi ir ačgārna. Godājamie kolēģi, pat tad, ja ERAB piekrīt “Latvenergo” privatizācijai, tas Latvijas pusi neatbrīvo no saistībām par ķīlas noformēšanu uz ERAB vārda. Privatizācijas gadījumā tiks veikta statūtu maiņa ar pamatkapitāla pārvērtēšanu, kā tas paredzēts kredītlīgumā, notiks izmaiņas uzņēmuma struktūrā un pārvaldīšanas līgumos. Ar to pilnīgi pietiek, lai iedarbinātu mums nelabvēlīgos kredītlīguma pantus. Godājamie kolēģi, šo dokumentu, ko es tagad minēšu, ir parakstījušas arī augstas amatpersonas, tas ir ļoti nopietns dokuments, šis Latvijas Republikas un Starptautiskā valūtas fonda ekonomiskās politikas memorands. To parakstījis finansu ministrs Edmunds Krastiņš un Einars Repše no Latvijas Bankas, bet no Starptautiskā valūtas fonda puses Mišels Kamdesī kungs. Un šeit, protams, ir jāizvērtē arīdzan šis memorands un mūsu pārliecība par to, vai viss, kas šajā memorandā ir rakstīts un vēlāk Ministru kabineta lēmumā apliecināts, ir pareizs un pieņemams Latvijas attīstībai. Memoranda 23. pantā ir skaidri fiksēts, ka nepieciešami vairāki grozījumi energolikumdošanā, kas ļautu turpināt “Latvenergo” privatizācijas procesu. Tādējādi būs nepieciešams grozīt energolikumdošanu arī tādēļ, lai varētu veikt hidroelektrostaciju privatizāciju. Mēs varam daudz un dažādās formās slēpt īlenu maisā, tomēr tas lien ārā, un šeit tas ir jau izlīdis. Memoranda 22. pants paredz lielas “Latvenergo” kapitāldaļas pārdošanu līdz 2000. gada septembra beigām. Kolēģi, tas ir ļoti nopietni, jo šo Latvijas Republikas un Starptautiskā valūtas fonda memorandu Ministru kabinets ar savu lēmumu ir apstiprinājis 1999. gada 9. novembra sēdē, Ministru kabineta sēdē. Šo valdības lēmumu parakstīja Ministru prezidents Andris Šķēle un finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un tas ir spēkā no 10. novembra. Neviens, izņemot opozīciju, nav mēģinājis to koriģēt, neviens nav mēģinājis to atcelt. Kolēģi, es domāju, ka šeit varbūt būtu vietā citēt “Latvenergo” pilnvarnieku Ojāru Kehri, kas atzīst, ka, lai saprastu memoranda tekstu, cilvēkam nevajag būt ar augstskolas diplomu, viņam pietiek ar vidusskolas izglītību. Tātad, neapšaubāmi, gan Ministru prezidents Andris Šķēle, gan finansu ministrs Edmunds Krastiņš lieliski saprata, ko paraksta un kāpēc. Godājamie deputāti, es neticu, ka Ministru prezidents un finansu ministrs paraksta tik svarīgu dokumentu, uzņemoties starptautiskas saistības, to pat neizlasījis. Par tādu bezatbildību, manuprāt, te nevar būt ne runas. Es gribētu minēt vēl vienu dokumentu, kas, neapšaubāmi, apliecina, ka šī pati virzība uz spēkstaciju, hidroelektrostaciju, privatizāciju Ministru kabinetā tiek turpināta. Nākamais dokuments ir Ministru kabinetā 2000. gadā 15. februārī apstiprinātais sadarbības darba plāns ar Pasaules Banku, sadaļa par enerģētikas regulēšanu un privatizēšanu. Kas šeit ir paredzēts? Citēju: “Privatizēt šo nozari un uz 2001. gada sākumu pabeigt lielākās daļas “Latvenergo” akciju pārdošanu. ” Vai kādam ir neizprotams šis teksts? Tālāk: “Un uz 2002. gada sākumu pabeigt atlikušo “Latvenergo” daļu pārdošanu ar vēlamo rezultātu. ” Citāta beigas. Kolēģi, es uzsveru tekstu “ar vēlamo rezultātu”, lai gan valdībai nav gandrīz nekādas ievērojamas īpašuma daļas vai kontroles “Latvenergo” iekšienē pār šā uzņēmuma darbību. Godājamie Saeimas deputāti, arī kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, šeit, manuprāt, viss ir skaidrs. Runa nav par 10% no “Latvenergo”, par ko varētu šeit no Saeimas tribīnes arī nestrīdēties. Šeit ir runa par Latvijas Republikas enerģētiku, privatizēt to vai ne. Kolēģi, es atļaušos varbūt citēt iepriekšējā Saeimas ārkārtas sēdē apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītāja Andreja Požarnova teikto un atzīt, ka es pilnīgi pievienojos viņa viedoklim. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kā saka Požarnova kungs, uzskata, ka ir nepieļaujami valsts monopolus pārveidot par privātiem monopoliem. “Lattelekom” piemērs uzskatāmi pierāda, ka šādas privatizācijas sekas ir monopolistu diktāts un tarifu paaugstināšanās, kas palielina sociālo spriedzi. “Apvienība,” es tālāk citēju Požarnova kungu, “ir pārliecināta, ka tautas nacionālajai bagātībai - Daugavas hidroelektrostacijām, kā arī augstsprieguma elektropārvades līnijām ir jāpaliek valsts īpašumā. ” (No zāles deputāts A. Kiršteins: “Arī zemei!”) Pilnīgi pareizi! Arī zemei šajā uzņēmumā… Kolēģi, atgādinu to, ka pēc “Invest-Rīga” datiem, kas ir aprēķinājusi arī “Latvenergo” kopējo vērtību, par kuru, protams, var diskutēt, ja rēķina pēc dažādām metodikām, tā ir 622,8 miljoni latu. Hidroelektrostaciju vērtība pēc šā paša aprēķina ir 306,5 miljoni latu, pārvades līnijas - aptuveni 103,5 miljoni latu. Tātad iznāk, ka kopējā vērtība, par kuru šeit ir runa, ka nevar privatizēt Daugavas hidroelektrostacijas un augstsprieguma pārvades līnijas, ir 65,8%. Kolēģi, ir pilnīgi skaidrs, ka 2000. gada 15. februārī apstiprinātajā Ministru kabineta darba plānā par sadarbības modeli ar Pasaules Banku šī nostāja pilnīgi tam neatbilst. Tāpēc ir pienācis brīdis, kad šo, manuprāt, nopietno, bet no valstisko interešu viedokļa nepārdomāto lēmumu ir nepieciešams apturēt. Godājamie kolēģi! Manuprāt, nepelnīti mazu ievērību ir guvis arī Ministru kabineta lēmums par “Latvenergo” privatizācijas nosacījumiem, tieši 2. 4. punkts. kas paredz sadales tīklu komerciālās darbības funkcijas nodot privātām uzņēmējsabiedrībām privatizācijai. Elektroenerģijas pārdošana, iepirkšana un kontrole. Skaidrs, ka mums tas maksās tarifu kāpumu, skaidrs, ka klients maksās dārgāk, neatkarīgi no tā, vai viņš būs uzņēmējs, patērētājs vai sabiedriskā organizācija. Un ko mēs darīsim tad, ja, izmantojot pārvades iespējas, šie sadales tīklu īpašnieki sāks iepirkt arī Krievijā elektroenerģiju un sāks gūt zināmu peļņas daļu? Tādā gadījumā, iespējams, vispār varētu runāt par to, ka ar šo pašu punktu pilnīgi pietiktu un ka varētu arī nebūt citu privatizācijas virzienu. Man liekas, ka visiem Saeimas deputātiem, kuri kaut nedaudz ir interesējušies par “Latvenergo” privatizāciju, šis jautājums ir pietiekami skaidrs. Kolēģi! Ko mēs darīsim, ja šīs funkcijas sadales tīklos tiks pilnībā privatizētas? Vai tas galarezultātā neradīs milzu līdzekļu pārdali valstī? Uz kurieni šie līdzekļi plūdīs? Tāds necils jautājums - uz kurieni? Es atgādināšu, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzīst, ka privatizācijas gaitā nereti ir notikusi finansu līdzekļu izpumpēšana, kura izskatās kā vampirizācija. Uz kurieni tie plūst - nav skaidrs. Es atgādināšu, ka vakardien Ministru prezidents skaidri un gaiši pateica, ka tās ir sarežģītas finansu operācijas un ka, lai tās saprastu, nereti arīdzan deputātiem ir ļoti daudz jāmācās. Manuprāt, atliek piekrist Ministru prezidentam. Šinī gadījumā ir jāmācās saprast, uz kurieni kas un kā plūst. Un tikai sakarā ar to, ka “Latvenergo” politiskā vadība un arī Latvijas Privatizācijas aģentūras pārraudzība reizēm ir bijusi inerta, mēs varam redzēt, ka “Latvenergo” nav pildījis pat valdības rīkojumu par to, ka nav jāpiedzen parādi 37,35 miljonu ASV dolāru apmērā - ka tie ir jānoraksta un ka tos nevajag piedzīt no uzņēmumiem un no pašvaldībām. Daudzas pašvaldības tāpēc ir nonākušas bankrota priekšā. To finansiālās iespējas ir samazinātas, un uzņēmumi ir novesti līdz bankrotam. Un tomēr visi šie pasākumi ir notikuši. Es gribētu šeit uzsvērt presē izteikto Andreja Panteļējeva atzinumu, ka 37 miljonu dolāru lieta ir pilnīgi jauna un ka tā ir smalki jāizpēta. Man tikai atliek Panteļējeva kungam piekrist. Savulaik Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, kā atzīst Panteļejeva kungs, esot pietrūcis neatkarīgā prokurora. Arī tam es varu piekrist. Vladimirs Makarovs atzīst, ka 37 miljonu ASV dolāru lieta būtu ļoti rūpīgi jāizmeklē arī tiesībsargājošajām institūcijām. Kolēģi! Ja šo situāciju nespēj sakārtot pilnvarnieku politiskā vadība, viņu pārraudzība Latvijas Privatizācijas aģentūrā, un ja mēs nespējam panākt, ka tiesībsargājošās institūcijas ķeras pie šā darba, tad, iespējams, šinī gadījumā ir nepieciešama kārtējā jaunā Parlamentārā izmeklēšanas komisija šajā jautājumā. Un tāda iespēja nav izslēgta, bet par to būtu jāsāk diskutēt, ja šajā virzienā nebūs praktisku izmaiņu. Es gribētu varbūt vēlreiz atgādināt to, ka arī “Latvenergo” finansu direktors Ivars Liuziniks atzīst, ka valdības rīkojums nav izpildīts. Ko es varu teikt? Nagļa kungs ir sacījis, ka viņš mutiski ir brīdinājis “Latvenergo” vadību. Var prasīt, kāpēc nav rakstiski. Taču mutiski ir brīdinājis, un to neviens nenoliedz. Šinī gadījumā man gluži tāpat kā Panteļējevam ir zināms apmulsums un arī Valsts prezidentei ir neizpratne, kāpēc finansu direktors, kas atzīst, ka valdības rīkojums nav izpildīts, tika kārtējo reizi virzīts uz “Latvenergo” tik šauro valdi - uz šo trīs cilvēku valdi, lai gan tajā pašā laikā Ģenerālprokuratūra viņam ir izvirzījusi apsūdzību par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, balstoties uz Kriminālkodeksa 162. panta 2. punkta pamata. Tas rada jautājumus, vai ir pieņemti paši pamatotākie un argumentētākie lēmumi. Godājamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka diezgan aizdomīgā nāvē ir aizgājuši ļoti daudzi cilvēki, kas bijuši saistīti un zinājuši kaut ko par šo 37,5 miljonu un arī par 3 miljonu lietu. Es tikai atgādināšu, ka tāds bija “Latvenergo” prezidents Gunārs Koemecs, “Latvenergo” jurists Ervīns Degro, arī galvenais grāmatvedis Leons Marcinkus. Ir pietiekami nopietna informācija, kas vēl jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm, jo arī “Latvenergo” bijušajam prezidentam Gintera kungam tika izteikti nopietni draudi. Varam secināt, ka “Latvenergo” ne sabiedrībai, ne arī amatpersonām nav veselīga tēma, tā sagandē veselību. Godājamie kolēģi! Ir vēl viena lieta. Valdības pieņemtais lēmums paredz privatizēt arī uzņēmumu “Rīgas siltums”, un tādā gadījumā rodas jauni jautājumi: kas notiks ar Rīgas pilsētas siltuma apgādi? Vai arī tā nonāks privātmonopola rokās? Vai tas šādā gadījumā nediktēs sev vēlamus tarifus un noteikumus? Manuprāt, laikrakstā “Diena” Rīgas Domes pilnvarniece Maija Rubīna no Latvijas Zemnieku savienības un Andris Grīnbergs no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atzīst, uzsveru: “Kā pie “Latvenergo” šādas nelielas akciju daļas (0,0052%) “Rīgas siltumā” ir iespējams pārvērst “Rīgas siltumu” par “Latvenergo” koncerna meitas uzņēmumu?” Viņi neizprot, kā to var pārvērst par meitas uzņēmumu, ja “Latvenergo” tur ir tik neliela akciju daļa. Viņi secina, jo atbildi preses slejās nav saņēmuši praktiski jau vairākus mēnešus, ka “Latvenergo” privatizācijas autoriem laikam nav priekšstata par apspriežamā jautājuma būtību, tāpēc ir jādara viss - un tāds ir viņu, domnieku, lēmums -, lai ar nepārdomātiem “Latvenergo” privatizācijas risinājumiem energoapgādē atkal neradītu haosu. Kolēģi! Austrumeiropas pieredze rāda, ka energokompānijas sadalīšana neatkarīgos uzņēmumos galveno mērķi nesasniedza, neradīja konkurenci. Taču radīja to, par ko mēs esam pārliecināti, ka to nevēlamies. Radīja tarifu kāpumu, kas “sit” pa tautsaimniecību, pa patērētāju, pa uzņēmēju, pa jebkuru. Tā tas notika Polijā, Ungārijā, Čehijā. Un, ja mēs uzmanīgi sekojam “Latvenergo” neto apgrozījumam, ģenerējošajai jaudai, tad redzam, ka, ņemot vērā Eiropas līmeni, ir tikai puse no nepieciešamā. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām ir nepieciešams sadalīt, vispirms - meitas uzņēmumā, bet varbūt vēlāk vēl kaut kur tālāk? Citās valstīs energokompānijas apzināti dažādo savu saimniecisko darbību, piemēram, uzņemas gāzes piegādi patērētājam, ūdens piegādi, siltuma piegādi un, šādi diversificējot savas saimnieciskās darbības funkcijas, panāk tarifu kritumu jeb samazinājumu. No īpašuma attiecību viedokļa mēs varam skatīt arī šo jautājumu. Norvēģija - civilizēta zeme. Dānija - civilizēta zeme. Nīderlande, Francija, Īrija... Manuprāt, tās ir Eiropas Savienības cienīgas valstis. Izņēmums ir Norvēģija, kas ir ārpusē, bet kas arī ir nopietna valsts. Tur enerģētikā saimnieko tikai valsts. Enerģētikā gan privātais, gan valsts kapitāls ir Zviedrijā, Somijā, Austrijā, Spānijā, Itālijā. Privātais - Lielbritānijā, Beļģijā. Lielbritānijā pašreiz, ņemot vērā to, ka ir iestājies globalizācijas laiks, valsts uzpērk energouzņēmuma akcijas. Kolēģi, es domāju, ka mēs būsim godīgi, ja atzīsim, ka gan privātajam, gan valsts kapitālam ir savas stiprās un vājās puses, gan ēnas puses, gan saules puses. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka kolēģi teiks un rādīs, ka ne viss ir kārtībā “Latvenergo”. Piekrītam. Nav kārtībā. Bet tādēļ jau mums ir pilnvarnieki, valdes locekļi. Tādēļ ir šī politika, un politiskā vadība var risināt arī tautsaimnieciski nozīmīgus jautājumus, arī Ministru kabinetā. Un arī jautājums par to, vai zemniekam šis pieslēgums viņa saimniecībai neiznāk par dārgu, kā arī jautājums par to, cik tas izmaksā uzņēmējam, - tie ir jautājumi, kuri ir jārisina “Latvenergo” iekšpusē, un tāpēc nav jāprivatizē “Latvenergo”. Es atgādināšu, ka šogad “Latvenergo” investē savā ražošanā 61,3 miljonus latu, bet 10 gados ir gatavs miljardu latu investēt, un 60% no tiem ir pašu kapitāls. Secinājums ir viens - nav obligāts nekāds investors. Nav obligāts! Šos kredītus “Latvenergo” saņem bez valsts garantijām. Ja vajag, arī bez ķīlas. Vienkārši balstoties uz apgrozījumu. Mēs redzam arī to, ka tur, kur ir ķīla, šie procenti lēnām aug. Pakāpeniski, ar dažādiem blakus apsvērumiem un noteikumiem. Godājamie kolēģi! Kas attiecas uz jautājumu par šā lēmuma apturēšanu, Satversme paredz tautai tiesības lemt šo jautājumu ar tautas nobalsošanu. Ir skaidrs, kam reāli pieder valsts vara. Mēs esam tikai pilnvaroti pārstāvji. Ir jau savākti 10 tūkstoši, vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu parakstu. Tas nozīmē, ka sabiedrībā, tautā ir liels atbalsts tam, ka jautājums par “Latvenergo” privatizāciju un restrukturēšanu ir jālemj pašai tautai, ne Saeimai, ne Ministru kabinetam. Es atgādināšu Satversmes 2. pantu, it īpaši tiem, kam Latvijas Republikas Satversme ir īpaši dārga, kuri parasti negrib to mainīt. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad pilsoņiem. Godājamie kolēģi! Šādos ļoti nopietnos un svarīgos jautājumos, kas skar enerģētiku, praktiski tautsaimniecības “asinsriti”, neatņemsim, neliegsim tautai lemt par tautas īpašumu! Tas ir nevis Saeimas, nevis Ministru kabineta, bet tautas īpašums. Un, es domāju, tieši tāpēc mums būtu šis lēmums jāaptur līdz tautas gribas izpausmei. Paldies par uzmanību.".
• 2000_04_11_a-seq2 language "lv".
• 2000_04_11_a-seq2 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q822919.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q16350881.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q211.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q2660080.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q193089.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q40.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q458.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q33.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q47182.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q3736450.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q687709.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q39731.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q35.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q159.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q142.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q31.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q1807079.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q55.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q23666.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q36.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q38.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q1092499.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q471678.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q28.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q34.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q22890.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q20.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q7164.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q404542.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q213.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q29.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q16351298.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q3899540.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q511905.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q151301.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q15379125.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q488981.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q16355640.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q16356212.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q4337942.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q47282.
• 2000_04_11_a-seq2 mentions Q16348272.